• v

    2010. gada 27. marts

    nodevības trešā gadadiena
    ( par „ēzeļa ausīm” un… — skatīt šeit… )

    v


    ”diriģente”

    un viņas „koris”

    v


    piedāvātā samaksa

    v


    kora „dziesmas” mācīšana
    http://www.president.lv/pk/content/?art_id=10762&cat_id=605
    v

    Attēli no:
    http://stalnuhhin.ee/?p=414
    http://www.ltv.lv/files/esam.jpg
    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/149186
    http://www.nra.lv/mm/photos/sm_a_m/2008_06/5490_c7963cb57d3d279.jpg

    v


  • Par to, ko negrib dzirdēt un teikt tautai

    Daži fakti no jaunāko laiku Latvijas Republikas vēstures.

    2009.gada janvārī Eiropa Savienības Ekonomikas un finanšu komisārs Hoakins Almunja vēstulē Latvijas Republikas premjeram Ivaram Godmanim un finanšu ministram Atim Slakterim raksta, citēju:

    “Mēs esam bijuši liecinieki satraucošām Latvijas publiskajām debatēm, kurās tiek izteikta prasība daļu finansiālās palīdzības izmantot, lai atbalstītu eksporta nozares vai stimulētu ekonomiku, palielinot patēriņu. Ir svarīgi aktīvi rīkoties, lai nepieļautu šādu kļūdainu izpratni.”

    Turpināt lasīt »


  • Kā nogalināja Argentīnu

    Nekā unikāla vai ekstraordināra Argentīnas katastrofā nav. Vienkārši Argentīna kļuva par transnacionālo korporāciju (TNK) un to izveidotā finansiālā ieroča – Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) politikas kārtējo upuri.

    SVF nav nekāda starptautiskā labdarības organizācija, kura (kā to mums mēģina iestāstīt paši SVF ierēdņi) steidzas palīgā jebkurai pasaules valstij, kurai radušās finansiālas grūtības vai nepieciešami līdzekļi ekonomikas stabilizēšanai. TNK izveidoja Pasaules Banku (PB) un SVF nevis filantropiskos nolūkos, bet gan tādēļ, lai uzspiestu pasaules valstīm TNK stratēģiju. Pie tam ir jāsaprot, ka pašas TNK par tādām skaitās tikai pēc nosaukuma un darbības sfēras. Visām šīm kompānijām ir skaidra nacionālā piesaiste – visu TNK štāba mītnes ir izvietotas kādā konkrētā valstī un tās maksā šai valstij nodokļus.

    Ar tā saucamo antiglobālistu spēkiem ir izdevies noskaidrot, ka vairāk par 90 % TNK patiesībā ir ASV kompānijas, un to darbība padara bagātāku ASV finansu virsotni. Tieši TNK kontrolē SVF un PB darbību, jo lēmumu pieņemšana tur notiek nevis ar balsu vairākumu, bet visu nosaka tie, kas tur ieguldījuši vairāk naudas (tieši ASV baņķieri ir visvairāk ieguldījuši naudu gan SVF, gan PB).

    Visa SVF un PB darbība balstās uz puslegālu nolīgumu paketes starp šīm organizācijām un ASV finansu ministriju. Šīs paketes (dēvētas par «Vašingtonas konsensuss»), darbība ir virzīta uz ASV finansu kapitāla ietekmes pastiprināšanu visā pasaulē un pasaules valstu finansiālo uzkrājumu akumulāciju ASV bankās.

    Turpināt lasīt »

  • NODEVĪBA 26.03.2009 3 Komentāri

    2009. gada 27. marts

    nodevības otrā gadadiena
    ( par „ēzeļa ausīm” un… )
    .

    .

    .

    .

    .

    .

    .

    .

    .

    Foto no: http://www.postfactum.lv/1/1/?id_news=29457

    Atcerēsimies:

    2007. gada 27. martā Maskavā LR Ministru prezidents Kalvītis un Krievijas Ministru padomes priekšsēdētājs Fradkovs parakstīja «Latvijas-Krievijas robežlīgumu».

    Ar to Latvija atteicās no savas likumiskās teritorijas. Abrenes prettiesiskā okupācija ar Latvijas augstāko amatpersonu svētību tika legalizēta.

    .

  • NODEVĪBA 05.11.2008 1 Komentārs

    Runājot par Latvijas morālajām tiesībām uz tai 1944. gadā atņemtajām zemēm – t.s. Abrenes apriņķi –, daudzi apgalvo, ka 1920. gada Latvijas – Krievijas Miera līgumā šīs zemes tika iekļautas Latvijas teritorijā tikai tāpēc, ka Latvijai bija nepieciešams tolaik svarīgais dzelzceļa mezgls, kas atradās Abrenes pilsētā. Tā gluži nav taisnība.

    Tiesa, dzelzceļa mezgls pavisam noteikti bija nozīmīgs faktors Latvijas vēlmē iegūt šo teritoriju, tomēr ļoti svarīgs arguments par labu Abrenes nonākšanai Latvijas teritorijā bija vēsturiskā šīs teritorijas piederība latviešu cilšu apdzīvotajām zemēm.

    Abrene ir sena latgaļu apdzīvota teritorija – tā bija latgaļu valsts Adeles sastāvdaļa. Adele savukārt robežojās ar citu latgaļu valsti – Tālavu.1 Krievija Abreni nosaukusi par Pitalovu (kr. – Пыталово), kas visai skaidri norāda uz šī vārda latgalisko izcelsmi – latgaļi Adeles zemi sauca par „Pietālavu”, jo tā bija blakus latviešu valdnieku valstij Tālavai. Krievi sauca Tālavu par „Tolovo”, un „Pitalovo” ir vienīgi vārda „Pietālava” rusificēta forma. Krievi gan šo versiju neatzīst, apgalvojot, ka pilsētai nosaukums dots par godu kādam Pitalovam.1 Nepastāv šaubas, ka 13. gadsimta sākumā, kad Baltijas teritorijā sākās vācu ekspansija, Abrenes teritoriju apdzīvoja latgaļu ciltis. Ap šo laiku sākās arī regulāri senkrievu sirojumi Adeles teritorijā. 1218. gadā tika nodedzināta Abrenes senlatviešu pils un tie sāka nosliekties par labu vāciešu varas atzīšanai, 1224. gadā atdodoties Rīgas arhibīskapa aizbildniecībā.1 Rīgas arhibīskapam gan nebija pietiekama militāra un politiska spēka šīs teritorijas pilnvērtīgai un ilgstošai apsardzībai, turklāt 14. gadsimta sākumā sākās pretrunas starp bīskapu un ordeni, kā rezultātā Abrene kļuva par spēkā pieņemošās Krievzemes kņazistu interešu objektu.1 Vāciešiem gan izdevās noturēt Abreni savā kontrolē līdz pat 1431. gadam, kad krievi triecienā iebruka Kacēnu un Augšpils novados un uzbūvēja tur labi nocietinātu cietoksni, kuru tie nosauca par Višgorodu, krieviskojot Augšpils nosaukumu. 1481. gadā Maskavas, Pleskavas un Novgorodas apvienotie spēki iekaroja Abrenes apriņķa atlikušās daļas un piespieda vietējos iedzīvotājus pāriet no katoļticības pareizticībā. Ar šo brīdi uz ilgiem laikiem tiek novilkta robeža starp Abrenes teritoriju, kura pamazām tiek rusificēta, un pārējo Latviju. 1

    Turpināt lasīt »


  • Britu laikraksta The Independent rīcībā nonākusi informācija, ka Eiropas Komisijas un 27 Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas slepenās sanāksmēs sprieduši, kā paātrināt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) netraucētu audzēšanu un izplatību visā Eiropas Savienības teritorijā.

    Laikraksta redakcijas rīcībā nonācis kāds klasificēts dokuments, kurā ietvertā informācija liecinot par slepenas darba grupas izveidi, kuras vadībā atradies pats Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, kurš arī publiski nekad nav slēpis savu atbalstu ĢMO audzēšanai.

    Dokumenta saturs liek secināt, ka katra ES dalībvalsts uz grupas sanāksmēm deleģējusi vienu pārstāvi, taču par šādas darba grupas eksistenci un mērķiem līdz šim nekāda oficiāla informācija no Eiropas Komisijas puses nav sniegta.

    Savas pirmās sanāksmes laikā slepenās atbalsta grupas pārstāvji secinājuši, ka ir nepieciešams veicināt nopietnos zinātniskos izvērtējumos balstītu ĢMO izplatību, kā arī šajos procesos iesaistīt attiecīgos „industrijas pārstāvjus”. Pastāvot aizdomas, ka Ž.M. Barrozu vēlējies ĢMO Eiropā ieviest pēc iespējas ātrāk un tādēļ, iespējams, vērsies tieši pie dalībvalstu premjeriem un prezidentiem, aicinot izdarīt spiedienu uz to ministriem.

    Turpināt lasīt »


  • Labi, par plānu to nosaukt ir pārspīlējums un virsraksts ir vien nerrošanās - tās drīzāk ir politisko uzstādījumu aprises. No kārtējās politikas plānošanas dokumenta „Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2009. – 2013. gadam” versijas projekta (šeit un turpmāk - mani pasvītrojumi):

    Neatkarīgi no tā, kāda būs ekonomikas izaugsme, produktivitātes pieaugums un valsts kopēja imigrācijas politika, darba imigrācija tuvāko 15 gadu laikā ir nenovēršama (tai skaitā - ES brīvās darbaspēka kustības rezultātā) un imigrantu integrācija bus viens no lielākajiem izaicinājumiem Latvijas sabiedrībai.”

    Tā lūk, dāmas un kungi Latvijas pilsoņi - lai ko arī jūs nedomātu par “darba” vai citu imigrāciju, lai kā arī jūs nebūtu balsojuši vēlēšanās, tie, kuri pēc šīm vēlēšanām pagaidām tiek pie šādu dokumentu sacerēšanas, tik un tā pasludinās savus tiecienus “integrēt” jaunu imigrantu vilni par politisku neizbēgamību.

    Turpināt lasīt »


  • Deputātu balsojums par pilnvarojumu Ministru Kabinetam parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu.

    Balsoja „PAR”:

    Balsoja „PRET”:

    1. Agešins Valērijs, SC

    2. Aizbalts Vitālijs, LPP/LC

    3. Augulis Uldis, ZZS

    4. Ābiķis Dzintars, TP

    5. Ārbergs Māris, TP

    6. Barča Aija, TP

    7. Bērziņš Andris, LPP/LC

    8. Bērziņš Andris, ZZS

    9. Blumbergs Guntis, ZZS

    10. Bresis Vilnis, ZZS

    11. Briedis Uldis, TP

    12. Brigmanis Augusts, ZZS

    13. Buhvalovs Valērijs, PCTVL

    14. Buzajevs Vladimirs, PCTVL

    15. Cilevičs Boriss, SC

    16. Dalbiņš Juris, TP

    17. Daudze Gundars, ZZS

    18. Deņisovs Oļegs, SC

    19. Dolgopolovs Sergejs, SC

    20. Dukšinskis Jānis, LPP/LC

    21. Eglītis Jānis, TP

    22. Emsis Indulis, ZZS

    23. Feldmane Inta, LPP/LC

    24. Fjodorovs Sergejs, SC

    25. Golubovs Aleksandrs, SC

    26. Ģīlis Valdis, TP

    27. Hanka Pēteris, ZZS

    28. Jaundžeikars Dzintars, LPP/LC

    29. Kabanovs Nikolajs, PCTVL

    30. Kāposts Andis, ZZS

    31. Klementjevs Andrejs, SC

    32. Klementjevs Ivans, SC

    33. Krastiņš Māris, TP

    34. Krauklis Vents, TP

    35. Kučinskis Māris, TP

    36. Lagzdiņš Jānis, TP

    37. Leiškalns Kārlis, TP

    38. Līdaka Ingmārs, ZZS

    39. Līdums Leons, TP

    40. Mirskis Aleksandrs, SC

    41. Mirskis Sergejs, SC

    42. Mitrofanovs Miroslavs, PCTVL

    43. Muižniece Vineta, TP

    44. Orlovs Vitālijs, SC

    45. Paegle Vaira, TP

    46. Pauls Raimonds, TP

    47. Pliners Jakovs, PCTVL

    48. Porietis Jānis, TP

    49. Putniņš Pauls, ZZS

    50. Ribakovs Ivans, SC

    51. Rubezis Ziedonis, TP

    52. Rubiks Artūrs, SC

    53. Rugāte Anta, TP

    54. Segliņš Mareks, TP

    55. Silaraupa Ligita, ZZS

    56. Sokolovskis Juris, PCTVL

    57. Stepaņenko Vjačeslavs, LPP/LC

    58. Strazdiņš Jānis, ZZS

    59. Ščerbatihs Viktors, ZZS

    60. Šķesters Staņislavs, ZZS

    61. Šmits Jānis, LPP/LC

    62. Turlais Dainis, LPP/LC

    63. Tutins Jānis, SC

    64. Upenieks Gunārs, ZZS

    65. Urbanovičs Jānis, SC

    66. Ušakovs Nils, SC

    67. Valers Imants, TP

    68. Vidavskis Aleksejs, SC

    69. Zommere Ērika, TP

    1. Āboltiņa Solvita, JL

    2. Bendrāte Silva, JL

    3. Circene Ingrīda, JL

    4. Čepāne Ilma, JL

    5. Dobelis Juris, “TB”/LNNK

    6. Grava Uldis, JL

    7. Grīnblats Māris, “TB”/LNNK

    8. Kalniņš Imants, “TB”/LNNK

    9. Kalniete Sandra, JL

    10. Kampars Artis, JL

    11. Kariņš Krišjānis, JL

    12. Ķikuste Sarmīte, JL

    13. Laicāns Gunārs, “TB”/LNNK

    14. Latkovskis Ainars, JL

    15. Lācis Visvaldis, ZZS

    16. Mūrniece Linda, JL

    17. Ozoliņš Leopolds, ZZS

    18. Rasnačs Dzintars, “TB”/LNNK

    19. Reirs Jānis, JL

    20. Repše Einars, JL

    21. Rībena Inguna, JL

    22. Seile Anna, “TB”/LNNK

    23. Šadurskis Kārlis, JL

    24. Tabūns Pēteris, “TB”/LNNK

    25. Zaķis Dzintars, JL

    26. Ziedone-Kantāne Ausma, JL

    No: http://politika.blogiem.lv/2007/02/10/6412.html


  • Daudziem Abrenes vārds ir tikai attāls nosaukums iz vēstures. Dažam kails nosaukums, ko pēdējā laikā daudzi deldē politisku notikumu sakarā.

    Tomēr Abrene nav tikai nosaukums. Tie ir cilvēki, kuri tur dzīvoja, strādāja, mācījās, atpūtās, priecājās un mīlēja. Abrenē dzima bērni, robežsargi sargāja robežu, zemnieki kopa zemi, tirgotāji tirgojās savos veikaliņos. Dzīve ritēja, Abrene auga un kļuva aizvien skaistāka.

    Abrene - tā ir neatņemama Latvijas sastāvdaļa, Latvijas neatkarīgās valsts galējais Austrumu apgabals. Par to liecina arī šie fotoattēli (kas fotografēti patiesi brīvās Latvijas laikā – «AISBERGS» piebilde).

    . . .

    . . .

    . . .

    . . .

    . . .

    . . .

    . . .

    . . .

    Teksts un foto no: http://www.musuabrene.lv/?p=p_14

  • NODEVĪBA 09.10.2008 1 Komentārs

    Ievadam.

    Jau no sirmas senatnes Jaunlatgales apgabals ir latviešu zeme un tās iedzīvotāji – mūsu tautieši. Par to liecina daudzi seni un svarīgi dokumenti, stāstot skaidru un nepārprotamu notikumu valodu.

    Ilgus gadsimtus šai apgabalā ir skanējusi latviešu valoda. Pārkrievošanas laikmetā mūsu valoda tur apklususi un piemirsta, bet galīgi izdeldēt to nav spējušas nekādas svešas varas.

    Tagad Jaunlatgales tautieši klausās savas latviskās vēstures soļos, dzird latviskās sirds pukstienus, atminas vectēvu stāstus un atdzimst latviskā apziņā. Latviešu valoda sāk savu uzvaras gājienu.

    Izdevumu atbalstījis un piedalījies darbā A. Kauliņš, LNJS Jaunlatgales novada goda biedrs. Top latviskā Jaunlatgale, tāda pat, kāda tā senās dienās bijusi.

    Vilberts Krasnais,
    LNJS Latgales apgabala pārzinis. Daugasnē,
    1937.g. 25. aprīlī.

    1. Vēstures liecības.

    Vēl vecie ozoli nav lūzuši,
    Vēl zinām mēs, ka esam latvieši.
    (Jaunlatgales atmodas dziesma)

    Vismaz jau 5000 un vairāk gadus latvieši apdzīvo Latvijas zemi.

    Senatnē latviešu zeme bijusi daudz plašāka un tālu iesniegusies tagadējos Pliskavas, Polockas un Vitebskas apgabalos. To, starp citu, pierāda, kā mūsu senatnes pētnieks Ed. Paegle raksta, Pliskavas pilsētā un apgabalā (piemēram, Sidorovas pagasta Pagarelku ciemā, Porchovas apr. Čirskas pag. Zaručjes ciemā, Astravas apr. Melechovas pag. Karzuļu ciemā, kapos starp Lielo un Mazo Zamostji un citur) zemē atrastās latviešu senmantas, kas priekš kaŗa glabājās Pliskavas muzejā un tika apzīmētas par latviešu archaioloģiskām mantām. Arī Pēterpils un Maskavas krātuvēs daudz senlatviešu mantu no tagadējās Krievijas ziemeļrietumu apgabaliem.

    Ilgajos gadsimtos latvieši pārkrievoti, pieņēmuši pareizticību un tagad pat nezina savas latviskās izcelšanās, vēlāk paši turpinādami citu tautiešu pārtautošanu.

    Pliskavas un tāpat Polockas apgabalā latviešu senmantu atrasts sevišķi daudz, un tās rāda, ka šīs zemes vispirmie apdzīvotāji bijuši mūsu tautieši. Tur atlicies vēl līdz šai dienai arī daudz latvisku vietu nosaukumu.

    Turpināt lasīt »

Lapa 1 no 212»

Jaunākie Komentāri

  • Ir normāli žīdi, kā gudra un strādīga tauta un nācija, un ir...
  • Precīzi tas ko dara šlesers un pārējie čekistu demagogi !...
  • Un kā tu viņus detektē? Ja cilvēks ir ar resnu un līku degun...
  • Marija Šeit ir citāts no Tevis pieminētaji...
  • Man, kā Goja, galvenais uzdevums ir detektēt, vai manā priek...