No «AISBERGA» pasta kastītes

Daudziem notikumi Rīgas centrā 1. jūlijā radīja lielu un dīvainu pārsteigumu un izbrīnīja mūsu “oficiālo politiķu” (šinī gadījumā valsts augstāko amatpersonu) un no tā izrietošā policijas rīcība. Nesamērība svaru kausos Latvijā vērojama visu laiku.

Arī nupat, kad Valsts augstākās amatpersonas, šķiet, lielā pārpratumā par demokrātijas pamatiem, uzņēmušās tiesnešu lomu, kritizējot neatkarīgas tiesas lēmumu atļaut LR pilsonim — Uldim Freimanim un viņa domubiedriem miermīlīgi paust savus uzskatus un redzējumu par Latvijas vēsturi, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un mums plašsaziņā rādot, kā ar fizisku policijas spēku tiek ietekmēti cilvēki, kas vēlas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Kāpēc tieši 1. jūlijā?

Jau savulaik par šo dienu spilgti rakstījis aculiecinieks, izcilais latviešu autors Anšlavs Eglītis:

Turpināt lasīt »

Laika griežos Latvijai jāatskatās uz trijām nežēlīgām okupācijām.

Pati drausmīgākā bija pirmā – 1940. gada 17. jūnija okupācija, kad Latvijā ienāca padomju karaspēks. To pavadīja ne tikai panisku baiļu atmosfēra, bet arī masveidīgi iedzīvotāju aresti un nošaušanas. Desmitiem tūkstoši nevainīgu cilvēku tika deportēti uz attāliem PSRS apgabaliem. Netika žēloti ne zīdaiņi, ne sirmgalvji, no kuriem daudzi Sibīrijas plašumos gāja bojā no bada un aukstuma. Lai slēptu šo starptautisko noziegumu un savus briesmu darbus – genocīdu pret latviešu tautu, Maskava pat šodien nevēlas ne atzīt, ne atcerēties šo faktu, Arī mūsu vergu dvēseles – varas elite, ar saliektu muguru staigājot, noklusē un palīdz slēpt šo traģēdiju, it kā tādas nemaz nebūtu bijis. Cinisma kalngalu nupat nodemonstrēja V. Zatlers, kad Saeimā 17. jūnija uzrunā prasīja sev lielākas pilnvaras – gluži kā diktatoram. Viņš ne tikai nenosodīja, bet pat nepieminēja Latvijas okupācijas 70. gadskārtu. Šādi viņš kārtējo reizi parādīja, ka neciena savas tautas vēsturi, ka iespļauj sejā ne tikai vēl dzīvajiem represiju upuriem, bet apgāna arī bojā gājušo tautiešu dvēseles.

Turpināt lasīt »

Pašreizējos Latvijas kungus – saimniekus sauksim par varnešiem. Tās ir personas, kuru rokā ir vai bijusi reālā valsts vara pēcatmodas Latvijā, kuru vārdam ir kāda nozīme valsts lietu izlemšanā. Tādu ir ap pāris tūkstošiem, starp kuriem tikai ap 100 cilvēku var ieskaitīt politiskajā elitē. Tādi ir starp tautas vēlētiem pārstāvjiem, augstākām valsts amatpersonām un ierēdņiem, slēgtu klubu pārstāvjiem, biznesmeņiem un vienkārši bagātniekiem. Varneši šodien pašidentificējas, parakstoties zem saraksta: „Par labu Latviju!”. Tā Latvija viņiem tiešām ir laba – viņi to prihvatizējuši un sevi uzskata par tās tautu, tāpēc arī savu sarakstu nosaukuši par „tautas kustību”, kaut tajā ne katru kustīgo pieņem.

Lai šai kustībai piedotu lielāku svaru, tās priekšgalā noliek politiskās pieredzes bagāto bezprincipu hameleonu eksprezidentu Gunti Ulmani. Bet tādai kustībai vajag arī saturu. To noorganizē divi latvijieši: vietējas nozīmes telemagnāts kopā ar reklāmmeistaru.

Diskusiju, Dumbura šova analogu, bet tikai ar publiku amfiteātrī, sauca: „Tautas deklarācijas nedēļa” un rīkoja telekompānija LNT ar mērķi noskaidrot, kurš ir galvenais: cilvēks vai valsts, apriori apgalvojot, ka šodien Latvijā „cilvēks un valsts samainīti vietām” (ar galvu uz leju) un solot nedēļas laikā nostādīt visu pareizi – ar galvu (cilvēku) uz augšu. Greizi aizgāja jau pirmajā dienā.

Turpināt lasīt »

No «AISBERGA» pasta kastītes

.

Atklāta vēstule Valsts prezidentam Zatlera kungam
vai
17. jūnijs – diena, ko nedrīkst ignorēt.

Jau kopš neatkarības atjaunošanas pilnīgi tiek ignorēta latvju tautas pati tumšākā un briesmīgākā sēru diena – 17. jūnijs. Lai gan tās esamību likumīgi akceptēja Saeima, tomēr tikai kalendārā tai veltīta skopa atzīme – Latvijas okupācijas diena. Papildus vēl tiek paziņots par karoga izkāršanu sēru noformējumā. Tas ir viss, kas publiski tiek darīts un pēc tā – kapa klusums.

Neviens laikraksts, ne radio un televīzija, ne ziņu portāli ne ar pušplēstu vārdu to nepiemin. Tāpat mūsu tautas lielākai sāpju dienai netiek veltīti nekādi sarīkojumi. Bet tieši ar šo drausmīgo dienu 1940. gadā sākās brutālā Latvijas okupācija, Latvijas valsts totāla iznīcināšana ar genocīdu pret latvju tautu. Genocīdu, ar divām lielām izsūtīšanām, nevainīgu cilvēku nošaušanu, represijām, pārkrievošanu, īpašumu atņemšanu un daudz ko citu.

Turpināt lasīt »

No «AISBERGA» pasta kastītes

Pašreizējie Latvijas kungi, saimnieki ir varneši - personas, kuru rokā ir vai bijusi reālā valsts vara pēcatmodas Latvijā, kuru vārdam ir kāda nozīme valsts lietu izlemšanā. Tādu ir ap pāris tūkstošiem, starp kuriem tikai ap 100 cilvēku var ieskaitīt politiskajā elitē. Tādi ir starp tautas vēlētiem pārstāvjiem, augstākām valsts amatpersonām un ierēdņiem, slēgtu klubu pārstāvjiem, biznesmeņiem un vienkārši bagātniekiem. Varneši šodien pašidentificējas, parakstoties zem saraksta: „Par labu Latviju!”. Tā Latvija viņiem tiešām ir laba – viņi to prihvatizējuši un sevi uzskata par tās tautu, tāpēc arī savu sarakstu nosaukuši par „tautas kustību”, kaut tajā ne katru kustošo pieņem. Kāpēc radās šāda kustība, un kāds tās īstais mērķis?

Cilvēks dzīvo ne tikai šodienai, tam rūp rītdiena un kas aiz tās. Lai no cilvēkiem izveidotos sabiedrība, tiem jābūt kādam kopējam nākotnes redzējumam – vīzijai. Kādam, kas grib ilglaicīgi valdīt pār šo sabiedrību, obligāti jānāk ar šādas vīzijas piedāvājumu un pastāvīgi jāuztur pie dzīvības šī ideja. Kamēr sabiedrība tic šai idejai un iesaistās tās īstenošanas misijā, valdnieka vara ir drošībā.

Turpināt lasīt »

Nost!

Jūs mazdūšīgie,
tik padevīgi galvas noliecat,
kad garām aizslīd limuzīns,
kas pārvadā no vienas kafejnīcas otrā
tos, kas mūs par ubagiem un kropļiem pārvērtuši.
Pat sejā viņiem iespļaut baidāties —
un tomēr gribat drošsirdīgi būt,
ja noslaukāt no vaiga kauna dubļus
un dzīvot pieprasāt zem vecās saules!
Kaut aukstā istabā,
kaut skrandās,
kaut badā pamiruši -
apmeloti,
izsmieti,
tik dzīvot!

Vai jums gan drosmes nav
uz spēli visu likt: lai visu gūtu?
Ne ubagot, bet ņemt ar varu to, kas mūsu!
………………..
………………..

Austra Skujiņa
/1909.-1932./
(fragments no: http://www.letonika.lv/literatura/read.aspx?f=1&r=156#2190988/9)

.

Latvijas traģēdija (pēdējos 20 gadus) pastāv iekš tam, ka latvieši demokrātiskos principus, kas der noārdīšanai un sagāšanai, gribēja padarīt par valsts uzbūves principiem. Tāpēc, liela akluma sisti, tie iznīcināja savas valsts satversmē galīgi centrālo varu, sadalīdami to starp simts valdniekiem jeb deputātiem. Ievēlēts varēja būt tas, kas dabūja visvairāk balsu, un vairāk balsu varēja dabūt vislielāko labumu solītājs.

Citāts (aktualizēts),
pilns oriģinālais teksts: «“Augstais nams”, Kārlis Ulmanis un viņa cīņa ar krīzi»

.

Turpināt lasīt »

PBLA vienmēr un visos laikos ir bijusi ar patriotisku ievirzi un ceļvedis, lai latvju tauta 50 okupācijas terora gados uzturētu savu nacionālo stāju, lai reiz arī nokratītu vergu važas. Brīvajā sabiedrībā toreiz Jūs bijāt ceļvedis uz šo brīvību, atgādinot visai pasaulei par šo lielo netaisnību. PBLA arī mums - nacionāliem disidentiem bija tuvs sabiedrotais, jo mums terora apstākļos gribēja aizbāzt mutes un grūti bija rast kontaktus pāri dzelzs aizkaram. Vai tiešam PBLA tagad mūs ignorē, ir mainījusi savu nostāju un brāļojas ar 4.maija kangaru režīmu? Protams, PBLA toreizējā vadoņa Meijerovica slēptā nodevība prezidenta vēlēšanās un brāļošanās ar Pleskavas ceļu ir sākums tam, ka esam šai kangaru purvā, un mums nav brīvas 18. novembra Latvijas. Latvietis joprojām nav kungs, bet gan ir kalps savā tēvu zemē, kam ar saliegtu muguru jāstaigā ungāru žīda Sorosa pavadā. Mani pārsteidz tas, ka Jūs atreferējot Latvijas presi neesat ievērojuši vai negribat ievērot, ka lielākajā laikrakstā beidzot cauri cenzūras žņaugiem ir publicēs atklāts, skaudrs un patiess raksts, kurā atklāta LTV ņirgāšanās par latviešu valodu: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/nelausim-nirgaties-par-larviesu-valo

Turpināt lasīt »

Skatoties valsts LTV Panorāmu liekas, ka ne Jums, ne LTV1 direktorei Baibai Šmitei, ne arī ziņu direktoram Marekam Gailītim nav ne laika, ne interese novērst atklāto ņirgāšanos par valsts - latviešu valodu. Jau ilgāku laiku tur uzdarbojās kāds par “žurnālistu” dēvēts Miroslavs Kodis, kas valsts valodu pārvalda ābečnieka līmenī. Kropļojot vārdus viņš latviešu valodā runā tik nepareizi, ka pat nevar saprast par ko iet runa. Es jau neprasu, lai šo neaizvietojamo “žurnālistu” patriektu no LTV, bet viņam ar tādām valsts valodas zināšanām īstā vieta būtu par sētnieku LTV, lai vakaros pēc darba neklātienē varētu beigt 7. klasi un tikai tad piedāvāt žurnālista profesiju. Vai tad pieņemot darbā šo slavenību netika pārbaudītas viņa valodas zināšanas un valsts valodas sertifikāts - vai tas īsts vai viltots?

Verga vai klanīšanās sindroms latviešiem tika uzspiests jau sākot ar cara totālās pārkrievošanas politiku, kad ar vācu baronu un latvijiešu vagaru starpniecību spieda, lai latvietis ar saliektu muguru staigājot vienmēr bučotu gan brūno, gan sarkano lielkungu rokas. Okupācijas terorā pie atkārtotas pārkrievošanas pat komunisti tik zemu neklanījās, kā to dara LTV, kas skaitās it kā neatkarīgās Latvijas kanāls. Toreiz visi Rīgas TV diktori un korespondenti 100% perfekti pārvaldīja valsts valodu teicamā dikcijā. Tas ir galvenais priekšnosacījums televīzijā ikvienā valstī. Tādēļ rodas jautājums - kur rodas šādas verga dvēseles LTV, kas uzspļauj valsts valodai?

Turpināt lasīt »

Attēls no: http://www.balvurcb.lv/kb/kb_upload/Image/pieminekli/abrene%20%282%29.JPG

v

Subjektīva piebilde:
Nodevām ne tikai šo genocīda upuru piemiņu, bet atdevām okupantiem arī viņu dzimtās mājas un zemi…
Juris P.
v

Lestenes Brāļu kapi

v

Ak, Latvija!

Ak, Latvija, kur tavi dēli,
Pa malu malām kaisīti ?
Dažs paliek karstā kara laukā,
Dažs pārnāk mājās sakropļots.

Sen daža māte savu dēlu
Priekš sevis domās audzina.
Bet apskatās, tad jau par vēlu,
Tas sen guļ svešās tranšejās.

Tam neviens zieds, ne rožu pumpurs
Uz viņa kapa uzlikts nav,
Tik vientulīgi saules stari,
Kas viņu sveic un aplaimo.

Ak, Latvija, kur tavi dēli,
Pa malu malām kaisīti ?
Dažs paliek karstā kara laukā,
Dažs pārnāk mājās sakropļots

Foto no: http://www.poga.lv/photos/melnaapantera/photo:665298/
Teksts no: http://www.vilki.lv/Vilkudiski/StobriJauKarsti/ak_latvija/

v