“Lai gan šī grāmata ir par mazo un kādreiz tik spējīgo Latvijas zemi un tautu,
šie notikumi var kalpot kā brīdinošs un atmaskojošs piemērs arī citām tautām,
un ceru, ka tas izraisīs nepieciešamās pārmaiņas mūsu globālajā sabiedrībā.”
Gundars Valdmanis
(1940 ÷ 2005)

Foto no: http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Gundars_valdmanis.JPG

—————————————-

.

«…un tikai nedaudzi, ļoti nedaudzi nojautīs, kas notiek. Bet šādus cilvēkus mēs nostādīsim bezizejas situācijā, pārvērtīsim viņus par apsmieklu, atradīsim veidu kā viņus apmelot un pasludināt par sabiedrības pabirām. Lūk, kā mēs to izdarīsim… »

Fragments no «Direktīvas № 10/1»

—————————————-

.

Grāmata «Starp dzirnakmeņiem» (latviešu valodā): http://home.parks.lv/valdmanis/GRAMATA.htm

Grāmatas tulkojums krievu valodā – «Жернова»: http://home.parks.lv/valdmanis/gramata.ru.htm

—————————————-

.

«AISBERGA» piebilde: Savulaik pret šo neatkarīgai Latvijas valstij patiesi lojālo cilvēku tika pielietots informatīvais ierocis… Ar visām no tā izrietošām sekām…

====================

.

G. Valdmanis

«STARP DZIRNAKMEŅIEM»

v

SATURS

IEVADS

Prese kā varas un naudas kalpone–1

Prese kā varas un naudas kalpone–2

Masu informācijas mēdiji ne tikai maldina un pakļauj tautu, tie arī to iznīcina

Latvijas kuģniecības skandāls

Grāvēji un burbuļpūtēji

«Banka Baltija» izmeklēšanas komisija

Prezidenta vēlēšanas

Trīs miljonu lieta

Privatizācijas aģentūras midzenī

Saeimas un izpildvaras attiecības

Politiskie spēki

Ģeopolitika

Ēnu struktūras, kas ietekmē pasaules procesus

Vai mūsu gars ir vēl dzīvs?

Baznīca, reliģija un morālā atdzimšana

Sabiedrības atjaunošanas programma

EPILOGS

————————————————————–

G. Valdmaņa runa Saeimas ārkārtas sesijā

v

“Lētticīgie (tauta) ir aitu bars, bet mēs, Gudrie, esam tie vilki. Vai jūs zināt, kas ar aitām notiek, kad vilki ielaužas viņu barā? Viņas aizmiegs acis un jau tādēļ vien stāvēs klusu, kad mēs apsolīsim viņu laupītās brīvības atdot atpakaļ, kad visi miera ienaidnieki būs uzvarēti un visas partijas pārspētas. Vai Jums ir jāsaka, cik ilgi lētticīgie uz viņu tiesību restaurāciju gaidīs.”

“Gudro” diktatūrā valdīs nevaldāma godkārība, dedzīga mantkārība, nežēlīga atriebība, kāre un nepielūdzams naids, bet visvairāk - visaptverošs terors. Iesaistīti tiks visu uzskatu un virzienu ļaudis. Miera dēļ viņi upurēs visu, bet mēs viņiem neliksim mieru.”

/”Gudro stratēģija un taktika”/

.

Pēc Berlīnes mūra nojaukšanas, PSRS sabrukšanas un Persijas līča kara ASV prezidents Džordžs Bušs pasludināja Jauno pasaules kārtību, jo pasaulē palika tikai viena lielvalsts - ASV, kas tad arī kļuva par pasaules policistu.

Katrs mēs ik dienu izjūtam cīņu starp ĻAUNUMU, t.i. to, kas nomāc un bēdina, un LAB0, kas mūs iepriecina. Ja gribam, tad spējam saskatīt šos pretējos centienus ik katrā mirklī un vietā, personā un darījumā. ĻAUNUMA spēks ir viltīgs. Ja Bībeles Vecās derības atriebības drauds to nenovērš un tas tomēr ierodas, tad šis ļaunums mēdz vairoties, izsaucot arvien jaunu ļaunumu un atriebību. Vēsture ir pilna ar pašaizliedzīgiem varoņiem, kuri cīņā par savas grupas taisnību pieļāvuši pārkāpumus pret cilvēci sargājošo morāli un ētiku. 9. maijā (komunistu uzvaras svētkos pār nacistisko Vāciju) uz Latvijas ielām redzami daudzi sirmgalvji kuri jaunībā cēla mērķa dzīti varonīgi cieta cīņās pret saskatāmo ļaunumu pretējā pusē, bet vienlaikus pieļāva pat lielāku ļaunumu savā pusē. Jau desmit gadus vairs nepastāv cīņa pret ļaunu ārējo varu, kurā varētu attaisnot ļaunumu, lai atspēkoto pretinieka ļaunumu.

Turpināt lasīt »

Masu mēdiji ir viens no varas stūrakmeņiem, jo tie orientē tautas uzskatus par dzīvi, tās morāli un vērtējumu par konkrētiem priekšlikumiem, cilvēkiem un darījumiem.

Latvijā masu mēdīji lielā mērā kalpo varai, pievēršot tai nesamērīgi lielu uzmanību un izklāstot tās viedokli, gandrīz pilnīgi aizmirstot mūsu tautu, tās patiesos varoņus un nopelniem bagāto pensionāru neapskaužamo stāvokli, Tautas apspiedēji netiek izdzīti no sabiedrības, bet nekārtības pārvaldītāji (t.sk. Latvijas Bankas prezidents) kļūst par tautas elkiem un jaunatnes paraugu.

“Tautai akli jāuzticas drukātam vārdam un ar viņu saistītām maldu mācībām. Gandrīz visa prese atrodas mūsu varā, un tā nodrošinās enerģisku atbalstu. Tautai jātic, ka varturi valstij kaitē ar augstāku mērķi un nolūku, ka tie aizstāv strādnieku šķiru un pasaules saimnieciskos principus.”

/”Gudro stratēģija un taktika”/

.

Lai tautu atbrīvotu no varas kalpiem un amorāla dzīvesveida sludinātājiem, Latvijā būs jānoliedz strādāt masu mēdijos ievērojamai daļai esošo viedokļu paudēju.

Kad Čehoslovākijā krita komunistu vara, Vaclavs Havels izprata masu mēdiju spēju kalpot vai kaitēt tautai, un komunistu masu mēdiju ierēdņiem noliedza deviņus gadus strādāt mēdijos.

Modernajā pasaulē militāro ieroču spēks ir izsīcis, salīdzinājumā ar publiskā atbalsta gūšanas un sabiedriskās domas veidošanas spējām - kā starptautiski arvien vairāk saistītajā “globālajā sādžā”, tā arī nacionālajās valstīs. Masu mēdiji ir viens no efektīvākajiem varas instrumentiem. Tie var tautu pieradināt pie visādiem netikumiem, paklausības, aklas sekošanas, neciešamiem dzīves apstākļiem, aizvest viņus iedomātā realitātē u.tml.

Turpināt lasīt »

Lai reizi par visām reizēm lasītājiem būtu skaidrība par maniem alkohola lietošanas ieradumiem, es labprāt tos atklāšu. Es dzeru, un varbūt daudz vairāk, nekā man nāk par labu. Bet man ir viens gadiem nemainīgs princips: es nekad nedzeru no rīta un dienā. Es varu iedzert vēlā pēcpusdienā vai pašā vakarā. Par to var liecināt gan mani Saeimas kolēģi (Vienības partijā bija vairāki bijušie kolhozu darbinieki, kas vismaz Saeimas perioda sākumā mēdza iedzert arī no rītiem, bet nevarēja uz to pierunāt mani), gan citi paziņas un draugi, ar kuriem nācies iedzert.

Visiemīļotākā preses tēma bija rakstīt par maniem leģendārajiem šortiem, ar kuriem es nāku uz Saeimas plenārsēdēm. Bet arī šī tēma sākotnēji tika uzpūsta mākslīgi. Gadījums, kuram tik veikli pieķērās žurnālisti, notika pirms Latvijas prezidenta vēlēšanām. Kā atceraties, šīm vēlēšanām ļoti aktīvi gatavojās arī Ilga Grava-Kreituse. Kādu dienu no Saeimas darba brīvā laikā es biju Lielupē uz jahtas, kad Ilga Kreituse pēkšņi nolēma sasaukt Vienības partijas frakciju, lai skaidrotu, kāpēc mums būtu jāatbalsta tieši viņas kandidatūra. Mani frakcija sazvanīja pa mobilo telefonu. Kad tiku krastā, nebija laika pat pārģērbties un es uz sapulci ierados savā burošanas apģērbā un šortos, ar lielu nokavēšanos, jo sapulce tuvojās beigām. Klātesošie žurnālisti mani bija paguvuši nofotografēt šortos. Presē netika aprakstīti gadījuma patiesie apstākļi, bet gan meli, ka es šādā izskatā ierodos uz darbu Saeimā, tādejādi izrādot savu necieņu Latvijas augstākajai likumdošanas iestādei. Es izjutu atbildību, ka nedrīkstu nepiedalīties svarīga jautājuma risināšanā pat tad, ja tas ir iespējams tikai nepiemērotā apģērbā.

Turpināt lasīt »

“Es zinu noslēpumu, kā caurmēra amerikānim likt noticēt visam, ko es vēlos. Ļaujiet man tikai kontrolēt televīziju. (..) Parādiet kaut ko televīzijā, un tas kļūst par realitāti. Ja pasaule ārpus televīzijas ir pretrunā ar TV tēliem, cilvēki sāk mēģināt šo pasauli pārveidot tā, lai tā tiem līdzinātos.”

Hels Bekers

.

Mūsdienās par mājas centru bieži vien ir pieņemts televizors. Cilvēki dzīvo līdzi ekrāna varoņiem. Māja vai dzīvoklis ir pārvērsts par caurstaigājamu sētu, kurai bez klauvēšanas un pieteikšanās cauri iet viss un visi, pat idejas un personas, ar kurām normāls cilvēks nekad savā mūžā negribētu tikties. Bet kādu iespaidu televizors atstāj uz skatītāju smadzenēm?

Cilvēka domas iespaido katrs pārdzīvojums, katrs redzētais tēls, katra dzirdētā skaņa, katra uzvērtā doma un katra izjūta. Tie maina cilvēka dzīvi - uztveri un rīcību. Cilvēka pārdzīvojumi pie televizora spēj viņu iedvesmot vai arī notrulināt un iztukšot. Mūsu acu priekšā televizors veido jaunu cilvēku, kurš pats vairs nespēj atšķirt patiesu informāciju no dezinformācijas, nespēj informāciju “filtrēt” - viņš to uzsūc “svaigu”, t.i., nekritiski.

Turpināt lasīt »

Latvijai bija ļoti liela kuģniecība un arī daudz zvejas kuģu. Tiesa, daži kuģi bija krietni novecojuši. Runājot ar Blumbergu par lēta kredīta saņemšanas iespējām Latvijas attīstībai, man tika uzdots noskaidrot, ko ar to lielo floti varētu darīt – ieķīlāt, pārdot vai ko citu. Ar Lidijas palīdzību Ņujorkā sameklēju firmu Poten & Poten, kas solīja dot padomu. Manā klātbūtnē firmas darbinieks no datora izdrukāja sarakstu ar datiem, kur tajā brīdī atrodams katrs Latvijas kuģis – kad un no kurienes katrs izbraucis un uz kurieni dodas. Viņi to zināja daudz labāk par pašu Latvijas kuģniecību. Firma ieteica mūsu vecos zvejas kuģus iznomāt Indijas okeāna valstīm, kur lēts darbaspēks un netrūkst zivju, bet par iegūto nomas naudu Latvija varētu savām vajadzībām iepirkt jaunus, modernus kuģus. Tā mūsu floti varētu pakāpeniski atjaunot un padarīt efektīvāku. Blumbergs plānu novērtēja kā brīnišķīgu, bet tā bija pēdējā reize, kad es par šo plānu kaut ko dzirdēju. Tas pazuda birokrātu atvilktnēs.

Turpināt lasīt »

Ojārs Blumbergs bija Tautas frontes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas jautājumos un Augstākās padomes celtniecības, arhitektūras, tautsaimniecības un sakaru komisijas vadītājs. Viņam bija liela ietekme uz tā laika procesiem Latvijā. Gandrīz viss, ko mēs kopīgi darījām, neizdevās, bet es tam veltīju daudz laika un pūļu. Kad Blumbergam vaicāju, kāpēc mums tie projekti neiet, viņš atbildēja, ka tā esot Godmaņa vaina. Es teicu: “Ojār, kad pabeigšu savu projektu Ķīnā, braukšu divus mēnešus pavadīt Latvijā un palīdzēt uz vietas.” Bet viņš centās mani no šādas rīcības atrunāt. Kad es tomēr aizbraucu uz Latviju, man līdzi bija Lidija. Tā bija pirmā reize, kad Blumbergs mani Rīgas lidostā nesagaidīja. Ojārs kādu nedēļu mūs pilnīgi ignorēja un bija nesazvanāms, bet kad beigās tomēr pieņēma, viņš man Lidijas klātbūtnē angļu valodā ieteica: ja es gribot kļūt bagāts, tad man pilnīgi jāpakļaujas viņa norādījumiem, jo viņa vadībā strādājot 65 cilvēki, kas domā, kā ātrāk sagraut Latvijas ekonomiku. Ja es viņam pretošos, tad būs jābrauc prom bez biksēm. Saeimas frakciju nama otrā stāva telpā, kur mēs ar Lidiju bijām uzaicināti, bija ieviltas četras telefona papildlīnijas, un Ojārs nepārtraukti ar kaut ko sarunājās krievu valodā. Tas notika tajā sestdienā, kad no ezera izvilka Jura Podnieka līķi.

Turpināt lasīt »

“Tauta jāpieradina pie nelikumības.”

/”Gudro stratēģija un taktika”/

.

Saeimas izmeklēšanas komisijai, tāpat kā ASV Senāta izmeklēšanas komisijai, ir svēts uzdevums publiski atklāt patiesību, lai tauta var novērot, kā viņas ievēlētie pārstāvji pilda viņiem uzticēto uzdevumu.

Pirmais rādītājs, vai izmeklēšanas komisija patiešām veidota, lai tautai atspoguļotu patiesību, ir atklātība. Pretējā gadījumā tā veidota tikai, lai veicinātu kādu politisku pārdalīšanu vai vienošanos. Līdz šim Saeimas izmeklēšanas komisijas nav kalpojušas vainīgo atklāšanai un sodīšanai, bet tikai, lai mainītu politisko konjunktūru, savāktu kompromātu priekš savstarpējas tirgošanās un aizmēztu nozieguma pēdas.

Turpināt lasīt »

Nākamā saskare ar Albertu Kaulu man bija pirms prezidenta vēlēšanām, kad uz prezidenta posteni kandidēja Guntis Ulmanis, Ilze Kreituse un Zīgerista partijas pārstāvis Imants Liepa. Vienības partijas kongresā valdīja sapratne, ka nekādā gadījumā nedrīkst atbalstīt Ulmani, bet Kauls panāca lēmumu - katrs deputāts balsos pēc savas sirdsapziņas.

Prezidenta vēlēšanu priekšvakarā Kauls sasauca uz apspriedi LVP deputātus. Neieradās tikai dakteris Viktors Kalnbērzs. Kauls apgalvoja, ka visas deputātu balsis ir jau saskaitītas un tikai no mums atkarīgs, vai Ulmanis saņems 73 vai 80 balsu atbalstu. Ulmanis sirdī esot lauksaimnieks un viņam vajadzīgs autoritatīvs balsojums. Ja LVP atbalstīs Gunti Ulmani, mums beidzot tiks dota kontrole pār Hipotēku banku un vietas dažās padomēs. Pēc dzirdētā sāku smieties: “Kaula kungs, atkal redzu priekšā to pasaules mēroga līgumslēdzēju, kas sirsnīgi stāsta, ka mēs dabūsim to, kas jau astoņas reizes solīts, bet nav dots.” “Nē, nē, Gundar, šoreiz būs citādi,” sāka skaidrot Kauls, “Būs, Gundar, būs!”. Pa mobilo telefonu viņš sazvanīja kādu Leiškalnu, kas drīz ieradās un stādījās priekšā kā G.Ulmaņa adjutants. Viņš apstiprināja, ka bijis liecinieks norunai, ka LVP par atbalstu patiešām saņems Hipotēku banku un visu pārējo. Es norādīju, ka Hipotēku banka nav Ulmaņa kompetencē, bet viņš tik atkārtoja, ka viss ir norunāts. Beidzot es piekāpos, bet uzsvēru: ja atkal mēs tiksim izmuļķoti Kaula lētticības dēļ, tad viņu vairs neuzklausīšu, bet paļaušos tikai uz savu saprātu. Kauls arī šim noteikumu piekrita, bet solīja, ka jau 10 dienu laikā es būšu Hipotēku bankas priekšsēdētājs.

Turpināt lasīt »

Izmeklēšanas komisijas veidošanas priekšvakarā tika atjaunota Tautas Saskaņas frakcija un dibinātas Tautas kopas “Brīvība”, Darba Partijas un Sociāldemokrātu frakcijas. Noskaņojums bija nepieļaut varas partiju pārstāvjus komisijas prezidijā. Mani virzīja par priekšsēdi un pietiekošs balsu skaits it kā bija apsolīts, bet vairāki krāpās, un tā balsojām kādas 12 reizes, līdz par priekšsēdi apstiprināja Andreju Panteļējevu. Par viņa vietnieku mēs iecēlām Jāni Ādamsonu, par sekretāru - Aivaru Kreitusu.

Atkal tika nolemts rīkot slēgtas sēdes, un visiem bija jāparakstās par informācijas neizpaušanu. Tā bija pirmā pazīme, ka nopietna izmeklēšana nav gaidāma.

Lietas būtība ir ļoti vienkārša. Garantiju par 10 miljonu kredītu it kā bija parakstījis, bet tad noliedzis bojā gājušais “Latvenergo” prezidents Koemecs, ko es labi pazinu. “Latvenergo” pārstāvim Jurim Ozoliņam (tuvs Blumberga cilvēks) es komisijā jautāju, vai viņš nevar kaut ko pastāstīt par mīklainajiem Koemeca nāves apstākļiem. Viņš atbildēja: “Vai tu gribi mani apvainot Koemeca slepkavībā?” Gatavojos piemērotai atbildei, bet komisijas vadība šo sarunu pārtrauca. Cik zinu, Koemeca ģimene negrib, lai vīra nāve tiktu izmeklēta. Tā ir materiāli nodrošināta, viņiem pieder skaista māja un neliela atjaunota hidrostacija, tāpēc tā nolēmusi klusēt.

Turpināt lasīt »