• Zināšanai:
    V. Istarhova grāmatas «Удар русских богов» fragmentu tulkojumus var lejupielādēt arī no sadaļas «LEJUPIELĀDES» (arhivēta ”word” faila veidā).

    ===========================

    v

    V. Istarhovs

    УДАР РУССКИХ БОГОВ (Krievu dievu sitiens)

    Ceturtais izdevums. Papildināts un pastiprināts.

    v

    «Izvēloties Dievu – mēs izvēlamies savu likteni»,
    Publijs Vergīlijs Maronis, seno romiešu dzejnieks
    *15. oktobrī 70. gadā p.m.ē.
    † 21. septembrī 19. gadā p.m.ē.

    .

    SATURS

    v1. Par grāmatu

    v2. Skatiens pagātnē

    v3. Ievada vietā

    v4. Ticība un reliģija

    v5. Kristietības absurdi

    v6. Cilvēka izcelšanās (pēc Bībeles)

    v7. Cilvēces glābšanas ideja

    v8. Kristīgā morāle

    v9. Seksualitāte

    10. Pederastija un sadomazohisms

    11. Kristiešu kanibālisms

    12. Kristus nacionalitāte un izcelsme

    13. Marksa un Ļeņina nacionalitāte un izcelsme

    14. Kristus mācekļu morālais veidols

    15. Zivs ēras beigu posms

    16. Kas ir jūdaisms un cionisms? Kas ir „dieva izredzētie” ebreji?

    17. Kristīgā Bībele un Talmuds

    18. «Jaunā Derība» un «Vecā Derība» – ebreju šovinisma grāmatas

    19. Ebreju šovinisms

    20. Kristietība un jūdaisms

    21. Cionisms

    22. Dievkalpojums kristīgā baznīcā

    23. Viendievība

    24. Kas ir ebreji?

    25. Ebreju «Katehisms» (uzvedības noteikumi mītnes zemē)

    26. Cilvēki un bioroboti

    27. Cilvēka ķermenis

    28. Ebreju apgraizīšanas noslēpums

    v


  • Pašlaik mēs dzīvojam kosmiskajā Zivs ērā – totālu melu un totālas krāpšanas laikmetā. Šodien šo apgalvojumu nav grūti pierādīt. Pietiek vienkārši atskatīties uz savu dzīves pieredzi un nedaudz aizdomāties. Cilvēks, kurš piedzima un dzīvoja PSRS līdz Staļina nāvei, atceras, kas padomju cilvēkiem bija Staļins. Padomju masu informācijas līdzekļi (vai pareizāk – masveida dezinformācijas līdzekļi) no Staļina izveidoja trešo dievu pēc Ļeņina, kurš bija padomju cilvēka otrais dievs. Pirmais dievs skaitījās Kārlis Markss.

    Padomju tauta Staļina nāvi uztvēra kā kosmisku katastrofu un pirmajā nedēļā pēc tās, gaidīja vismaz apokalipsi. Bet nekas briesmīgs nenotika un dzīve turpinājās tāpat kā agrāk. No Staļina izveidoja mūmiju un nolika “svētajā” mauzolejā blakus citam “mūžam dzīvajam” dievam – Ļeņinam. Pagāja laiks. Notika PSKP 20. un 22 kongresi. Un noskaidrojās, ka Staļins nav bijis nekāds dievs, bet gan īsts sātans. Viņš bija “izkropļojis” “gaišos” marksisma ideālus un darījis vēl kaut ko ne to, ko viņam novēlējis “dižais” Ļeņins – masveidā nogalinājis īstos ļeņiniešus utt.

    Padomju ļaudis pārdzīvoja otro šoku. No padomju dievu panteona – mauzoleja, vienu dievu (Staļinu) izmeta ārā, bet otru (Ļeņinu) atstāja. Vēstures mācību grāmatas, “uzlabojot” un “pasliktinot” vēstures fragmentus, sāka pārrakstīt saskaņā ar tekošās politiskās situācijas prasībām.

    Turpināt lasīt »


  • Lai reālā pasaules vēsture vēlāk nenāktu zināma un nekļūtu cilvēkiem saprotama, tā tiek slēpta un falsificēta. Lūk, arī visa tehnoloģija. Tas viss tiek darīts pēc Džordža Orvela brīnišķīgā romāna (1984) formulas “Tas, kurš kontrolē pagātni, kontrolē nākotni. Kas kontrolē tagadni, tas kontrolē pagātni”. Tas nozīmē: kas šodien sagrābis varu, tas pārraksta vēsturi atbilstoši saviem nākotnes mērķiem.

    Nevajag domāt, ka ar vēstures falsifikāciju savulaik nodarbojās tikai komunisti. Tā nav taisnība. Visās kristīgās pasaules valstīs oficiālā vēsture ir falsificēta. Vēl Onorē de Balzaks «Zaudētajās ilūzijās» rakstīja: “Eksistē divas vēstures: melīgā oficiālā vēsture… un slepenā vēsture, kurā redzami patiesie notikumu cēloņi”.

    Kristieši zināšanas apgraizīja ne mazāk, kā komunāri. Kad kristieši sagrāba varu Romiešu impērijā, tad pirmais ko viņi izdarīja – līdz pamatiem nodedzināja milzīgo Aleksandrijas bibliotēku (pirms tam iznesot no tās milzums grāmatu, kuras paredzētas šauram izredzēto lokam). Komunāri citādi domājošos nogalināja un sēdināja cietumos, bet kristieši tos vienkārši sadedzināja uz sārtiem. Bet jūdaisms Sinajas tuksnesī iznīcināja veselu tautu – senebrejus un Sinajas eksperimenta rezultātā radīja jaunos ebrejus – biorobotu veidā. Lūk, jums arī atšķirība starp reliģijām.

    Turpināt lasīt »


  • Ticība – tas ir līdzeklis muļķu apmānīšanai.
    Labāk ir zināt, ka tu neko nezini, nekā ticēt.

    Reliģija un ticība – tas nav viens un tas pats. Pats vārds reliģija (lat. геligio) – nozīmē „saikne”. Saikne ar ko? Ar Dieviem, ar kosmiskajiem spēkiem. Ticības jēdziens nav tieši saistīts ar reliģijas jēdzienu. Ne jau visas reliģijas prasa ticību. Ir reliģijas, kuras balstās uz ticību, bet ir reliģijas, kuras balstās uz zināšanām.

    Kristietība ir reliģija, kura balstās uz ticību, bet pagānisms vai vēdisms (no vārda vēdas – zināšanas), par kuru mēs parunāsim zemāk, balstās uz reālām zināšanām, kuras var pārbaudīt. Reālām zināšanām nav nepieciešama ticība. Piemēram, nav nepieciešams ticēt vai neticēt Pitagora teorēmai. Jūs varat to zināt vai nezināt, varat to saprast vai nesaprast.

    Pagānisms – tas ir visiem āriešiem kopējās reliģijas – vēdisma nacionālais paveids. Pagānisms – tas ir konkrētas tautas, atkarībā no viņas garīgās un sociālas attīstības līmeņa, adaptēts vēdisma variants. Tas nozīmē, ka visām pagāniskām reliģijām ir viena un tā pati sakne – vēdisms. Šajā grāmatā mēs neizskatīsim atšķirības starp dažādiem pagānisma variantiem. Uzskatāmības dēļ, šajā grāmatā zem vēdisma un pagānisma mēs sapratīsim vienu un to pašu. Vēdisms – tā nav ticība, tās ir zināšanas un kompetence.

    Turpināt lasīt »


  • Ja Bībeli nevis tikai vienkārši lasa, bet gan vēl arī aizdomājas par izlasīto, tad „Vecās derības” Dieva (tas ir – gan jūdu, gan kristiešu) un „Jaunās derības” evaņģēliskā Dieva (tikai kristiešu) darbības nav ne tikai labas, bet ir dumjas, nejēdzīgas, netaisnīgas un ļoti ļaunas.

    Paradīzē Bībeles Dievs Ādamam sacīja: «Bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi». (Genesis 2: 17)

    Pirmkārt, kādēļ Dievs mānīja Ādamu? Ādams ne tikai nenomira dienā, kad apēda augli no šī koka, bet nodzīvoja pēc tam vēl 930 gadus. (Genesis 5: 5) Melot – tas ir ļoti slikti un necienīgi, vēl jo vairāk – Dievam. Ja Bībeles dievs melo, tad viņš nav absolūts labais, viņš vienkārši ir melis. Atcerēsimies, ka Sātans ir melis un melu tēvs. Kas tad ir Bībeles Dievs? Vai tiešām tas ir Sātans?

    Otrkārt, kādēļ Dievs kaut ko gribēja slēpt no cilvēka, vēl jo vairāk – no tāda, kurš veidots pēc viņa paša ģīmja un līdzības? Negodīgi un necienīgi. Liktos taču, ja Dievs būtu vēlējis cilvēkam labu, tad viņam būtu jārīkojas pilnīgi pretēji – nevis jāslēpj zināšanas no cilvēka, bet gan jāmāca viņu būt sev līdzīgam. Bet slēpt to, kas ir labs un kas ļauns – tas vienkārši ir bezjēdzīgi. Kā tad cilvēks varēs labi uzvesties, ja viņš nezinās, kas ir labs un kas ļauns? Tas nozīmē, ka Bībeles Dievam bija citi un nebūt ne labi nodomi.

    Turpināt lasīt »


  • Atvērsim Bībeli un iepazīsimies ar mītu par cilvēku izcelšanos no Ādama un Ievas. Pirmie (it kā) cilvēki Ādams un Ieva dzemdēja divus dēlus – Kainu un Ābelu. (Genesis 4: 1, 2) Nekādu meitu viņiem nebija, nekādu sieviešu un vispār jebkādu citu cilvēku uz zemes arī (it kā) nebija. Pēc tam Kains nogalināja Ābelu un uz zemes palika tikai 3 cilvēki (Ādams, Ieva un Kains) un Dievs izsūtīja Kainu uz Noda zemi, austrumos no Ēdemes. (Genesis 4: 16)

    «Un Kains atzina savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja viņam Ēnochu.» (Genesis 4: 17) No kurienes radās Kaina sieva? Ar ko tad viņš apprecējās, ar kazu, vai? Un visu Kaina pēcnācēju dzimšana ir tāds pats absurds. «Un Ēnocham piedzima Irads, bet Irads dzemdināja Mehujaēlu, un Mehujaēls dzemdināja Metusaēlu, un Metusaēls – Lamechu. (Genesis 4: 18) Kas tad tos visus dzemdēja? Vai viņi paši? Pilnīgs absurds.

    Ļaudis nelasa Bībeli. Taču ir pilnīgi pietiekami, ja uzmanīgi izlasa tikai vienu Bībeles lapaspusi un jūdu-kristiešu mīts, par cilvēka izcelsmi, pārplīst kā ziepju burbulis.

    Bez tam – Bībelē aprakstītā vēsture ir tikai ebreju tautas vēsture. Lai Kains dzemdē no neesošajām sievietēm, ebreji ir viltīga tauta, viņi vienmēr atradīs no kā dzemdēt. Bet no kurienes radās citas tautas? No kurienes radās latvieši, krievi, baltkrievi, ukraiņi, tatāri, gruzīni, kirgīzi, kazahi, tadžiki, lietuvieši, ķīnieši, japāņi, indieši, turki un simtiem citu tautu? Kāda ir šo tautu vēsture? Es personiski esmu latvietis, ar latviešu asinīm un garu. Mani visai maz interesē Kaina piedzīvojumi un viņa ebreja viltības, par kurām, starp citu, Bībele noklusē. Es gribu zināt latviešu izcelsmi un savas tautas vēsturi. Parādiet, kur tas ir uzrakstīts Bībelē. Tur tā nav. Tad kādēļ man šī grāmata vajadzīga? Un kādēļ šī grāmata vajadzīga visām citām tautām, izņemot ebrejus?

    Turpināt lasīt »


  • Centrālā kristietības ideja ir – Jēzus Kristus uzņēmās visas cilvēces grēkus un šādā veidā arī izglāba visu cilvēci. Ko šī ideja nozīmē?

    No kā tad šis glābējs visus cilvēkus izglāba? No nāves, no Elles, no Sātana, vai no kā cita? Vai pēc šī glābiņa ļaudis nemirs? Vai neviens nenonāks Ellē, bet visi nonāks Paradīzē? Vai Elli aiztaisīs ciet? Vai arī ļaudīm Ellē būs ļoti labi un patīkami? Bet, ja Elli neaiztaisīs ciet un ļaudis turp nonāks un viņiem tur būs slikti – par kādu glābiņu iet runa?

    Ko viņš izglāba? VISU cilvēci? Pat tos cilvēkus, kuri dzīvojuši tūkstošiem gadu pirms viņa? Un tos, kas dzīvo pēc viņa? Lūk, mēs pašlaik dzīvojam 2000 gadus pēc Kristus dzimšanas. Vai viņš mūs izglāba vai neizglāba? Uzņēmās visus mūsu grēkus vai neuzņēmās? Uzņēmās tos grēkus, kurus mēs vēl neesam paspējuši izdarīt? Un tos arī izglāba, kas vēl nav dzimuši un paspējuši sagrēkot? Vai viņš jau šos vēl neizdarītos grēkus arī uzņēmās uz sevi? Jau pirms 2000 gadiem uzņēmās to, kas vēl nebija? Absurds.

    Ideja par atteikšanos no individuālās atbildības un visas atbildības uzvelšana kādam vienam grēkāzim (lai arī brīvprātīga) ir nejēdzīga un netaisnīga.

    Ja jau kāds IR UZŅĒMIES uz sevi VISAS cilvēces grēkus un JAU iepriekš visus IZGLĀBIS, tad tagad visa cilvēce var darīt visu ko vien vēlas: nogalināt, sagriezt, izvarot, zagt, apmelot, utt.. Vienalga visus grēkus uz sevis jau uzņēmies Kristus un VISUS izglābis (no kaut kā, nesaprotami no kā).

    Turpināt lasīt »


  • Nevar dzīvot patīkami, nedzīvojot saprātīgi, tikumīgi un taisnīgi.
    Nevar dzīvot saprātīgi, tikumīgi un taisnīgi, nedzīvojot patīkami”

    Epikūrs (pagāns)

    Kristiešu svētā grāmata ir Bībele. Viņa sastāv no divām daļām: «Vecās derības» (saīsināts un priekš neebrejiem adaptēts jūdaisms) – aptuveni 80% no Bībeles apjoma un «Jaunā derība» (Jēzus Kristus Evaņģēlijs) – aptuveni 20% no Bībeles apjoma. Šajā sadaļā apskatīsim Kristus mācību – Evaņģēliju. Vēlāk aplūkosim arī jūdaismu.

    Jebkura reliģija nosaka laba un tikumīga cilvēka uzvedības normas un ideālus, kuriem jācenšas līdzināties, ko vajadzētu atdarināt.

    Iepriekš mēs jau iepazināmies ar Kristu kā glābēju un varoni. Tagad paskatīsimies uz viņu kā uz skolotāju. Ko tad viņš mācīja?

    Lepnums

    Kristietis nevar būt lepns. Lepnums ir viens no kristiešu smagākajiem grēkiem. Kristietim jābūt pazemīgam un pacietīgam. Kristus māca pazemīgi paciest visas ņirgāšanās par sevi: «Bet es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunumam: bet kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru». (Mateja 5: 39) Pacieties, nožēlojamais cilvēciņ, tu taču esi pīslis, niecība, Dieva vergs (un tas teikts par cilvēku, kuru Dievs it kā radījis „pēc sava ģīmja un līdzības”). Vergs!

    Turpināt lasīt »


  • Labs kristietis nevar būt seksuāls, sekss – tas (it kā) ir pirmatnējais grēks. Labākais kristietis – tas ir impotents un kastrāts, vai sliktākajā gadījumā tāds, kurš, dzimtas turpināšanas nolūkos, reizi gadā kopojas ar savu sievu (protams – bez orgasma un citiem tamlīdzīgiem dzimumdzīves “izkropļojumiem”).

    Pie reizes – atšķirībā no pagāniskām reliģijām, gandrīz visas viena Dieva reliģijas tiecas apslāpēt cilvēku dabisko seksualitāti, ierobežot un pakļaut to stingrai kontrolei – atšķirībā no gļēvulības, kuru kristietība visādos veidos atbalsta. Kāpēc šīs reliģijas to dara, jo seksualitāte taču ir pati galvenā bioloģiskā funkcija cilvēces saglabāšanai?

    Lūk, kāpēc – cilvēkam seksuālie pārdzīvojumi ir spēcīgāki nekā reliģiozie. Tie ir pašsaprotami, dabiski un primāri, bet reliģiozie pārdzīvojumi – tikai sekundāri. Ja garīdzniekiem neizdotos apslāpēt cilvēku seksualitāti, tad tiem nekad neizdosies padarīt viņus par savas baznīcas vergiem.

    Jebkuras viena Dieva reliģijas galvenais mērķis – tā ir vara un virskundzība par cilvēkiem un to dvēselēm. Seksualitāte ir galvenais traucēklis šo mērķu sasniegšanai – tāpēc šīs reliģijas seksualitāti arī dēvē par pirmatnējo grēku. Seksuālā enerģija ir pats jaudīgākais spēks, kas formē personību. Atbrīvota seksualitāte padara cilvēku brīvu, bet kristīgai baznīcai attīstīti un brīvi ļaudis nav vajadzīgi – tie ir baznīcai bīstami.

    Turpināt lasīt »


  • Vispār zināma patiesība, ka jebkura ideja vispirms ir atkarīga no paša idejas nesēja, no viņa personīgajām īpatnībām. Seksuāla enerģija ir viens no pašiem galvenajiem personību formējošiem spēkiem, tādēļ apskatīsim Jēzus Kristus seksuālās īpatnības.

    Kristus seksuālie baušļi normālam cilvēkam ir pretdabiski. Tas, ka Kristus bijis homoseksuālis, nemīlēja sievietes, bet mīlēja tikai vīriešus, ir acīmredzams – tas izriet no visiem “svētajiem” rakstiem. Šajās grāmatās vienmēr rakstīts, kas ar ko bija precējies, kādas bija mīļākās un piegulētājas, kas un no kā dzemdēja. Pēc kristiešu versijas, Kristum nebija ne sievas, ne mīļākās, ne bērnu. Problēma šeit nav viņa “dievišķajā” būtībā. Pēc kristiešu versijas, Dievam taču bija bērns no Marijas. Vienkārši – Kristus seksuālie sakari ar sievietēm nav pamanīti. Tajā pašā laikā viņš pieprasīja dedzīgu mīlestību no saviem skolniekiem (starp kuriem nebija nevienas sievietes) un, uzstājoties līgavaiņa (aktīvā pederasta) lomā, nodarbojās ar tiem ar pederastiju,

    Mateja Evaņģēlijā tas aprakstīts sekojoši: «Pēc tam Jāņa mācekļi atnāca pie viņa un sacīja: „Kāpēc mēs un farizeji gavējam, bet tavi mācekļi negavē?” Un Jēzus tiem sacīja: „Vai kāzu ļaudis var bēdāties, kamēr līgavainis pie viņiem? Bet nāks dienas, kur viņiem atņems līgavaini, tad tie gavēs.”» (Mateja 9: 14-15) Un tieši tas pats Marka Evaņģēlijā: «Un Jēzus uz tiem sacīja: „Kā kāzu ļaudis var gavēt, kamēr līgavainis ir pie tiem? Kamēr līgavainis ir pie viņiem, tie nevar gavēt. Bet atnāks dienas, kad līgavainis no tiem taps atņemts, tad tie gavēs tanīs dienās.» (Marka 2: 19-20) Nav nepieciešams komentēt ko nozīmē „līgavainis” un ko līgavainis laulības gultā dara ar līgavu.

    Turpināt lasīt »

Lapa 1 no 3123»

Jaunākie Komentāri

  • Ir normāli žīdi, kā gudra un strādīga tauta un nācija, un ir...
  • Precīzi tas ko dara šlesers un pārējie čekistu demagogi !...
  • Un kā tu viņus detektē? Ja cilvēks ir ar resnu un līku degun...
  • Marija Šeit ir citāts no Tevis pieminētaji...
  • Man, kā Goja, galvenais uzdevums ir detektēt, vai manā priek...