VALSTS ir ekonomiski patstāvīga un politiski neatkarīga struktūra noteiktā planētas teritorijā ar tajā dzīvojošu CILVĒKU kopumu, kas, līdz mielēm izbaudījuši „demokrātijas labumus”, apvienojušies un nolēmuši rīkoties, lai veidotu pašu organizētu un vadītu sabiedrību, kura garantētu visiem tās iedzīvotājiem drošus un CILVĒKA cienīgus dzīves apstākļus, kā arī nodrošinātu atbalstu un aizsardzību visās dzīves jomās.
Iedzīvotājiem nav vajadzīga tāda valsts, kas nenodrošina viņu dzīvē to, ko upurējot daļu savas personas brīvības un ievērojamus finansiālos līdzekļus (nodokļos), kā arī uzņemoties konkrētu atbildību un pienākumus, viņi garantēti nesaņem pretī no savas valsts.
VALSTS ir kā privātmāja ar tajā dzīvojošām divām ģimenēm:
1. mājas īpašnieka ģimene, kura nosaka iekšējās kārtības un telpu izīrēšanas noteikumus – pilsoņi;
2. apakšīrnieku ģimene, kuriem ir jāievēro šie noteikumi, vai jāmaina dzīves vieta – nepilsoņi;
3. paretam ierodas arī kādi ciemiņi, kuriem arī obligāti jāievēro šīs mājas iekšējās kārtības noteikumi – ārzemnieki.
Māja dod visiem tās iemītniekiem patvērumu, aizsargā no lietus un aukstuma, bet visi iemītnieki rūpējas, lai netecētu jumts, darbotos apkures sistēma un būtu apkopts piemājas dārziņš no kā viņi visi pārtiek. Ja mazais Jānītis noplūcis dekoratīvo puķi, tad viņu sarāj un ieliek kaktā, bet ja Pēteris izsitis logu, tad tēvs viņu noper, no saviem līdzekļiem nopērk un ieliek logā jaunu stiklu. Pie tam Pētera vecākiem stāv priekšā visai nepatīkama izskaidrošanās ar sava rajona attiecīgo VALSTS institūciju pārstāvjiem par to, kā viņi audzina savu un VALSTS bērnu.
VALSTS nav radīta, lai kāds tās iedzīvotājs vai iedzīvotāju grupa iedzīvotos uz citu rēķina, jebkurš pilsonis, kas ar savu ikdienas darbu ieguvis līdzcilvēku cieņu un uzticību, var kļūt gan par savas «Rajona Valdes» darbinieku, gan «Tautas Pārstāvju Palātas» deputātu (no kuriem tiek izvirzīts Valsts Prezidents).
Iedzīvotāji nav VALSTS vergi – ja kādam dzīves apstākļi VALSTĪ un tās «Likuma» normas nav pieņemamas, viņš, noteiktajā kārtībā nokārtojot saistības ar VALSTI, var izbraukt uz dzīvi citā valstī (protams, ja viņu tur pieņem).
Imigrācija ir ļoti ierobežota un atļauta tikai «Likumā» noteiktajā kārtībā. Ja kādas ārvalsts pilsoņiem tik ļoti simpatizē VALSTS iekārta un tautas dzīves līmenis, ka vēlas pārcelties uz dzīvi šeit – lai viņi rīkojas un maina sabiedrisko iekārtu savā valstī.
Katrs VALSTS iedzīvotājs daļu savas visatļautības (brīvības) upurē VALSTS un visas sabiedrības interesēs – pakļaujas «Likuma» prasībām un, vispārējās vēlēšanās izteiktai, sabiedrības nospiedošā vairākuma (75%+1) gribai.
VALSTS garantē iespēju strādāt un saņemt atalgojumu, kas nodrošina normālus dzīves apstākļus visiem darbaspējīgiem iedzīvotājiem. VALSTĪ nav darba nespējīgu iedzīvotāju bez pajumtes, iztikas līdzekļiem, sociālās aprūpes un nepieciešamās medicīniskās palīdzības.
Visiem iedzīvotājiem ir pieejama VALSTS apmaksāta un pilnvērtīga pirmā līmeņa veselības aizsardzības sistēma.
Visiem bērniem ir pieejama VALSTS apmaksāta un augstvērtīga pirmā līmeņa (10 gadīgā) apmācība.
VALSTIJ nav noslēpumu pret saviem iedzīvotājiem un iedzīvotājiem nav noslēpumu pret VALSTI un tās struktūrvienībām.
Jebkuras saistības un līgumus ar ārvalstīm, VALSTS atbildīgās institūcijas noslēdz tikai pēc to rūpīgas analīzes, izvērtējot cik tas būs izdevīgi VALSTIJ kopumā un kādu konkrētu labumu precīzi noteiktā laikā no tā iegūs VALSTS iedzīvotāji. Lēmums tiek pieņemts tikai pēc visas informācijas pilnīgas publicēšanas presē (norādot konkrēto VALSTS amatpersonu vārdus, kas šo līguma projektu sagatavoja un līdz ar to arī nesīs reālu (finansiālu vai kriminālu) atbildību līdz šā līguma darbības beigām. Galīgais lēmums tiek pieņemts tikai pēc šī starpvalstu līguma sīkas izskaidrošanas VALSTS televīzijā, radio un tā atbalstīšanas vispārējā VALSTS iedzīvotāju aptaujā.
VALSTIJ nav armijas, jo tā neplāno nevienam uzbrukt, bet tā patur sev tiesības visiem līdzekļiem aizstāvēt savu teritoriju – robežsardzes struktūrvienība «VAIROGS» garantē VALSTS un tās robežu drošību.
VALSTS «Likuma» izpildes un iedzīvotāju drošības garanta struktūras – «SARDZES» ekipējumā ietilpst tikai vidējā darbības rādiusa impulsa ierīces, kuru iedarbība uz dzīviem organismiem nav nāvējoša.
Pārējiem VALSTS iedzīvotājiem nekādu ieroču ne nēsāšanā, ne glabāšanā nav un nedrīkst būt, bet šī noteikuma pārkāpumu «Likums» klasificē kā slepkavības mēģinājumu ar iepriekšēju nodomu.
VALSTĪ nav jēdzienu «rase», «tautība», «reliģiskā piederība», «dzimums» – iedzīvotāji netiek dalīti ne pēc ādas krāsas, ne ārējā izskata, ne tautības, ne reliģiskās piederības, ne dzimuma, ne citām pazīmēm.
VALSTĪ nav politisku partiju, vai citu sabiedriski-politisku grupējumu, kuriem būtu tiesības savā vārdā izvirzīt deputātu kandidātus jebkura līmeņa vēlēšanām vai organizēt un atbalstīt kāda likumīgā kārtā izvirzīta deputāta kandidāta priekšvēlēšanu kampaņu.
VALSTIJ pieder «MONOPOLS» un tā kontrolē visas sfēras, kas ir kopēji izmantojamas visiem tās iedzīvotājiem.
Jebkura reliģiska kopiena VALSTĪ ir atdalīta no visām sabiedriskās dzīves sfērām, bērnu iestādēm un visu līmeņu mācību iestādēm. Jebkuras reliģiska rakstura aktivitātes (dievkalpojumi, lūgšanas u.t.t.) var tikt piekoptas tikai šo kopienu telpās tā, lai tas nebūtu redzams un dzirdams ārpus tām.
Reliģiskās kopienas atrodas stingrā VALSTS uzraudzībā. Tās tiek reģistrētas un saņem atļauju darboties konkrētā vietā sabiedrisko organizāciju statusā tikai tad, ja to darbība nekaitē VALSTS un sabiedrības interesēm, kā arī šo kopienas biedru ģimenes locekļiem.
Jebkura ranga reliģisko kopienu vadītājiem jābūt pastāvīgiem un legāliem iztikas līdzekļiem (jāstrādā algots darbs) – dzīvošana no kopienas locekļu saziedotiem līdzekļiem ir «Likuma» pārkāpums.
VALSTĪ nav reliģiska novirziena mācību iestāžu – visi potenciālie reliģisko kopienu vadītāji un sludinātāji tiek apmācīti savās vai viņiem radniecīgās kopienās tikai savā VALSTĪ un tikai par pretendenta personīgajiem līdzekļiem. Mācības ārzemju reliģiskajās mācību iestādēs vai kopienās, kā arī ārzemju pasniedzēju ierašanās VALSTĪ ir aizliegta.
Nepilngadīgu personu iesaistīšana reliģiskajās kopienās un to pasākumos ir aizliegta. Cilvēka piederība kādai reliģiskai kopienai tiek reģistrēta VALSTS «Iedzīvotāju Reģistrā».
Visas reliģiskās nozīmes celtnes un objektus (baznīcas, lūgšanu namus, u.t.t.) šo reliģisko kopienu locekļi būvē un uztur par saviem līdzekļiem, kā arī izīrē no VALSTS zemi, uz kuriem tie atrodas.
VALSTĪ visās dzīves sfērās un informācijas līdzekļos tiek lietota tikai VALSTS valoda.
Jaunākie Komentāri