Zināšanai:
Rakstu sēriju «ASTOŅKĀJIS» var lejupielādēt no sadaļas «LEJUPIELĀDES» (arhivētu ”word” un “pdf” failu veidā).

==============================

.

Attēls no: http://www.valuiki.ru/speake/religia/vopr/01.html

.

SATURS

v1. «ASTOŅKĀJIS» (ievads)

v2. Saknes meklējot

v3. Pūļa-elitārais sabiedrības modelis

v4. Pūļa cilvēks

v5. Varas struktūras

v6. Konceptuālā vara

v7. Konceptuālās varas darbības mehānismi

v8. Bezstruktūras vadība

v9. Faktiskās varas institūcijas

10. Valstu un tautu pakļaušana ar kredīta procentiem

11. Genocīda ieroči

12. Sekss un telegonija (nobeigums)

.

Ievads

Lai cilvēki viens otru saprastu, viņiem vispirms jāvienojas par kopējiem pasaules uzskatu standartiem. Ja pasaules uzskati būs dažādi, cilvēki nekad viens otru nesapratīs.

Elementārs jautājums, lai labāk saprastu iepriekš teikto: «Vai iespējams no sešiem sērkociņiem salikt četrus vienādmalu trīsstūrus?» Lai atbildētu uz šo jautājumu, pastāv divi viedokļi, kuri katrs par sevi būs pareizi, bet savstarpēji pretrunīgi. Vieni teiks, ka var, bet otri teiks, ka nevar. Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem ir dažādi pasaules uzskatu standarti.

Ja jūs mēģināsiet šo uzdevumu atrisināt kā, kā to darītu lielākais vairums cilvēku – noliksiet šos sešus sērkociņus uz galda un sāksiet bīdīsiet katru no tiem visos iespējamos virzienos – nekas neiznāks. Tā jūs nekad neiegūsiet vajadzīgos četrus vienādmalu trīsstūrus. Bet, ja jūs sapratīsiet, ka šis jautājums jārisina nevis plaknē, bet gan telpā, tad jūs trīs sērkociņus noliksiet trīsstūrī uz galda (plaknē), bet otrus trīs – ar vienu galu pie katras uz galda esošā trīsstūra virsotnes, bet otrus galus savienosiet augšpusē, izveidojot piramīdu. Trīs piramīdas sānu malas telpā un viena plaknē (uz galda), veidos vajadzīgos četrus vienādmalu trīsstūrus. Lūk, jums analoģija, pēc kuras tieši tāpat – dažādi, var tikt apskatīta vadības koncepcija, ekonomika un socioloģija. Bet vispirms ir jāvienojas par kopēju pasaules uzskatu standartiem.

Tālākā informācija pilnībā sagraus visus stereotipus, kuri mūsu senču galvās tika „iedzīti” simtiem gadu garumā un mūsu galvās – pēdējās desmitgadēs. Stereotipu pārvarēšanas process ir ārkārtīgi sarežģīts. Piemēram, stādieties priekšā Kopernika misiju, kad viņš centās pierādīt, ka nevis Saule griežas ap Zemi, bet gan Zeme ap Sauli. Tas tikai šodien mums liekas pavisam vienkārši – toreiz tas bija pilnīgi neizprotami. Bet kļuva saprotams tikai tad, kad parādījās jaunas terminoloģijas. Jebkura jauna sapratne tajā vai citā sfērā, rodas tikai līdz ar jaunu terminu ieviešanu. Radās termins „Saules sistēma”, jo Kopernika laikos tāda nebija. Radās termins „Zemeslode”, jo uzskatīja, ka Zeme ir plakana, bet strīdējās tikai par to, vai tā balstās uz vaļiem vai ziloņiem.

Tādēļ arī bija vajadzīgi šie ievadvārdi, lai labāk varētu izprast zemāk sniegto informāciju par šodienas globālās vadības principiem, raugoties no cita skatu punkta. Ja nezināsim šodienas virsvalstu vadības sistēmu, tad būsim pārliecināti, ka pie mums notikusi tikai kaut kādu valsts pārvaldes kļūdu virkne (un daudzi tieši tā arī domā).

Šī informācija adresēta tiem, kurus neapmierina pārsteidzošais paradokss – kā vēl nesen viena no Eiropas rūpnieciski un lauksaimnieciski attīstītākajām valstīm, ar milzīgu intelektuālo potenciālu, pēc „demokrātijas” ieviešanas un 20 gadu nepārtrauktās „izaugsmes” un „attīstības”, šodien redzama padevīgi lūdzot žēlastības dāvanas, nometusies ceļos pasaules putekļainā lielceļa malā, ar ubaga tarbu un mūžam neatmaksājamu parādu nastu plecos?

Tas noticis tādēļ, ka savu globālo mērķu īstenošanai, visas pasaules valstis reāli vada vienota konceptuālā vara (virsvaldību vara), bet katras “neatkarīgās” valsts pārvalde – likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara ir tikai šīs konceptuālās varas piedzīti satelītskritulīši (marionetes).

.

Konceptuālās vadības metodoloģijas un tās algoritmu pirmsākumi meklējami senajā Ēģiptē. Šīs tehnoloģijas pēdējo trīs tūkstošu gadu laikā pierādījušas savu dzīvotspēju un praktiski nav mainījušās. Jau tālā senatnē – 1300 gadus pirms mūsu ēras, senās Ēģiptes Amona hierarhijas priesteri izstrādāja paņēmienus kā apzināti noslēpt patiesību no tautas un sagrozītā veidā pasniegt tai gan pasaules uzskatu, gan cilvēka vietu tajā un viņa misiju uz Zemes, gan to, ka visām dzīvajām būtnēm, tajā skaitā – cilvēkiem, ir kopīgs Dievs – visa Radītājs un Uzturētājs. Pēdējais faraons, kura laikā cilvēkiem vēl neslēpa patiesību par vienoto Dievu, bija Atona hierarhijas pārstāvis Amenhoteps IV (Ehnatons 1375-1325.g.p.m.ē.).

Vēlāk priesteru kasta, kura līdz tam bija atklāti stāvējusi augstāk un valdījusi pār faraoniem, deva priekšroku slēptākai darbībai un nogāja „pagrīdē”. Viņu pēcteči arī nākošajās paaudzēs par visu augstāk stādīja sava klana intereses un stingri ievēroja zināšanu pārmantojamības un darbības noslēpumainības likumus. Civilizācijas attīstības gaitā šīs struktūras no Ēģiptes pakāpeniski pārvietojās uz dzīvei un darbībai komfortablākiem planētas rajoniem – Krētas salu, Spāniju, Šveici. Nododot slepenās fundamentālās bezstruktūras vadības principu zināšanas no „tēva – dēlam”, antīko priesteru pēcteču klans funkcionē līdz pat šim laikam. Tie ir viņi, kuri veic reālu, atklāti neredzamu mūsdienu „faraonu” – eiro-amerikāņu konglomerātu un savai kontrolei pakļauto valstu konceptuālo vadību.

Turpināt lasīt »

No kā sastāv cilvēku sabiedrība? Kārlis Markss dalīja sabiedrību šķirās un vienas šķiras uzrīdīja citām. Nabadzīgos uzrīdīja bagātajiem, proletāriešus – buržujiem, ekspluatējamos – ekspluatatoriem. Mūslaiku sociologi mīl sabiedrību dalīt sociālajās grupās un arī šim sadalījumam ir noteikta jēga. Tikai kāda? Lūk, kāds jautājums. Arī sabiedrības sastāvu var apskatīt no dažādiem redzes viedokļiem, bet galvenais – dažādos tālejošos nolūkos.

Dzīvojot padomju periodā, mēs tikām gremdēti melīgajā marksisma-komunisma informatīvā laukā. Markss apgalvoja, ka cilvēku darbs dalās garīgajā darbā un fiziskajā darbā. Tie ir meli un meli ar iepriekšēju nodomu, lai noslēptu reālo lietu būtību. Tiešām, ja ņemam tā saucamā fiziskā darba darītāju, piemēram, atslēdznieku vai virpotāju – vai tad viņš nedomā, kad dara savu darbu? Nē, domā, jo jebkurš darbs prasa domāt arī ar galvu. Nav darba, kura laikā nevajadzētu veicamā darba procedūru apdomāt. Bet tagad ņemsim kādu garīgā darba darītāju, piemēram, dizaineru, kurš izstrādā kādu jauna tērpa modeli. Vai tad viņam nav jāveic zināms fizisks darbs ar bezgala daudzajiem materiāliem un palīginstrumentiem? Ir jāveic. Jebkurā garīgā darbā ir fiziskā darba elementi un otrādi – veicot jebkuru fizisku darbu, jāstrādā arī „ar galvu”.

Patiesībā cilvēku darbs dalās vadošā darbā un izpildītāja darbā. Tas nozīmē, ka sabiedrībā ir vadītāji, kuri vada citus cilvēkus un ir izpildītāji, kuri izpilda vadītāju lēmumus.

Turpināt lasīt »

Tam, ka cilvēks kļūst par pūļa cilvēku, ir divi cēloņi.

Pirmais – iedzimta vāja intelektuālā kvalitāte (pēc ģenētiskiem rādītājiem).
Otrais – nepareiza, aplama izglītības un audzināšanas sistēma.

Pirmais cēlonis, dabīgu apstākļu dēļ, bija un būs vienmēr, bet jūdu-kristiešu garīdznieki un „elite” to vēl vairāk apzināti pastiprina. Viņiem tas ir izdevīgi. Kādā veidā viņi to pastiprina? Uz mērķtiecīga nācijas genocīda rēķina. Genocīda pret tautu galvenos paņēmienus un metodes iepriekš jau minējām.

Pūļa cilvēku otro grupu, ciešā sadarbībā veido divi spēki:

pirmais – jūdu-kristiešu garīdznieki (cilvēku garīgā debilizācija, padevības iedvešana, apgraizīšana, u.c.);
otrais – sabiedrības elite (vēstures falsificēšana, narkotiku un seksuālā perversuma propaganda, zināšanu pieejamības un to kvalitātes samazināšana, sadzīves apstākļu un veselības aprūpes pasliktināšana, u.c.).

Tie, kas tūkstošiem gadu valdīja pār kristīgo pasauli un valda pār to arī šodien, konsekventi izkropļo un degradē cilvēka sugu – no Dieva doto cilvēka dabu. Tas viņiem ir izdevīgi – garā vājos ir vieglāk pārvaldīt.

Turpināt lasīt »

Vispirms neliela atkāpe. Kad mēs saņemam informāciju, tad paralēli vārdiem (vai izlasītajam tekstam), vajadzīgas arī kādas ar tiem saistītas vizuālās formas (ilustrācijas). Tas labāk palīdz uztvert un iegaumēt jauno informāciju. Ja cilvēka atmiņā līdz ar jauno informāciju nepaliek arī to pavadošais vizuālais attēls, tad bieži vien notiek tā, kā teikts tautas parunā: „Pa vienu ausi iekšā – pa otru ārā.” Sapratne rodas tikai tad, ja vārds un tā pavadošā vizuālā forma apvienoti vienā veselā. Tikai tad mēs varēsim viens otru pareizi saprast. Ne jau velti savulaik skolas klasēs bija tāfele un krīts. Ne jau velti mācību stundas laikā skolotājs jauno vielu pasniedza arī vizuālā formā.

Piemēram, ja kāds sacītu „zāle”, tad (ja nebūtu dota ar šo vārdu saistītā vizuālā forma), runātājs ar to būtu domājis skolas aktu zāli, viens klausītājs – zāli pļavā, kurā ganās govis, otrs klausītājs – zāles pret iesnām, bet trešais – narkotiku (marihuānu), jo katrs šim vārdam bija iedomājies savādāku vizuālo formu (tēlu).

Līdzīgi ir arī tā saucamo konceptuālo varu – iekšējo sajūtu līmenī mēs katrs nojaušam, ka pēc tā saucamās „demokrātijas” ieviešanas, kaut kas ar mūsu valsti un sabiedrību nav kārtībā, ka valsti pārvalda un mūs vada ne tā kā vajadzētu. Ka valsti nevada ne tad īsti Saeima, ne Prezidents, ne valdība. Ka viss notiek kaut kā savādāk, ka faktiski visu nosaka kāds cits, kuram nav pat nosaukuma. Ka saradušies bezgala daudz visādu „speciālistu”, kuru viedoklis ir vienīgi pareizais. Ka daudzi no viņiem pabijuši gan formālajā „valsts pārvaldes” aparātā, gan Prezidenta postenī. Ka viņi ieteica iznīcināt mūsu rūpnīcas, fabrikas un lauksaimniecisko ražošanu. Ka viņi izveidoja milzīgo bezdarbnieku armiju, ka viņi lielu tautas daļu piespieda doties emigrācijā, bet daudzus, atstājot bez iztikas līdzekļiem un medicīniskās aprūpes – nomirt badā un aukstumā. Viņi apgalvo, ka bijušas nepareizas daudzu desmitu gadu laikā pārbaudītās mācību metodes un skolēnu zināšanu vērtēšanas sistēmas. Viņi apgalvo, ka noziedzniekiem ir „cilvēka tiesības”, ka narkomānija, pederastija un totālais sekss jau no pusaudža gadiem ir normāla parādība. Tagad, kad „valsts” ir pilnīgi izlaupīta, tās infrastruktūra sagrauta un paņemti miljardiem latu lieli parādi (kurus neizmanto jaunu rūpnīcu un fabriku būvē, lai radītu jaunas darba vietas, bet atbalsta mafijas finansiālos avotus – bankas), slēdz skolas, slimnīcas, „apcērp” algas, pensijas un pabalstus. Lai detalizēti aprakstītu visus „demokrātijas sasniegumus” (turpat 20 gadus masu informācijas-dezinformācijas līdzekļos tas tika dēvēts par valsts „izaugsmi” un „attīstību”) būtu nepieciešama bieza grāmata. Pat galīgam idiotam ir skaidrs, ka kaut kas ar „valsti” un tās pārvaldi nav kārtībā, ka faktiski viss tiek darīts kāda cita – tautai sveša un naidīga spēka interesēs.

. Turpināt lasīt »

Senajā Ēģiptē augstāko priesteru klans sastāvēja no desmit Ziemeļu augstākajiem priesteriem un desmit Dienvidu augstākajiem priesteriem. Katru šo desmit priesteru grupu vadīja virspriesteris. Visi priesteri tika izvēlēti pēc pārmantojamības principa: pēc tēva – dēls. Ja paaudžu ģenealoģiskās saites pārtrūka (tēvam nebija dēla), tad komandā tika pieņemts kāds cits speciāli izvēlēts priesteris. Jau toreiz šī valdošā elite saprata, kādas „tandēma” principam ir priekšrocības salīdzinot ar vienvadību. Ja, pieņemot kādu lēmumu, abu „komandu” un viņu vadītāju balsis sadalījās līdzīgi, tad abu grupu vadītājiem divatā bija obligāti jāatrod un jāpieņem galīgais lēmums.

Šī gadsimtiem virs faraoniem un valsts pārvaldes struktūras stāvošā konceptuālā vara, kopā ar Mozu un Amona kulta hierarhijas pārstāvjiem, pameta Ēģipti un pārgāja virsvaldību vadītāju līmenī un pielāgoja viņiem esošās konceptuālās zināšanas un to pielietošanas metodikas savu klanu (dzimtu) savtīgo mērķu sasniegšanai, nevis rūpēm par visas cilvēces labklājību un sadzīvošanu ar apkārtējo vidi.

No tā laika līdz mūsdienām maz kas ir mainījies. Globālās virsvaldību vadības augstākajā līmenī joprojām atrodas šo 22 klanu (dzimtu) pēcteči, kuri mākslīgi sadalīti divās komandās – „kreisajos” un „labējos”, kuri, caur masu informācijas līdzekļiem, pūļa priekšā izspēlē iluzoru konfrontāciju.

Turpināt lasīt »

Kā konceptuālā vara realizē pasaules valstu vadību un sabiedrības pārvaldību? Lai pārvaldītu valstis un tautas, sarīkotu aukstos un karstos karus starp dažādām valstīm, izraisītu „tautu atbrīvošanās” kustības, lai jaunpakļautajās valstīs ieviestu „demokrātiju”, izraisītu regulāras lokālas un globālas „krīzes”, nomainītu savu darbu padarījušos „p-rezidentus” utt., utt., nepieciešamas ne tikai attiecīgas vadības metodikas, bet arī līdzekļi to īstenošanai dzīvē. Zemāk galvenās metodikas un to īstenošanas līdzekļi ir sagrupēti attiecīgu prioritāšu secībā. Šo shēmu var apskatīt gan detalizētāki, gan apvienot atsevišķas prioritātes vienā blokā, bet tas nemainīs lietas būtību – jo augstāka prioritāte, jo plašāks tās pielietojums un jo augstāka tās iedarbības efektivitāte.

..1. prioritāte – Metodoloģija (simboli, reliģija, informācija par patieso pasaules iekārtojumu. Vispārīgā filozofiskā informācija, kura ļauj saskatīt un izprast pasaulē notiekošos gan atsevišķos, gan savstarpēji saistītos procesus, kā arī ļauj saņemt jaunu informāciju un enerģiju no kosmosa un Dieviem);

..2. prioritāte – Faktoloģija un hronoloģija (faktiskā un vēsturiskā rakstura informācija);

..3. prioritāte – Ideoloģija (dažādas reliģijas, filozofijas un ideoloģijas);

..4. prioritāte – Māksla (patiesai augstai mākslai ir dievišķa izcelsme un tā pastiprina saites ar Dieviem vai arī atjauno tās, ja tās ir pazaudētas);

..5. prioritāte – Virsvaldību vadība (slepenās okultās biedrības, pasaules finansu sistēma);

..6. prioritāte – Valsts (valsts varas orgāni, valsts likumi, valsts politika);

..7. prioritāte – Audzināšanas un izglītības sistēma (bērnu literatūra, skola, institūti un citas mācību iestādes. Sevišķu uzmanību pievēršot loģikas, matemātikas un vēstures mācīšanai.);

..8. prioritāte – Masu informācijas līdzekļi (Televīzija, radio, prese, u.c.);

..9. prioritāte – Ekonomika (nauda, īpašumi, ekonomiskās struktūras un to savstarpējie sakari);

10. prioritāte – Izklaižu industrija un brīvā laika pavadīšanas mehānismi (kinofilmas, seriāli, koncerti, šovi, konkursi, nakts izklaides, azartspēles, datorspēles, visatļautības reklāma, brīvais sekss, utt..);

11. Genocīda ieroči – (tabaka, alkohols, narkotikas, psihotropās vielas, gēnu inženierija);

12. Parastie ieroči cilvēku iznīcināšanai – (nazis, pistole, automāts, lielgabals, lidmašīna, raķete, atombumba, utt.)

Prioritātes 5, 6, 9, 11, 12 ir materiālie ieroči. Prioritātes 1, 2, 3, 4, 7, 8, 10 ir informatīvie ieroči. Informatīvie ieroči (sevišķi no 1 – 4 prioritātei) ir daudz efektīvāki nekā materiālie ieroči. Kāpēc? Tāpēc, ka tie globālā mērogā programmē cilvēku apziņu un zemapziņu, tātad – programmē viņu uzvedību.

Turpināt lasīt »

Ļoti aktīva cīņa notiek 7. prioritātes līmenī – izglītības un audzināšanas sistēmā. Tās ietekme uz cilvēkiem ir pat augstāka nekā masu informācijas līdzekļiem. Ja cilvēks jau bērnībā iemācīsies patstāvīgi un pareizi domāt, tad vēlāk viņu ietekmēt un apmuļķot, ar masu informācijas līdzekļu palīdzību, būs ļoti sarežģīti. Tādēļ žīdu-masonu Sorosa fonds dāsni sponsorē t.s. „ticības mācības” ieviešanu skolās jau no pirmajām klasēm – tas ir spēcīgs līdzeklis, lai deformētu un ieprogrammētu bērnu apziņu sev vēlamajā virzienā.

Mūsdienās Rietumu pasaulē visu skolu izglītības sistēma pakļauta Iluminātu kontrolei, kuru uzdevums ir atradināt cilvēkus no patstāvīgas domāšanas un spriedumu pieņemšanas, no spējas meklēt un atrast likumsakarības, no cenšanās iegūt jaunas zināšanas. Cilvēku audzina nevis par personību, bet par pūļa cilvēku, bara dzīvnieku – lai cilvēka smadzenes strādātu tikai magnetofona režīmā – bez kritiska vērtējuma tikai ierakstītu (atcerētos) dotās komandas un pēc tam tās paklausīgi izpildītu. Tādēļ jau notiek apmācību sistēmas „modernizācija”, kad skolēnam praktiski vairs nav jāraksta, kad nav jāvērtē skolēnu zināšanu līmenis ar attiecīgām atzīmēm, utt., utt..

Šodienas masu informācijas līdzekļi ir cilvēku masveida dezinformācijas sistēma, kas paredzēta smadzeņu skalošanai un kodēšanai vajadzīgajā virzienā.

Nevajag domāt, ka vadīt var tikai aprobežotus un garā vājus cilvēkus. Nospiedošais vairākums cilvēku ir pavisam viegli vadāmi. Pat paši negantākie un varenākie diktatori bija un ir vadāmi. Kā tas tiek darīts? Ar bezstruktūru vadības metodi – ar informatīvā ieroča palīdzību.

Turpināt lasīt »

Kāda ir reālās varas struktūra? Šāda informācija arī tiek slēpta un sabiedrībai pasniegta sagrozītā veidā. Vispār pieņemts uzskatīt, ka “demokrātiskās” valstīs ir trīs varas struktūras: izpildvara, likumdošanas vara un tiesu vara. Tas ir nepilnīgs un melīgs uzskats, kas aizsedz citas svarīgākas varas struktūras. Par ceturto varu – masu informācijas līdzekļiem jau runā atklāti. Bet ir arī vēl citas varas struktūras, kas cieši saistītas ar visām iepriekš minētām pārvaldes līdzekļu prioritātēm.

Piektā vara – naudas vara, finansu oligarhijas vara, kura “demokrātiskās” valstīs ir daudz spēcīgāka nekā izpildu, likumdošanas un tiesas varas kopā ņemtas. Vairums šīs varas pārstāvju tiek elementāri nopirkti. Bet ir varas struktūras, kas stāv augstāk par naudu. Tās ir ideoloģiskā un konceptuālā vara. Tātad apskatot varas hierarhiju tikai pašos galvenajos vilcienos, mēs jau redzam septiņas reālas varas struktūras.

Kas ir ideoloģiskā vara un kāda tās loma? Aizdomāsimies par to, kā likumdevēji raksta konstitūciju un citus likumus. No kurienes viņi šos likumus ņem? Izdomā no zila gaisa? Izsūc no pirksta? Nē! Konstitūcija un likumi nav primārie akti. Tie ir sekundāri attiecībā pret sabiedrības uzbūves ideoloģiju. Kādu ideoloģiju atbalsta likumdevējs, tādus likumus viņš arī raksta un vēlas ieviest dzīvē.

Turpināt lasīt »

Devīto – ekonomisko prioritāti, konceptuālā vara visai veiksmīgi izmanto pasaules valstu (sevišķi viegli – t.s. „demokrātisko” valstu) pakļaušanai un totālai pārvaldei. Pie tam – tā ir ļoti ātrdarbīga valstu un cilvēku pakļaušanas metode. Šīs ekonomiskās prioritātes mehānismi tikai izpilda augstāk stāvošās virsvalstu pārvaldes hierarhijas lēmumus par to, kuru valsti, kurā laika posmā viņi nolēmuši pakļaut un tās iedzīvotājus – nolemt bankotam un iznīcībai, bet no kuras valsts izveidot priekšzīmīgu buržuāziski-demokrātisko vērtību demonstrācijas vitrīnu – „acu aizmālēšanai” saviem nākamajiem upuriem.

Jebkuras pasaules valsts reālā pārvalde notiek caur naudu. Rotšilds esot teicis: «Ļaujiet man pārvaldīt valsts naudu un man neinteresē, kas tajā raksta likumus.» Ja kāds no ārpuses pārvalda valsts naudu, tad ne šīs valsts parlamentam, ne deputātiem, ne viņu sarakstītajiem likumiem vairs nav nekādas varas par savā valstī notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem.

Kā iznīcībai nolemtā valsts tiek sagatavota tās ekonomikas sagrāvei un finansiālai pakļaušanai? Kur slēpjas šīs virsvalstu pārvaldes metodes būtība, kas sagrāva arī mūsu valsti un pakļāva iznīcības draudiem tautu? Mums taču bija izglītoti cilvēki un augsti kvalificēti visdažādāko profesiju speciālisti. Valstī bija attīstītā materiāli-tehniskā bāze, sekmīgi strādājoša rūpnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana, kura pilnībā nodrošināja valsts iekšējo patēriņu un vēl ļāva eksportēt gan lauksaimniecības, gan rūpniecības, gan zivsaimniecības produkciju. Ļāva eksportēt augsti kvalitatīvus, bioloģiski tīrus pārtikas produktus. Galu galā – valstij ir arī izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis. Un visbeidzot – nebija neviena (rubļa, dolāra) valsts parāda!

Turpināt lasīt »