Uzgāju vēl vienu videoklipu (13,3 MB, „flv” formātā), kurā demonstrēts visai interesants paņēmiens, kā iegūt uguni bez sērkociņiem.

.

Nepieciešamie materiāli:

• kartupelis;
• sāls;
• zobu pasta ar fluoru;
• divi vadu gabaliņi;
• pikucis vates;
• divi zobu bakstāmie.
  

Informācijas avots: http://strelec.ucoz.ru/forum/2-58516-1

Piezīme: Pāris reizes mēģināju šādā veidā iegūt uguni, bet man neizdevās aizdedzināt vati… Varbūt kaut ko darīju nepareizi?

.

Audzējam pārtiku!

Pie tēmas “izdzīvošana” piederētos apraksti par lauksaimnieciskām aktivitātēm. Man tā liekas. Ne visi “izdzīvotāji” no pilsētām aizdosies lauku viensētās veidot kolonijas, bet tiem, kuri to izdarīs, būs pamatīgs pārbaudījums pierast pie dzīvesveida, kurš kardināli atšķiras, bez tam arī pierašanas periodā būt PRODUKTĪVIEM. Jo pārtika ir jāizaudzē, neatkarīgi no pieredzes. Tā nu tas ir. Priecājos par cūku pupu aprakstu, forši par kāpostiem un miltiem. Bet nav tik vienkārši ierasties pamestā lauku mājā, kur zeme stāv atmatā 10 (15, 20) gadu, un cerēt vienā sezonā izaudzēt pārtiku 10 (15, 20) cilvēkiem. Ja “izdzīvotāju” rīcībā ir iekopta saimniecība, tad jautājums ir pilnīgi cits - intensificēt naturālo saimniekošanu līdz maksimālai autonomijai, kas arī NEMAZ nav tik vienkārši. Bet, ja saimniecība jauna…

Vispirms jau sapratīsiet, ka trūkst daudz tādu lietu, par kurām iepriekš nemaz nespējāt iedomāties. Man atklājums, uzsākot saimniekot tukšā vietā, bija - ka nepieciešams zināms daudzums spaiņu (vismaz 3, ja ir arī lopi, tad min.5), citādi izdarīt nevar neko. Ņemiet vērā, ka motorzāģis ir neatņemama lauku dzīves sastāvdaļa, un bez lāpstas (labāk 2-3), mēslu (4 zaru) dakšas, izkapts, grābekļa un pāris kapļiem zemes darbus nepaveiksiet. Tačka, kaut paštaisīta, atvieglos ikdienas gaitas. Striķi, striķīši, virves - vajadzēs ik brīdi un daļu no tiem viegli un lēti var savīt vajadzīgā resnumā no tiem krāsainajiem plastmasas, ar kuriem sasien rulonus vai ķīpas. Ak! Cirvis - brīnumrīks, ar kuru vienu pašu senos laikus uzcirta māju un visu nepieciešamo mēbeļu kopumu - labāk pērciet FISKAR. Nereklamēju, bet pieredze rāda, ka ieguvums ir milzīgs. Tāpat arī lāpstu(as) un dakšu pērciet DĀRGAS.

Kamēr ir resursi, kamēr ir ienākumi, pērciet dārgus dārza darbarīkus. Nenožēlosiet. Arī tad, ja paliksiet pilsētnieki uz mūžīgiem laikiem. Ja gadījumā šoruden (nākošgad, pēc gadiem x) Latvijā sāksies hiperinflācija (vai da jel kā citādi ekstremāli dzīves apstākļi), kvalitatīvos un dārgos instrumentus nenopirksiet - ne tikai tāpēc, ka nepietiks līdzekļu, bet arī viņu Latvijā vairs nebūs. Paskatot krīžu pieredzes pasaulē, redzam, ka imports sašaurinās, pat PILNĪBĀ apstājas šādās valstīs, un pirmie aiziet ekskluzīvo preču piedāvātāji.

Turpināt lasīt »

Dzeramam ūdenim jābūt cilvēka organismam nekaitīgam gan pēc ķīmiskā sastāva, gan epidemioloģiski drošam. Dzeršanai visdrošākais ir vārīts ūdens. Pie kam ūdens jāvāra vismaz 7 minūtes, bet uzglabāt to vēlams ne vairāk kā 2 diennaktis. Tomēr vārīšanas laikā ūdens zaudē daudzus derīgus mikroelementus. Tā kā dzeramo ūdeni labāk nevārīt, bet gan censties to attīrīt

Visvienkāršākais ūdens attīrīšanas paņēmiens ir tā nostādināšana. Pie kam dzeršanai paredzēto ūdeni nepieciešams nostādināt ne mazāk kā 10 stundas, atvērtā traukā un vietā, kas aizsargāta no tiešiem saules stariem. Šādas nostādināšanas rezultātā no ūdens iztvaiko hlors, bet smago metālu sāļi nosēžas trauka dibenā.

Dzeramā ūdens kvalitāti var uzlabot un tajā esošo nitrātu, hlorīdu un citu ķīmisko savienojumu kaitīgo iedarbību samazināt, to sasaldējot un pēc tam atkausējot. Šādā veidā iegūst tā saucamo „ledus ūdeni”.

Nelielos daudzumos ledus ūdeni var iegūt, izmantojot traukus ar vertikālām sienām: skārda bundžas, papīra vai polietilēna tetrapakas, alumīnija traukus. Šim mērķim neder stikla, māla, emaljēti un cinkotā skārda trauki.

Turpināt lasīt »

Neskatoties uz to, ka 75 % no Zemes virsmas klātas ar ūdeni, tuvākajā nākotnē tīrs ūdens kļūs ar pašu deficītāko vielu uz planētas, jo tikai 0,3 % no kopējā ūdens apjoma ir derīgi dzeršanai. Bet arī šo nelielo daļu cilvēks ir ievērojami piesārņojis.

Viens no galvenajiem dzeramā ūdens avotiem ir upes, kurās ieplūst pazemes avoti un virszemes strautiņi, kurus pamatā veido lietus ūdens. Mūsu apziņā iesakņojusies doma, ka nokrišņi – lietus un sniegs ir tīrs un mīksts ūdens. Tomēr lietus lāsēs atrod desmitiem ķīmisku elementu un dažādus organiskus savienojumus. Atdaloties no mākoņa, katra lietus lāse vidēji satur 9,3×10-12 miligramus dažādu sāļu. Savā ceļā līdz Zemei, saskaroties ar gaisu, šī lietus lāse uzņem sevī arvien jaunu sāļu un putekļu devas. Parasta, 50 miligramus smaga lietus lāse, krītot no 1 km augstuma „noskalo” 16 litrus gaisa, bet 1 litrs lietus ūdens uzņem sevī piemaisījumus no 300.000 litriem gaisa. Kopsummā ar katru lietus ūdens litru uz Zemes nonāk 100 miligrami visdažādāko piemaisījumu, kā rezultātā atmosfēras gaiss attīrās (lūk, kāpēc pēc negaisa ir daudz vieglāk elpot). No kopējā izšķīdināto vielu daudzuma, ko upes no kontinentiem aiznes jūrās un okeānos, gandrīz puse atgriežas atpakaļ kopā ar atmosfēras nokrišņiem.

Turpināt lasīt »

Visai bieži garīgā nāve apsteidz fizisko nāvi.
Izvēles trūkums atvieglo izvēli.
A. Kočergins

Cīņā ne vienmēr uzvar tas, kuram varenāki muskuļi, lielāks svars, vai bagātāka cīņu pieredze. Bieži vien uzvar cilvēks, kuram šī uzvara ir bijusi vajadzīgāka nekā citiem. Ķermenis var būt vājāks par ārējo agresiju, spēki var būt nevienādi, bet vienmēr ir iespēja iet bojā cīnoties! Vai tāds iznākums nav uzvara pār ienaidnieku, kurš gaidījis kaunu un padevību jūsu acīs, atzīstot uzbrucēja pārākumu?

Vai uzbrucējs ir gatavs pašam ļaunākam, kas ar viņu var notikt, ja mēs tam dosim pietiekošu pretsparu? Vai viņš par tādu cenu būs ar mieru pārbaudīt mūsu apņēmību aktīvi pretoties? Vairumā gadījumu – nē! Lielākā daļa agresoru nav gatavi pretestībai uz dzīvības un nāves robežas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nelietis un nekauņa ir gļēvulis! Jo vairāk gļēvuļu savācas vienkopus, jo viņi savas iedomātās nesodāmības dēļ kļūst agresīvāki. Un jo ātrāk viņi aizbēg, saņemot reālu un iznīcinošu pretsparu.

Visgrūtākais ir būt psiholoģiski gatavam, ka kaut kas ar mani „var notikt”. Mēs taču ik dienas redzam gan pa TV, gan lasām preses izdevumos, ka tur „ir noticis”, ka ar to „ir noticis”. Bet ar to mums nav nekāda sakara, jo ar mums taču vēl nekas nav noticis un, protams, „nevar notikt”. Tāpēc jau arī plaši tiek tiražēti visādi šaušalīgi notikumi gan Ķīnā, gan Mozambikā, gan kaut kur citur plašajā pasaulē, jo pie mums un ar mani tas „nevar notikt”. Tas tāpēc, lai novērstu mūsu uzmanību no apkārt notiekošā, no tā, kas nākošajā momentā „var notikt” ar mani. Tāpēc izlaidīsim gudrās pamācības par psiholoģisko sagatavotību, bet apzināsimies un būsim gatavi tam, ka jau atslēdzot dzīvokļa durvis, lai dotos laukā, aiz tām kāds mūs var gaidīt…

Turpināt lasīt »

Daudzi cilvēki, kurus mēs ikdienā sastopam, ieraugot šo tekstu, labākajā gadījumā paraustītu plecus. Citi aizmuguriski smīkņātu, vēl citi - kaut ko nomurminātu par “prāta izkūkošanu”. Tāds ir vidēji statistisks “modernais” pilsonis. Viņš netic, neredz, nedzird… Viņš visu, kas notiek (arī nepareizo un nesaprotamo) uztver kā pašsaprotamu, loģisku, pareizu. Patiesībā viņš baidās. Redzēt, dzirdēt, noticēt… un domāt. Tas ir izdevīgi - dzīvot savu šauro dzīvīti, savā iedomātajā labklājības burbulī, savās ilūzijās… Viņš patiesi nav vainīgs, jo tā viņu audzināja modernā pasaule. Es teiktu - tā viņa domāšanu ierobežoja… Šim pilsonim aktuāls ir moto: “Viss, kas notiek, notiek uz labu”. Visnetīrākos noziegumus un nekaunīgākās krāpšanas viņš ir gatavs attaisnot ar kaut kur sadzirdētiem saukļiem – progress, evolūcija, demokrātija, cilvēktiesības, brīvība, neatkarība utt. Vai šim pilsonim var palīdzēt? Šaubos.

Tālākais teksts veltīts tiem, kuri nebaidās domāt un analizēt.

Trīs galvenie jautājumi, kas parasti tiek uzdoti attiecībā uz iespējamo X-dienu ir:

1. Vai tā patiešām būs?
2. Kad tā būs?
3. Kas tieši notiks?

Visi pārējie jautājumi, kas varētu rasties par un ap šo tēmu ir vairāk vai mazāk pakārtoti šiem pirmajiem trim jautājumiem. Mēģināsim apdomāt šos jautājumus un izspriest iespējamos atbilžu variantus. Ir nepieciešams izvērtēt savas iespējas un prognozēt nākotnes perspektīvas, lai izstrādātu daudzmaz detalizētu rīcības plānu. Šajā nodaļā nodarbošos ar prognozēšanu. Mums taču Latvijā ir vesela plejāde “(paš)atzītu ekspertu”, kuri prognozē politiskos procesus un ekonomiskās izaugsmes tempus. Kādēļ gan man nepiebiedroties?

Turpināt lasīt »

Nikola Tesla jau 1931. gadā demonstrēja publikai noslēpumainu automobili. No glauna limuzīna izņēma benzīna dzinēju un tā vietā iemontēja elektromotoru. Pēc tam pārsteigtās publikas acu priekšā N. Tesla blakus elektromotoram novietoja neizskatīgu kārbu no kuras ārā rēgojas divi stienīši. Noteicis: „Tagad mums ir enerģija”, Tesla sēdās pie auto stūres un sāka braukt. Mašīnas paraugdemonstrējumi ilga veselu nedēļu. Tā spēja attīstīt ātrumu līdz 150 km/stundā un tai nebija vajadzīga nekāda enerģijas papildināšana. Uz klātesošo jautājumiem: „No kurienes tiek ņemta enerģija”, N. Tesla atbildēja: „No ētera”.

Droši vien mēs visi šodien brauktu ar automašīnām, kurās iemontēts šāds „mūžīgais dzinējs”, ja vien toreiz paraugdemonstrējumos klātesošie skatītāji nesāktu runāt, ka mašīnu dzen „pats nelabais”. Sadusmotais izgudrotājs izņēma no mašīnas kārbu un aiznesa sev līdz uz laboratoriju…

Jau vairākus gadus kā šis N. Teslas atklātais (vai līdzīgs) elektroenerģijas iegūšanas paņēmiens atminēts un pieejams alternatīvās enerģētikas forumā: http://www.overunity.com/

Dokumentālo filmu (diemžēl stipri viduvējā kvalitātē) «Elektrība no gaisa» krievu valodā variet lejupielādēt no torrentu trekera:  http://torrents.ru/forum/viewtopic.php?t=1420352

«Электричество из воздуха (TPU Стивена Марка)»
Izlaiduma gads: 2008
Lielums: 58 MB

Informācijas avots: http://torrents.ru
v

Ievads. Plāns un bāze.

Laiks, kas tuvojas straujiem soļiem, var izmainīt mūsu realitāti līdz nepazīšanai. Tas var atņemt mums ierastās ērtības un komfortablos dzīves apstākļus, neprasot mums, vai esam tam gatavi. Šajā sadaļā gribu padalīties ar savām pārdomām un idejām.

Neskatoties uz iespējamo scenāriju, kas mūs sagaida, vai tas būtu karš, dabas katastrofas, pandēmijas vai citas kataklizmas, mums jābūt gataviem IZDZĪVOT. Galvenie priekšnosacījumi, lai izdzīvotu ir laicīga, izdzīvošanai nepieciešamās materiālās bāzes un vietas sagatavošana, plānam kā šo relatīvi drošo vietu sasniegt X-dienā un pastāvīga sekošana jaunākajai informācijai un notikumiem.

Turpināt lasīt »

Zinātnieki jau pirms vairākiem gadiem ir izstrādājuši paņēmienu kā no strukturētā ūdens iegūt degvielu, kas ir simts reizes lētāka par dīzeļdegvielu.

Domājiet, ka kāds valdības vīrs par to bija sajūsmā? Nebūt nē, gluži otrādi – tiek likts lietā viss birokrātiskais aparāts, lai šo izgudrojumu „noraktu”!

Kā interesēs tas tiek darīts? Protams, transnacionālo naftas karteļu interesēs, kuri no pēdējiem Zemes naftas krājumiem grib izspiest maksimālo peļņu. Lai par to pārliecinātos, pietiek palūkoties uz degvielas cenām jebkurā benzīna tankā…

Viss augstāk minētais pastāstīts un uzskatāmi parādīts labas kvalitātes dokumentālajā filmā «Lēta ūdeņraža degviela» krievu valodā, kuru variet lejupielādēt no torrentu trekera:
http://rutracker.org/forum/viewtopic.php?t=1086243

«Дешёвое Водородное топливо»
Izlaiduma gads: 2008
Lielums: 161 MB

Informācijas avots: http://rutracker.org/

v

Bieži vien var gadīties, ka izdzīvošana ir atkarīga no uguns – no iespējas sasildīties. Bez ūdens cilvēks iztiks dažas dienas, bez pārtikas – turpat mēnesi, bet salā zem klajas debess „stīdziņa uz sirdi” var pārtrūkt vienā naktī. Tādēļ prasme iekurt uguni kritiskā situācijā ir vairāk vērta nekā visas pasaules zelts…

Pirmais paņēmiens: „zilie graudiņi” (kālija permanganāts) + glicerīns

Šis paņēmiens ir manis personīgi pārbaudīts un darbojas nevainojami, ja cilvēka rīcībā ir šīs divas vielas, kuras parasti mēdz būt pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņā. Ja šīs vielas (šobrīd tās pieejamas jebkurā aptiekā) nav, tad, protams, iekurt uguni ar šo paņēmienu (kuru mēdz demonstrēt pat ķīmijas stundās skolās) arī nevar.

Tātad, kā jārīkojas, lai ar šo paņēmienu iekurtu uguni?

Pirmais: jāsameklē piemērota vieta ugunskuram (centrālapkures katla, vai gāzes plīts aizdegšanu neapskatīsim ). Ja iespējams, tad jāizvēlas vietu kas būtu aizsargāta no vēja un nokrišņiem. Slēgtā telpā (alā, ēkā u.c.) jābūt kādai atverei dūmu izvadīšana. Ziemas laikā nedrīkst ugunskura vietu iekārtot zem apsniguša koka – sniegs tā zaros var „atlaisties”, nokrist uz ugunskura un to nodzēst.

Otrais: jāsameklē malka (klasiskā gadījumā) un pats galvenais – sauss un ātri aizdedzināms materiāls iekuram (ideālā gadījumā bērza tāss, sausi zariņi, zāle, papīrs). Var saplēst skaliņus no sausa koka gabala. Malka uzreiz jāsameklē pēc iespējas vairāk, lai varētu sasildīties un apžāvēties (ja tas nepieciešams) pirms doties jauna degmateriāla meklējumos. Ja nav dabīgu atstarotāju (piemēram, klints siena) un ir tāda iespēja – jāuzceļ aizslietnis sev aiz muguras, lai sēžot pie ugunskura ar seju pret to, siltums atstarotos no aizslietņa (piemēram – starp diviem kociņiem vai zemē iedzītiem mietiem nostiprināta auduma gabala) un sildītu muguru.

Turpināt lasīt »