• Zināšanai:
    Jāņa Tetera grāmatu «LATVIJAS LABAD» var lejupielādēt no sadaļas «LEJUPIELĀDES» (“.pdf” faila veidā).

    ==============================

    .

    «AISBERGS» savu lasītāju uzmanībai piedāvā Jāņa Tetera grāmatu «LATVIJAS LABAD» un izsaka lielu pateicību tās autoram par atļauju šo grāmatu publicēt.

    Šīs grāmatas vieta būtu katra ekonomikas studenta, katra mūsu valstsvīra, uzņēmēja un ierindas pilsoņa personīgajā bibliotēkā. Vienkāršā valodā ar spilgtiem piemēriem un pārliecinošiem argumentiem autors stāsta par mums visiem svarīgām ekonomiskām un politiskām likumsakarībām, kas valda pasaulē un Latvijā.

    Interesanti, ka šī grāmata savu ceļu pie lasītājiem sāka pirms desmit gadiem. Toreiz tā iznāca nelielā tirāžā, jo nesaņēma atbalstu no grāmatizdevēju un valdošo aprindu puses. Tādēļ plašam lasītāju lokam grāmata palika nezināma. Šodien mēs varam redzēt, ka viss tas, par ko autors runā un no kā savā grāmatā brīdina Latvijas valsti, ir piepildījies. Autora minētās likumsakarības turpina darboties. Tikai zinot šo darbības mehānismu, mēs varam pareizi noteikt to virzienu, kurā meklēt izeju no smagās ekonomiskās un politiskās situācijas Latvijā.

    Ar nepacietību «AISBERGS» gaidīs arī jaunās autora grāmatas iznākšanu, kurai šobrīd tiek meklēts izdevējs.

    .


  • Jānis Teteris
    LATVIJAS LABAD
    jeb
    grāmata mums visiem
    1999

    .

    SATURS

    «LATVIJAS LABAD»
    IEVADS

    1. nodaļa. Laikmeta likumsakarības

    Reformu griežos
    Komunismu ar kailām rokām neuzveikt
    Kā varā mēs nokļuvām?
    Ko nozīmē darbība pēc kapitāla likumiem?
    Grūti apzināt sevi
    Rietumoidu dzīves stils
    ATMODA beigusies?
    Cilvēki un darījumu kultūra
    Nesagatavotība kā dzīves stils

    2. nodaļa. No pasaules prakses reformmākā

    Der zināt Latvijas tautai
    Esam tālu aiz citiem
    Ķīna un Austrumu vīzijas
    Panākumu atslēga - harmonija
    Grieķija un Eiropas Savienība
    Māršala plāns vai ekonomiskie brīnumi tikai izredzētiem
    Doktors Erhards, Rietumu sabiedrotie un partijas
    Cik aktuāls ir Māršala plāns postkomunisma telpā?

    3. nodaļa. Pirmā piecgade

    Pieci gadi pēc LTF 2. kongresa
    Nav finansu stabilizācijas
    Grūtības un valsts

    4. nodaļa. Bagātības raugot

    No kā bagāta kļūst valsts?
    Ar ko kļūt bagātai Latvijai?
    Par budžetu
    Sievietes kā valsts budžeta dievietes

    5. nodaļa. Mentalitāte

    Kāpēc mēs esam tādi?
    Mēs nākam no muižām
    Lai dzīvo mūsu mentalitāte!
    Vecpilsoņu vai paraugmentalitāte
    Lai dzīvo liberālisms, Latvijas ceļš un bankas
    Vieni sēj, citi pļauj
    Kā balso latvju jaunatne

    6. nodaļa. Kultūra

    Kurp mainās kultūra?
    Kultūra un civilizācija
    Masu kultūra vai masveida civilizācija
    Masu kultūra: poetizācija un posts
    Reklāma
    Radio
    Elvisa Preslija revolūcija
    Skaņu enerģijas ietekme
    Masu kultūra, vēsture, harmonija

    7. nodaļa. Par sievietēm un ne tikai

    Meklējiet sievieti
    Sievietes uzvar bez kaujas
    Atšķirības starp cilvēkiem
    Emancipācija
    Modernas sievietes rekomendē un darbojas
    Kādus vīriešus pieprasa sievietes?
    Feministes pret plastiskiem ķirurgiem
    Nabadzības feminizācija Latvijā
    Sievietes un mode
    Nost ar top-modelēm
    Mana mode – izglītība
    Sieviete kā pretstats vīriešu muļķībām
    Sieviete un viņas svars
    Nost ar Bārbijas imidžu
    Sievietes mazina bīstamību
    Kur meklēt vienlīdzību

    8. nodaļa. Modernie „ismi”

    Globālisms
    Liberālisms jeb bīstamu pārmaiņu spīlēs
    Amerikānisms
    Amerikāņi, PSRS un Latvija
    No marginālisma uz amerikānismu
    Neoliberālisms – ceļš uz 3. pasauli
    Banānvalsts pazīmes

    9. nodaļa. Par kļūdām

    Kļūdas pirmsākumos
    Greizi iestellētie spoguļi
    Latvija ar Igauniju un Lietuvu
    Ieskaties monopolistu sejās
    Kā pietrūkst profesionāļiem?
    Piemineklis otrās republikas pirmajiem gadiem

    10. nodaļa. Reformas un resursi

    Vēlreiz par reformām
    Reformu resursi
    Reģionālās reformas – tas nav vienkārši
    No materiālā deficīta – uz gara apsīkumu
    Ko nevarēja apgūt – tas nozuda
    Valsts meritokrātijas instruments
    Es raugos trijos bārdaiņos

    11. nodaļa. Procesi Krievzemē

    Kas notiek ar reformām Krievijā?
    Krievijas ekonomika un Eiropas Savienība
    Krievu ideja pagātnes un ekonomikas gūstā

    12. nodaļa. Vajadzības pēc pārmaiņām

    Kas šodien Latvijas tautai vajadzīgs?
    Vai Latvijai vajadzīga sociāldemokrātija?
    Rīgai jāmācās no Parīzes
    Politiskās skatuves pārbūve
    Ar jaunu Saeimu – jaunu domāšanas paradigmu

    13. nodaļa. Šodiena Latvijā

    Latvijas stāvoklis 1998. gadā
    Sarukums
    Klimats, lauki, lauksaimniecība
    Nav izpratnes
    No kompromisiem uz paradoksiem
    Mēs un mūsu nojūdzes

    14. nodaļa. Gadsimta izskaņā

    Šie tumšie 90. gadi
    Cik tālu latvieši no amerikāņiem
    Gadsimta uzvarētāji, pastarīši un vaininieki
    Neatvairāmi tuvojas
    Kā savākties

    PĒCVĀRDS

    Politiskais neizšķirts
    Karš ar superieroci

    NOBEIGUMS

    Vēsturiskam posmam beidzoties
    Palīdzēsim, ziedosim, atveseļosimies

    PAR GRĀMATAS AUTORU

    v


  • Šī grāmata rakstīta par mums visiem un tātad arī par katru no mums. Valstis un tautas, kuras kļūst par savas pagātnes un nemākulības ķīlniecēm, nonāk bīstamos strupceļos. Tas pats notiek ar atsevišķiem reģioniem, novadiem, pagastiem, ģimenēm, paaudzēm.

    Griežoties laikmetiem, vienmēr rodas cerības un vienlaikus skan pavēles mainīties. Bet līdz ar to tiek gatavotas negaidītas un masveidīgas lamatas – plaisas, bedres un pat aizas starp cerībām un realitāti. Lamatas var būt daudzpakāpju un daudzfunkcionālas: fiziskas, materiālas, psihoemocionālas. No lamatām vai nu izkļūst, vai iet bojā. Jebkuras lamatas visgrūtāk jūtamas konkrētas tagadnes mirkļos, šodienā un ikdienā. tas ne izbēgami liek ieskatīties pagātnē, lai izprastu, kas un kādēļ tā vai citādi ir noticis un joprojām notiek.

    Es ieskatos tikai tuvā pagātnē, kas noteic šodienas procesus. Bet daudzi no tiem nav izprotami bez pasaules prakses izziņām un kopējām likumsakarībām, jo viss jau kaut kur un kaut kad ir noticis. Tāpēc grāmatā ir arī lielas atkāpes – ieskats dažādās norisēs pasaules vēsturē.

    Šodien notiekošais nepārliecina, ka vēsture nevarētu atkārtoties jaunās modifikācijās un scenārijos. Ko XX gadsimtā nevarēja veikt ar tanku armijām, koncentrācijas nometnēm un gulagiem, to XXI gadsimtā varētu civilizēti, pat likumīgi īstenot ar banku un vērtspapīru operācijām, konteineru un refrižeratoru sūtījumiem, ar finansu, saimnieciskām un demogrāfiskām krīzēm.

    Grāmatai jāveicina domāšana. Tajā aprakstītās likumsakarības nav izzudušas. To nezināšanu, ignorēšanu un neizmantošanu vēsture neattaisnos. Vēlētām amatpersonām un kandidātiem uz augstiem posteņiem valsts pārvaldē būs jāatbild uz grāmatā izvirzītiem jautājumiem. Vēlētāji, valsts iedzīvotāji tos uzdos.

    Reformu laiks valstī ir ārkārtīgi svarīgs periods. Tas ir augšanas un formu veidošanas laiks. Kā tiks veiktas reformas, tāda arī valstī būs turpmākā dzīve. Tāpēc reformatoriem ir ārkārtīgi liela nozīme. Un tāpēc arī ieskatos vēsturē, citu valstu veiktajās reformās. Tas viss tiek darīts katra vēlētāja, katras amatpersonas un katra pozitīvi darboties spējīga valsts iedzīvotāja labad, Latvijas labad.

    Reformas jāveic patiesi spējīgiem cilvēkiem, nevis politisko partiju kompromisos un andelēs izvirzītām personām, pret kurām visiem vismazāk ir pretenziju un vismazāk vērsto personīgo ambīciju.

    Grāmata domāta jaunatnei, sievietēm, pedagogiem, visiem. Tā vērsta pret remdenību, vienaldzību un aklu paklausību. Jaunai valstij, tāpat kā jaunībai vienmēr vajadzīga veiksme, nu kaut vai mazliet. Bet parasti veiksme smaida tiem, kas ir darboties spējīgi, kam ir fantāzija un veselīga attieksme pret dzīvi. Viens no Rietumu civilizācijas postulātiem – dzīve augstāka par morāli – ir apliecinājums šīs civilizācijas sasniegumiem.

    Pirmās tūkstošgades sākumā Jēzus Kristus aicināja cilvēkus: «Neesiet remdeni…» Es aicinu pārdomāt, pārbaudīt grāmatā pa retam minētos skaitļus, apstrīdēt, nosvītrot tos un ierakstīt savus skaitļus. Aicinu nosvītrot un pārsvītrot tekstu, ierakstīt savas domas un atziņas, savus turpinājumus grāmatas saturam.

    Tas būs apliecinājums, ka nebūsit un neesat vienaldzīgi un remdenīgi, ka zināt, no kurienes ņemt informāciju un kā ar to strādāt. Tas viss jādara Latvijas un mūsu nākotnes labad.

    Dievs mīl mūsu tautu, saudzē mūsu zemi. Mēs paši nesaudzējam sevi un savu tautu kopumā.

    Šī grāmata ir par izpratni, par apskaidrību, par to, lai mēs nenonāktu līdz liktenīgam brīdim, kad kāds vēršas pie tautas ar uzrunu vai paziņojumu: «Es glābjos kā varu, jūs glābieties kā varat.»

    Piecdesmit procenti no grāmatas realizācijas peļņas tiks veltīti grūtos apstākļos dzīvojošiem ārlaulībā dzimušiem Latvijas bērniem. Tā būs tik ļoti šodien nepieciešamā atgriezeniskā saikne starp lasītājiem un vissvarīgāko Latvijas resursu – mūsu bērniem. Tas būs katra lasītāja ieguldījums Latvijas labā un Latvijas labad.

    J. Teteris

    .


  • “Vai pie jums ir labāk nekā bija?”
    “Par ko tu runā!?”
    “Tu taču zini, ka tagad pie mums visur, visur tie latvieši…”

    (No skaļas starptautiskās telefonsarunas Rīgas stacijā)

    .

    Visur latvieši. Pagodinājums? Drīzāk gan nosodījums.

    Jā, oficiāli visur latvieši. Cita lieta - kādi rezultāti. Vieni – gaidītie un cerētie, otri – faktiskie, izjūtamie, taustāmie. To pamaz, pat nav. Ja ir, tad ne visiem un ne visur. Tos nejūt latvieši, nejūt nelatvieši. Tie vienkāršie latvieši nejūt, toties jautā: «Kas tās par reformām? Cik ilgi būs jācieš?»

    Atbilde: Kādi cilvēki – tādas reformas. Bet vai šos cilvēkus neraksturo švako galviņu sindroms? Vai šo cilvēku domas spēj virzīt valsti uz priekšu, uz tautas uzplaukumu, vai tai lemts mīņāties uz vietas, nīkuļot?

    Viss jaunais, kā zināms, sākas ar cenšanos to izprast. Pēc tam var gribēt un varēt. Latvijā bija abi varianti. Sākās viss ar LTF 2. kongresu. Tajā tika deklarēta Latvijas virzība uz neatkarības atguvi, atgriešanos Eiropas valstu un tautu saimē, Rietumu–Austrumu tilta izveide. Paradokss, ka šo tilta ideju 1990.-1991. gadā vistiešāk, lineārāk uztvēra nevis latvieši, bet gan aktīvākā krievu jaunatne.

    Turpināt lasīt »


  • Komunismu kā totalitāro sistēmu es attiecinu burtiski uz visām mūsu tautas dzīves jomām. Latviešu strēlnieki kaldināja Latvijas brīvvalsti, vienlaikus arī milzīgo padomju impēriju, kas vēlāk aprija gan pašus tās pamatlicējus, gan Latviju kā neatkarīgu valsti. Gribam vai negribam, bet Latvija bija cieši saistīta ar neizdevušos grandiozo sociālo eksperimentu. Lielām sabiedriskām sistēmām piemīt arī liela inerce. To mēro ar cilvēku paaudzēm. Mēs joprojām esam un pagaidām paliekam šīs inerces iedarbes varā. Pastāv arī teorija, ka tautas un tautības, kas pieņēma komunismu, agri vai vēlu noies no vēstures skatuves. Vienkārši netiks galā ar vēstures izaicinājumiem vai savām atmodām, tādēļ sadalīsies, sašķelsies, izirs, tiks asimilētas.

    Kā tas var notikt? Ļoti vienkārši. Regulāri mirs vairāk nekā dzims. Ģeogrāfiskā telpa vairs netiks apsaimniekota. Tā degradēs, evolūcijas ceļā tiks pazaudēta. Un pašai teritorijai vairs nebūs un jau tagad nav pirmšķirīgas nozīmes. Tā kļūst eksnozīmīga.

    Kā izpaužas mūsu joprojām esamība komunistiskās inerces ietekmībā? Paskaidroju ar atkāpēm pagātnē.

    1. Mēs nākam no grandioza un modema strupceļa, no padomju sistēmas, kas savas pastāvēšanas laikā tīši un netīši, gan mērķtiecīgi, gan neapzināti veicināja domas novienkāršošanu, notrulināšanos un civilizētu iemaņu izzušanu katra atsevišķa likumpaklausīga indivīda līmenī. Tas pa īstam atklājās tikai ar robežu nojaukšanu.

    Turpināt lasīt »


  • Ar Rietumu uzvaru pār komunisma totalitāro sistēmu un ar robežu atvēršanos Latvija nokļuva jaunos, ne ar ko neierobežotos spaidos – naudas totalitārisma žņaugos. Gribot negribot cilvēki pēkšņi kļuva par naudas totalitārisma subjektiem un objektiem, par šīs totalitārās sistēmas neatņemamiem locekļiem, par cietējiem un upuriem. Tā nav brīvprātīga, tā ir spiesta lieta.

    Naudas totalitārisms prasa saimniecības un sadzīves pārkārtošanu uz intensīvu un nepārtrauktu patēriņa sistēmu. Nauda kļuva ne tikai par organisma asinsrites, bet daļēji arī par organisma nervu sistēmu.

    Pēc formas nauda dalās trijās kategorijās:

    – preču nauda: taloni, kuponi, bonas. Tiem ir preču segums un tos izmanto sevišķos gadījumos un iedzīvotāju atsevišķām kategorijām;
    – papīra naudaszīmes un monētas;
    – vērtspapīri, čeki, kredītkartes, visdažādākie juridiskie naudas dokumenti: vekseļi, ķīļu zīmes, sertifikāti u.t.t.

    Ikdienā cilvēki veic norēķinus skaidrā un bezskaidrā naudā ar čeku un kredītkaršu palīdzību. Tā ir niecība no tām summām, kas vispār cirkulē pasaulē. Pārējā ir nosacītā nauda. Cilvēkus un materiālo ražošanu tā tieši neskar, jo apkalpo globālās tirdzniecības, valūtas un spekulācijas operācijas.

    Turpināt lasīt »


  • Atcerēsimies veco (marksisma) formulējumu: kapitāls ir nauda, kas nes jaunu, vēl lielāku naudu. Nauda stikla burciņā nav kapitāls. Savukārt kapitālists ir cilvēks vai uzņēmējs (arī organizācija), kas naudu izmanto kā kapitālu. Tādā gadījumā vislielākais kapitālists ir banka.

    Naudas totalitārisms Rietumos – arī mēs uz to ejam – noveda pie tā, ka lielākā sabiedrības daļa, kurai ir kaut kādi pastāvīgi ienākuma avoti, spiesta norēķinus kārtot caur bankām, līdz ar to dodot tām iespēju rīkoties ar svešu naudu. Atklāto akciju sabiedrību milzīgais daudzums akcionāru savas akcijas arī tur bankās. Līdz ar to viņi visi kļūst par kolektīvā kapitāla līdzdalībniekiem, par kapitālistiem. Kapitālisms līdz ar to kļūst totāls. Visa sabiedrība sāk pārvērsties vienotā kapitālā.

    Padomju ideoloģija un arī Rietamu propaganda šeit atkal visu ir sajaukusi. Pensionārs, kuram pensiju pārsūta uz banku, dažu akciju turētājs ar bankā piereģistrētām akcijām un atvērto rēķinu, uz kuriem reizi gadā pārskaita dividendes, un pats bankas īpašnieks, kas operē ar miljardiem – visi formāli tiek pieskaitīti pie kapitālistu šķiras. Tieši tā arī padomju skolās mācīja, liekot uzsvaru uz kapitāla koncentrāciju un pieņemot to par galveno pazīmi. Būtībā galvenā pazīme ir visu iedzīvotāju slāņu, veselu reģionu un teritoriju iesaistīšana naudas operācijās pēc kolektīvā kapitāla likumiem un šīs iesaistes arvien pieaugošā nozīme cilvēku dzīvē. Bet to visu varēja veikt tikai godīga un sociāli atbildīga valdība.

    Turpināt lasīt »


  • Savu piederību impērijai mēs apzīmējām ar mīnuszīmi un šo zīmi spodrinājām. Tagad impērijas nav, rnīnuszīmes arī. Bet piederība ir «plus» jēdziens. Piederības apstiprinājums ar verbāliem līdzekļiem, t.i., vārdos – valstiska atjaunošana, valsts Satversme, kopējas Baltijas valstu rezolūcijas, pievienošanās starptautiskām konvencijām u.t.t. uz mūsu zemapziņu tieši un lineāri neiedarbojas. Un, kas nav zemapziņā, to nevar pārvērst stingrā, noturīgā, darbīgā pārliecībā. Tāpat kā uz kompjūtera ekrāna nevar dabūt to, kas nav tā programmā.

    Gribam apzināti piederēt pie lielas sistēmas, ko sauc par Rietumu civilizācijas pasauli. Lai piederētu sistēmai, ir sinhroni līdzjādarbojas, jākļūst par sistēmas satelītu, līdzdalībnieku, sastāvdaļu. Kur problēma?

    Manuprāt, galveno problēmu ir noformulējis A. Zinovjevs.

    «Jebkura tauta spējīga izmantot Rietumu civilizācijas labumus, ja tie tiks tai pasniegti dāvinājuma veidā. Bet nepavisam ne katra tauta spējīga pati radīt tāda veida civilizāciju vai kaut vai kļūt par līdzdalībnieci tās veidošanā un atražošanā.»

    Tātad principā uz piederību Rietumiem spējīga ne katra tauta. To varētu dēvēt par likteņa brīdinājumu. Toties šīs civilizācijas labumus, ja dod – ņemt un ņemt. To varētu saprast arī kā brīdinājuma par ekspansijas tieksmēm. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Rietumu sistēmas darbības princips ir neko nevienam par brīvu nedot.

    Turpināt lasīt »


  • Naudas totalitārisma apstākļos dzīves standarts tiek mērīts vienīgi pēc naudas ienākumu skalas. Pārējais gandrīz netiek ņemts vērā. Materiālās kultūras ziņā Rietumu civilizācija līdz šim ir visturīgākā cilvēces vēsturē. Bet tas nenozīmē, ka Rietumi pārspēj pārējos arī citos aspektos. Tādēļ jāieskatās šā Rietumu dzīves standarta kvalitātē vai saturīgajā aspektā.

    Lielākai daļai Rietumos dzīvojošiem cilvēkiem augstais dzīves līmenis nav brīva izvēle, bet gan spiesta, uzspiesta un dārga lieta. Šai gadījumā brīva izvēle ir izvēle piespiestības rāmjos. Tātad iluzoriska. Mēģinājumus mazināt šo piespiestības pakāpi, samazināt sava darba apjomus un slodzi un attiecīgi arī mazināt ienākumus var atļauties tikai vientuļi un labi nodrošināti cilvēki. Ģimenes cilvēkam tas nozīmē mājas vai dzīvokļa maiņu uz mazāku un šaurāku, pārbraucienu uz zemāka prestiža rajonu, bērniem arī skolas maiņu uz zemākā statusā esošu u.t.t.

    Rietumoids ir ierobežots. Tādu viņu padarīja naudas despotisms un augstais dzīves standarts. Viņu ierobežo ikdienas dzīve, kura nepārtraukti atgādina: tu nedrīksti atļauties būt nabadzīgs, atļauties maz strādāt, atļauties sevi apkārt ar politiku un prezidenta solījumiem, atļaut bankai piesavināties tavus naudas noguldījumus, atļauties nerūpēties par savu bērnu izglītību un nākotni, tu nedrīksti būt slikts un nesagatavots laulības partneris un dzīvesbiedrs, būt auksta un frigida sieviete, tev jābūt enerģiskam, jāprot enerģiju iegūt no citiem un dot citiem, lai gūtu sev, tev jārūpējas par savu veselību, izskatu un pašsajūtu, tu nedrīksti.., tev jāprot… u.t.t. Tas viss nav brīvprātīgi, tās visas ir spiestas lietas.

    Turpināt lasīt »


  • Tajos gados krievu intelektuāļi, no Maskavas ciemos atbraukušie sociologi un metodologi man jautāja, kad mums beigšoties atmodas eiforija, kad nacionāļi beidzot sāks strādāt un pareizi domāt.

    Manuprāt, atmoda atkāpās visu laiku un taustāmi nozuda 1993. gada Vasarsvētkos. Atcerieties 5. un 6. jūniju. Vasarsvētki, 5. Saeimas vēlēšanas. Pēc 1934. gada, pēc 59 gadiem atjaunota Saeima. Pēdējais atmodas eiforijas uzplaiksnījums, tikpat kā retais zaļais saulstariņš, saules ugunīgam diskam pazūdot aiz jūras apvāršņa.

    Pārejas perioda minētās likumsakarības nepārtraukti un raženi strādāja. Droši vien arī citas sakarības un cēlonības, kuras atklāsies, taps zināmas vēlāk.

    Līdz ar šiem Vasarsvētkiem, ar gaišām naktīm zūd zvaigžņu spožums. Ari Tautas frontes auseklīšu mirdzums. Sāpīgi, bet likumsakarīgi. Igaunijā Tautas fronte jau bija paziņojusi par pašlikvidēšanos kā organizācija, kas veikusi savu uzdevumu konkrētos vēsturiskos apstākļos.

    Latvijā Tautas frontei bija liela inerce. Un, kas šļūc pa inerci, tas vairs nav brīvs, tas nepieder pats sev. TF bija cieši saistīta ar nacionālo ideju. Bet šo ideju nepārprotami saistīja ar katra nacionālai idejai uzticīga cilvēka dzīves materiālo augšupeju. Daudzu iemeslu dēļ tas nav noticis. Bet pamatkļūdas pielaida TF valdība. Pat ne tik valdība, cik LTF Dome. Šīs kļūdas ir vāji iztirzātas, neatzītas, neizprastas. Galveno kļūdu vispār vēl neviens nav noformulējis, bet par to vēlāk. Tagad paskatīsimies uz divām atsevišķām parādībām, kuras «nobumbulēja» atmodas eiforiju.

    Turpināt lasīt »

Lapa 1 no 1112345678910»...Pēdējā »

Jaunākie Komentāri

  • Ir normāli žīdi, kā gudra un strādīga tauta un nācija, un ir...
  • Precīzi tas ko dara šlesers un pārējie čekistu demagogi !...
  • Un kā tu viņus detektē? Ja cilvēks ir ar resnu un līku degun...
  • Marija Šeit ir citāts no Tevis pieminētaji...
  • Man, kā Goja, galvenais uzdevums ir detektēt, vai manā priek...