„Neesi tāds, kuram taisnība – esi gudrāks”
(ebreju sakāmvārds)
.

Vispirms katru savu pretinieku uzskatiet par muļķi.

Bet kad jūs pārliecināsieties, ka tas tā nav, sāciet pats izlikties par muļķi. Ja tas viss nepalīdz, izliecieties neko nesaprotam vai pārejiet uz pavisam citu sarunu tematu. Vai arī sāciet dedzīgi uzstāties par to, kas ir pašsaprotams un tikko sarunu biedrs tieši tam jums piekritīs, nekavējoties attieciniet to uz pavisam citu jautājumu.

Ja jūs tiekat pieķerti šajos mazajos melos, atkal aizejiet no apspriežamā jautājuma un pat nevēlieties ieklausieties tajā, par ko īstenībā iet runa.

Lai kā arī sarunu biedrs necenstos jūs satvert, viņa rokai jāieiet it kā šķidros dubļos. Šie dubļi iziet caur pirkstu starpām un tūdaļ pat īpašā veidā atkal aptver satvērēja rokas.

Un lūk, beigu beigās ar milzīgu piepūli sarunu biedram ir izdevies jūs pārspēt tik iznīcinoši, ka jums neatliek nekas cits kā piekrist viņa viedoklim. Sarunu biedrs ir pārliecināts, ka apspriežamajā jautājumā viņam izdevies pavirzīties vismaz vienu solīti uz priekšu. Bet kāds ir viņa izbrīns nākošajā dienā! Nākošajā dienā jūs esiet aizmirsis pilnīgi visu vakar notikušo un turpiniet stāstīt tālāk savas pasaciņas tā, it kā nekas nebūtu noticis.

Ja par tādu nekaunību sašutušais sarunu biedrs jums norāda uz šo apstākli, izliecieties par patiesi izbrīnītu cilvēku. Jūs absolūti neko nevariet atcerēties par vakardienas strīdiem, izņemot to, ka jūs vakar kā divreiz divi pierādījāt viņam savu taisnību. Tas galīgi apstulbinās jūsu oponentu.

Reti kurš neebrejs spēj saprast ebreju tautas valodu. Gandrīz nevienam no viņiem neizdodas atšķirt mūsu apustuļu mācību teorētisko komponenti no reālās prakses.

Ebrejs runā tādēļ, lai slēptu savas domas, vai vismaz tādēļ, lai tās aizplīvurotu. Viņa patiesos nodomus jāmeklē nevis tajā, kas runāts vai rakstīts, bet gan tajā, kas rūpīgi noslēpts starp rindiņām…

No: http://www.zindar.narod.ru/localhost/uznai/viewtopic36c3.html?t=55
.

Piebilde:
Teksta brīvs tulkojums – mans.
Izsaku pateicību Marijai par atsūtīto norādi.
Juris P.

.

Latvijas iedzīvotāji ir aizņēmušies apmēram pusotru Latviju. No starptautiskajiem aizdevējiem valsts ir aizņēmusies ap trīs miljardiem latu, bet uzņēmumi un iedzīvotāji no bankām – ap 15 miljardiem latu.

Latvijas kopējais iekšzemes kopprodukts ir lēšams ap 13 miljardiem latu. Savukārt Latvijas valsts budžeta ieņēmumi gada laikā sasniedz mazliet zem 4 miljardiem latu (šogad valsts kase ieņēmumos plāno iekasēt 3,862 miljardus latu). Tātad, ja pārdotu visu Latviju un klāt pieliktu visus valsts gada ieņēmumus, knapi varētu samaksāt parāda pamatsummu, bet, lai samaksātu procentus un soda naudu par kavējumiem, atkal nāktos aizņemties.

Konkrēti aprēķināt parāda summu gan nav iespējams, jo cipari pastāvīgi mainās. Piemēram, Latvijas kopējais iekšzemes kopprodukts ar katru gadu samazinās. Pērn tas samazinājās par 19,6%, bet šogad plānots kritums līdz pat 7%.

Arī no starptautiskajiem aizdevējiem aizņemtā summa mainās. Ja kopumā Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija Latvijai ir rezervējusi 5,2 miljardus latu, tad pašlaik esam izmantojuši tikai 2,8 miljardus latus. Pāris simtus miljonus aizņemsimies vēl līdz vēlēšanām, bet kas notiks pēc tām nav zināms, jo neviens valdošais politiķis atklāti negrib atzīt, ka viss nemaz nav tik skaisti un nekāda recesija nav beigusies. Savukārt opozicionāri mīl krāsas sabiezināt un visu pataisīt vēl sliktāku. Tiek lēsts, ka līdz 2011. gada beigām Latvija kopumā aizņemsies piecus miljardus latu.

2012. gadā šī nauda jau būs jāsāk atdod. Un tad Latvijai nāksies jostu savilkt vēl ciešāk. Procentos un parāda apkalpošanā vien jau aiziet milzīga nauda. Ja šogad tie bija 160 miljoni latu, tad nākamgad tie būs jau 300 miljoni. Uz šī fona kaismīgās runas, ka kādai nozarei vai kantorim vajadzētu ietaupīt pāris miljonus latu, tāds sīkums vien ir.

Ir arī vēl viens samazinājums. Strauji samazinās banku kredītportfelis. Iedzīvotājiem un uzņēmumiem izsniegtie kredīti 2008. gadā bija 22.9 miljardi latu, bet šobrīd banku kopējais kredītportfelis ir 14,8 miljardu latu. Pāris mēnešu laikā banku kredītportfelis ir samazinājies par apmēram 200 miljoniem - pavasarī tas bija 15 miljardu latu liels.

No vienas puses tas var likties pozitīvi, ka mēs bankām esam parādā aizvien mazāk, bet tas liecina par to, ka valstī ir apstājusies ekonomiskā izaugsme. Nauda neapgrozās, mazāk pelnām un sarūk iespējas atdot parādus.

Bankām bez maksājumu kavējumiem parādus spēj atdot tikai 71,5% kredītņēmēju. Savukārt valsts starptautiskajiem aizdevējiem vēl nav sākusi atmaksāt naudu. Visdrīzāk, ka tā to 2012. gada februārī, kad jāsāk atdot parāds, arī nespēs izdarīt. Tad nu atliks tikai divi varianti – vai nu izpārdot valsti, lai atdotu parādu, vai arī parādu pārfinansēt un iejūgties vēl lielākās parādu saistībās.

Elmārs Barkāns
No: http://www.kasjauns.lv/lv/news/paradu-juga-ir-atdota-pusotra-latvija&news_id=27752
31.augusts 2010

.

Jau pirms gada Krievijas televīzijas (ТВ Центр) pārraidē, kuras videoierakstu („flv” formātā, 20,6 MB, krievu valodā) var lejupielādēt šeit: «Нибиру (Nibiru) - Официальное сообщение (ТВ Центр)» tika oficiāli paziņots, ka noslēpumainā planēta Nibiru ir jau redzama.

Varbūt kādam no Jums ir jaunāka informācija?

No: http://rutube.ru/tracks/1989934.html?v=15a5412021e356505735889b0fe5d709

.

Zemāk redzamajā norādē skatāms videoklips, kurā uzrādītas Nibiru tā brīža astronomiskās koordinātes un atrašanās vieta zvaigžņu kartē: «Планета X/Нибиру в google sky».

Skatīt: http://rutube.ru/tracks/1990374.html?v=7ee6490addaca6fdc1d24d0bb8d710ea

.

Interesanta metodika kā pēc asins analīzēm noteikt cilvēka piederību attiecīgai rasei un to, kādai rasei piederēs jaukto laulību bērni.

«Методика различения рас по крови» (krievu valodā):
http://radosvet.net/spy/nayk/3088-metodika-razlicheniya-ras-po-krovi.html

.

No «AISBERGA» pasta kastītes
(raksts ievietots pēc autora lūguma).

2012. gada ziemas saulgriežu laikā pēc zinātnieku aplēsēm notiks unikāla astronomiska parādība, kura notiek reizi aptuveni 26 tūkstošos gadu – mūsu Saule „ies” cauri Galaktikas (Piena Ceļa) centra asij. Saskaņā ar Dienvidamerikas senās indiāņu cilts maiju tradīcijām, šinī laikā beidzas viņu kārtējais gadu skatīšanas cikls. Jau vairākus gadus šis notikums pastiprināti pievelk sabiedrības uzmanību un izsauc dažādu tās rezonansi.

Raksta autors ļoti piesardzīgi un ar paaugstinātu uzmanību izturas pret jebkāda veida pareģojumiem un prognozēm. Viss visādu prognožu un pareģojumu ir bezgala daudz un bieži vien vairums no tiem ir kļūdains. Tomēr būtība nav tanī apstāklī, cik precīzas var būt dažādas prognozes, bet gan – cik ierobežots vai neatkarīgs ir cilvēka brīvās gribas princips – princips, kas uz planētas Zeme piemīt tikai mums, cilvēkiem, kā garīgās dievišķās sākotnes būtnēm. Tikai cilvēkam ir dota iespēja: darīt vai nedarīt, pieņemt vai noraidīt, ticēt vai šaubīties utt. Prognoze vai pareģojums ierobežo viņa brīvo gribu (izvēli) un liedz viņam pašam pieņemt vai arī noraidīt attiecīgā apstākļa esamību. Papildus tam, jebkura negatīva prognoze vai pareģojums, iespaidojot cilvēka zemapziņu, var radīt viņam negatīvas psiholoģiskas nostādnes. Pretstatā tam, notikuma pozitīvo attīstības virzienu var stimulēt pozitīvas domas, apgalvojumi un lūgšanas.

Turpināt lasīt »

Labklājības ministrija ir izstrādājusi Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.- 2017. gadam un aicina iedzīvotājus izteikt viedokli par Ģimenes politikas veidošanu. Ņemot vērā, ka valsts atjaunotās neatkarības 20 gados Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 500.000, no 2,7 miljoniem uz 2,2 miljoniem, šim dokumentam jāpiegriež vislielākā vērība, jo tas būs noteicošais valdības iedzīvotāju politikas dokuments. Izlasot dokumentu no viena gala līdz otram, kļūst skaidrs, ka šīs valdības politika nākošiem 16 gadiem paredz līdzšinējo tautas genocīda turpināšanu. Tā kā beidzamos 20 gados caurmēra iedzīvotāju zudums valstī bija 25.000 gadā, tad paredzētās politikas turpināšana nozīmēs 16×25.000=400.000 cilvēku zudumu, respektīvi Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos no 2,2 miljoniem uz 1,8 miljoniem. Tā kā latvieši sastāda ap 56% no iedzīvotāju skaita, tad var sagaidīt, ka 2017. gadā latviešu būs vairs tikai ap 1,0 miljons. Demogrāfi saka viens miljons ir  tautas un valodas pastāvēšanas beigu neatgriežamības robeža. Tātad Latvijas Republikas Labklājības ministrija plāno nodrošināt latviešu tautas iznīcināšanu jau līdz 2017. Tie nav ne krievi, ne citi kādi okupanti. Tie ir paši latvieši, pašas Latvijas valsts ministrija, kas to plāno izvest dzīvē, pašu latviešu nodokļu apmaksātu. Vareni, vai ne!

Turpināt lasīt »

Vēl arvien nevaru rimties par diskusijās zem raksta „Politiskais testaments” izskanējušo domu – ja atradīsim pareizo recepti, tad varēsim dzīvot „labi”, kā amerikāņi, pārtērējot savus resursus uz citu rēķina, lai nodrošinātu maksimālu komforta līmeni. Arī ES dzīvo uz „citu” rēķina. Un mūsu nelaime ir, ka esam tie „citi”, nevis izredzētie, kuru pulkā gribam iesprukt. Nu lūk – šī pasaules kārtība nu jau ir pie beigām. Tikai vismaz manā apkārtnē cilvēki nez kāpēc (patiesībā jau saprotams, kāpēc) nevēlas to uzklausīt un adekvāti reaģēt. Pieļauju, ka arī citās apkārtnēs ir tāpat.

Piedāvāju «Aisberga» lasītājiem vienu brīvu tulkojumu no kāda vakar publicēta raksta. Varbūt noder tiem, kuriem angļu valodā sarežģītāk lasīt. Pievienoju arī saites uz oriģinālu un dažiem līdzīgiem rakstiem…

Marianna R.

.

Depresijas bezdibeņa malā
.

Ekonomikas eksperti lieto dažādus burtus, piemēram, U, V, W, lai aprakstītu patreizējo recesiju. Burtiem būtu jāsniedz grafisks priekšstats par recesijas gaitu. Tā piemēram, U-veida recesijā ekonomika pārcieš kritienu, kādu laiku stagnē un tad vienmērīgi atjaunojas. V-veida recesijas gadījumā ekonomika strauji sasniedz zemāko punktu un tikpat strauji atjaunojas. Burtu apraksts nereti tiek pielietots akciju tirgus minimumu definēšanai. Labs piemērs V-veida krīzei bija 1989.gada akciju tirgus kolapss, kuru pat grūti par tādu nosaukt, ja no kopējā grafika izņemtu ārā 1989. un 1990. gadus. Šobrīd daudzi ievērojami ekonomisti runā par W-veida atjaunotni, ko citādi sauc arī par „double-dip” (dubultkritiena) recesiju. Tas nozīmē, ka pēc pirmā kritiena un nepilnīgas atgūšanās seko otrs un tik pēc tam galīgā atjaunošanās.

.

Turpināt lasīt »

No «AISBERGA» pasta kastītes

«AISBERGS» saņēmis visai savdabīgu sūtījumu – grāmatas «Ариана Хава - Инуаки, рептилия во мне. Необыкновенные открытия о прошлом, настоящем и будущем Земли.» un «Ариана Хава - Жизнь на Земле… Вперед? Будущее человечества и Земли в 2009-2021 годах.», kuras laika posmā no 2000. līdz 2009. gadam izdotas Bukarestē, Rumānijā.

Piedāvājam Jūsu uzmanībai grāmatas «Инуаки, рептилия во мне.» fragmentu tulkojumu latviešu valodā, kuri pēc mana lūguma tika laipni atsūtīti. Manuprāt, sevišķi interesanta ir fragmenta beigu daļa, kuru atļāvos izcelt slīprakstā. Protams, ticēt vai neticēt grāmatā teiktajam - tas lai paliek Jūsu ziņā…

Juris P.

Inuaki – reptiļi mūsos

Šajā grāmatā apkopotas sarunas starp kādu rumāņu sievieti, ārsti – psiholoģi (Aryana Havah) un neparastu puisīti (Dāvids), kurš izstāsta to, ka pagājušo iemiesošanos (reinkarnāciju) pavadījis uz planētas INUA, kas atrodas blakus Orionam. Sarunas gaitā Dāvids izstāsta par šo planētu, dzīvi uz tās un arī par mūsu planētu Zeme un viņa mērķi, kādēļ viņš šeit atnācis. Zēnam ir tikai septiņi gadi, kas ārstei sākumā liek domāt par viņa bagāto iztēli, bet dialoga gaitā zēns atklāj un droši izklāsta vissarežģītākos mehāniskos procesus (par iekārtām, kuras uz planētas INUA darbojas kā transportlīdzekļi u.c.), kā arī enerģētiskā līmenī notiekošo, pielietojot dažādus terminus, no šī bērna lūpām tas skan vienkārši un skaidri.

Turpināt lasīt »

.

Ja tavā guļamistabā ielidojis ods, ir tikai divas iespējas. Vai nu tu kaut kādā veidā tiec no šī oda vaļā, vai arī VIŅŠ SŪKS TAVAS ASINIS. Citu iespēju vienkārši nav! Interesanti, ka visapkārt ir plaši lauki, meži, purvi, kur odi varētu brīvi dzīvot, bet viņi lien tieši tavā guļamistabā ar tādu neatlaidību, it kā viņiem visā plašajā pasaulē vairāk nebūtu vietas, kur palikt. Odi nav tavi ienaidnieki, viņi netur uz tevi ļaunu prātu. Viņiem tikai garšo tavas asinis un pie tā viņi nu nemaz nejūtas vainīgi. Daži cilvēki odus sauc par parazītiem, taču zinātnieki ir izpētījuši, ka odi nemaz nav īsti parazīti, jo parazītiskais dzīvesveids viņu izdzīvošanai nav obligāti nepieciešams. Odi var vairoties un baroties arī nesūcot asinis. Tātad odu parazītisms balstās nevis uz nepieciešamību, bet gan uz parazītisko asins sūkšanas tieksmju apmierināšanas kāri. Var pat teikt, ka odu parazītismā ir kaut kas visai cilvēcisks. (Bet varbūt otrādi?)
.

Arī mēs, cilvēki, taču ļoti labi varētu iztikt un dzīvot paši no sava darba augļiem. Katrs savā valstī. Katrs savu senču zemē. Tomēr, lielai daļai no cilvēku sugai piederīgajiem daudz pievilcīgāk un patīkamāk liekas savu eksistenci un labklājību balstīt uz citu radīto un citiem piederošo materiālo vērtību pievākšanu sev, neko par to nedodot pretim. Un šis parazītisms cilvēku sabiedrībā jau sen ir pārkāpis atsevišķu indivīdu savstarpējo attiecību robežas un pārceļojis arī uz starpvalstu attiecībām. Kādi tikai smalki apzīmējumi un gudri vārdi nav izdomāti, lai attaisnotu un maskētu šo visai primitīvo parazītismu! Ja odi prastu runāt, arī viņi mums noteikti stāstītu par internacionālismu, demokrātiju, sadraudzību, sadarbību, integrāciju, humānismu, brīvību, cilvēktiesībām, savstarpēju toleranci, uzskatu plurālismu, brīvo tirgu…
.

Un mēs, viņos klausoties, aizmirstu pamatpatiesību: „Vai nu tu kaut kādā veidā tiec no šī oda vaļā, vai arī viņš sūks tavas asinis.”

Jānis Miezītis,
2010. gada 07. jūlijā.

===============================

Teksta izcēlums - mans.
Attēls no:  http://strelec.ucoz.ru/
Juris P.

.

Laimoņa Pura politiskais testaments
10. Saeimas vēlētājiem

No baltu ciltīm ap Daugavu, Gauju, Ventu un Lielupi 13. gadsimtā visilgāk noturējās zemgaļi pret iekarotājiem, kas nāca ar krustu un zobenu. Kad saprata, ka vairs nenosargāt briestošās labības druvas un arī mājokļus no naidnieka uguns ļaunuma, zemgaļi no divām iespējām – padoties svešiniekiem vai aiziet – izvēlējās pēdējo, pameta dzimto pavardu, tēvtēvu novadu, un devās rast patvērumu Augštaitijā un valodā vistuvākajā Žemaitijā. Traģisko kopus aiziešanu vēl traģiskāku vērta daba; pēc barga sala diennaktīm pēkšņi uznākušais smidzinošais lietutiņš apledināja zemi un kokus, ozoliem lūza zari, bērziem, eglēm un priedēm galotnes, pat triju sprīžu stumbri, spalgi krakšķot, pārlūza kā skali, un krītot apdraudēja aizejošos, sprostoja tiem ceļu, itin kā lūgdami – neaizejiet, neaizejiet, neaizejiet!

Zemgaļi aizgāja. Lai gadskārtu ritumā – citi ātrāk, citi vēlāk – pamazām atgrieztos.

Zemgale nepazuda.

Kā 21. gadsimtā Latvijai nepazust? Darbspējīgie aizlido un aizbrauc Anglijas tīrumos raut leknos puravus, lasīt košsarkanās zemenes, Īrijā mazgāt traukus, sēņaudzētavās vākt ražu… Vienalga kur, lai tikai nopelnītu dienišķo maizīti.

Turpināt lasīt »