Mazliet par kādu pavisam ikdienišķu, gandrīz katrā TV raidījumā dzirdētu un glancētā žurnālā lasāmu vārdiņu „sekss”. Kas tad īsti ir „sekss”? Daudzi, izdzirdot šādu jautājumu, noteikti pasmaidīs…

Bet kā jums patīk šāda (varbūt šokējoša) atbilde: «Lūk. žogmalē „mīlējas” divi suņi – tas ir 100% sekss tā vistīrākajā izpausmē, veidā un vietā!» No savstarpējām augstākām jūtām, no patiesas mīlestības šajā „seksā” nav ne smakas. Tāpat kā divkājainiem „dzīvniekiem” – cilvēkiem no „pirktā”, „brīvā”, „drošā”, u.c. „seksa”.

Pie mums, konceptuālās varas pakalpiņu nopirktajos televīzijas kanālos un „brīvajā presē”, arī cilvēku dzimumu attiecības, zēna un meitenes attiecības, vīrieša un sievietes attiecības cenšas nonivelēt un pielīdzināt šādam „suņu seksam”. Ar savas tautas mentalitāti un senču tradīcijām saikni zaudējušie cilvēki (un jo sevišķi – narkotiku pārņemtā jaunatne) ar sajūsmu uzņem šos „demokrātiskās” brīvības un visatļautības sludinājumus. Aug un veidojas jaunā paaudze, kurā sieviete ir tikai „gaļas gabals” (kā teikts «Talmūdā»), tikai fiziskas iekāres objekts vienai naktij (labākajā gadījumā), vai dažām minūtēm pavārtē (sliktākajā gadījumā).

Kādas ir šī informatīvi-bioloģiskā ieroča – seksa propagandas iedarbības sekas? Postošākas, nekā vispār iespējams iedomāties. Tikai viens aspekts – pēc „demokrātijas” ieviešanas, saslimšana ar sifilisu pieaugušo vidū palielinājusies 40-56 reizes, bet pusaudžu vidū līdz pat 600 reizēm! Tiešām – efektīvs genocīda ierocis!

* * *

Telegonija ir zinātne, kura pagājušā gadsimta divdesmitajos gados radās visai savādos apstākļos. Tolaik tika veikti zinātniskie eksperimenti, lai savā starpā sakrustotu dažādus dzīvniekus. Piemētam, sakrustojot ķēvi (zirgu) ar ēzeli radās mūlis (zirgēzelis). Bet sakrustojot ķēvi ar zebru, nekas neiznāca – ķēvei nebija pēcnācēju un eksperimentētāji atmeta šai iecerei ar roku. Bet kad pēc gada šo ķēvi aplecināja ar ērzeli, tai piedzima strīpains kumeliņš. Tas zinātniekos izraisīja šoku! Kā tas var būt, jo krustojot ar zebru taču pēcnācēju nebija, bet tagad, sakrustojot viņu ar normālu zirgu – piedzima kumeliņš, kuram ir zebrai raksturīgās svītras. Izpētot šo problēmu visās detaļās noskaidrojās, ka jebkurš pirmais vīriešu kārtas pārstāvis, kurš sakopojas ar mātīti (pat neapaugļojot viņu) ģenētiski „iezīmē” visas viņas olšūnas. Tas pats notiek arī ar nākošajiem „seksuālajiem” kontaktiem – katrs tēviņš atstāj uz visām mātītes olšūnām „savu pirkstu nospiedumus”.

Turpināt lasīt »

Vēstures notikumi pierāda, ka militārais spēks (kas ir viszemākā – 12. prioritāte) valstu pakļaušanā ne vienmēr ir pats efektīgākais līdzeklis, jo agresors ir redzams un bieži vien ir iespējams mobilizēt aizsardzībai nepieciešamos materiālos un cilvēku resursus.

Pakāpi augstākas efektivitātes līdzekļi ir genocīda ieroči (11. prioritāte), bez kuriem realizēt cilvēku totālu vadāmību ir absolūti neiespējami. Šo līdzekļu arsenāls ir plašs un daudzveidīgs: no vieglas cigaretes un šampanieša pokāla līdz vīna glāzei, konjakam, spirtam un heroīnam.

Lai cilvēki nesaprastu, ka tas ir pret viņiem un viņu saprātu vērsts ierocis, tiek izmantota tā saucamā „matricas” sistēma. Sabiedrība tiek noskaņota un turēta it kā „matricas” informatīvajā laukā, kad bērns jau no pirmajiem dzīves gadiem redz, kāds izskatās „moderns dzīvesveids”, kā tiek organizētas „izklaides”, kā notiek jubileju un svētku „svinēšana”, kāda izskatās „īsta atpūta”, kādas ir „tautas tradīcijas”, utt. Beidzot skolu viņš nevar pat iedomāties sevi nesmēķējam un atrasties draugu pulkā bez pudeles uz galda. Jo televīzijas raidījumos nav neviena galvenā varoņa, nevienas „seksīgas” meitenes, kas nesmēķē. Nav nevienas „saviesīgas” ainas bez obligātās pudeles galda vidū. Jo tas taču ir normāli – alkoholiskie dzērieni taču ir tikai „pārtikas produkti” un tiek tirgoti pārtikas veikalos. Turpat dabūjamas arī cigaretes. Visas šīs indīgās vielas tiek ikdienā skaļi un pievilcīgi reklamētas, punktu pa punktam tiek ieprogrammēts cilvēku apziņā, ka bez viņām „īsta” dzīve nemaz nevar būt, ka citādi tu nebūsi ne „moderna” meitene, ne „spics” puisis…

Turpināt lasīt »

Devīto – ekonomisko prioritāti, konceptuālā vara visai veiksmīgi izmanto pasaules valstu (sevišķi viegli – t.s. „demokrātisko” valstu) pakļaušanai un totālai pārvaldei. Pie tam – tā ir ļoti ātrdarbīga valstu un cilvēku pakļaušanas metode. Šīs ekonomiskās prioritātes mehānismi tikai izpilda augstāk stāvošās virsvalstu pārvaldes hierarhijas lēmumus par to, kuru valsti, kurā laika posmā viņi nolēmuši pakļaut un tās iedzīvotājus – nolemt bankotam un iznīcībai, bet no kuras valsts izveidot priekšzīmīgu buržuāziski-demokrātisko vērtību demonstrācijas vitrīnu – „acu aizmālēšanai” saviem nākamajiem upuriem.

Jebkuras pasaules valsts reālā pārvalde notiek caur naudu. Rotšilds esot teicis: «Ļaujiet man pārvaldīt valsts naudu un man neinteresē, kas tajā raksta likumus.» Ja kāds no ārpuses pārvalda valsts naudu, tad ne šīs valsts parlamentam, ne deputātiem, ne viņu sarakstītajiem likumiem vairs nav nekādas varas par savā valstī notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem.

Kā iznīcībai nolemtā valsts tiek sagatavota tās ekonomikas sagrāvei un finansiālai pakļaušanai? Kur slēpjas šīs virsvalstu pārvaldes metodes būtība, kas sagrāva arī mūsu valsti un pakļāva iznīcības draudiem tautu? Mums taču bija izglītoti cilvēki un augsti kvalificēti visdažādāko profesiju speciālisti. Valstī bija attīstītā materiāli-tehniskā bāze, sekmīgi strādājoša rūpnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana, kura pilnībā nodrošināja valsts iekšējo patēriņu un vēl ļāva eksportēt gan lauksaimniecības, gan rūpniecības, gan zivsaimniecības produkciju. Ļāva eksportēt augsti kvalitatīvus, bioloģiski tīrus pārtikas produktus. Galu galā – valstij ir arī izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis. Un visbeidzot – nebija neviena (rubļa, dolāra) valsts parāda!

Turpināt lasīt »

Kāda ir reālās varas struktūra? Šāda informācija arī tiek slēpta un sabiedrībai pasniegta sagrozītā veidā. Vispār pieņemts uzskatīt, ka “demokrātiskās” valstīs ir trīs varas struktūras: izpildvara, likumdošanas vara un tiesu vara. Tas ir nepilnīgs un melīgs uzskats, kas aizsedz citas svarīgākas varas struktūras. Par ceturto varu – masu informācijas līdzekļiem jau runā atklāti. Bet ir arī vēl citas varas struktūras, kas cieši saistītas ar visām iepriekš minētām pārvaldes līdzekļu prioritātēm.

Piektā vara – naudas vara, finansu oligarhijas vara, kura “demokrātiskās” valstīs ir daudz spēcīgāka nekā izpildu, likumdošanas un tiesas varas kopā ņemtas. Vairums šīs varas pārstāvju tiek elementāri nopirkti. Bet ir varas struktūras, kas stāv augstāk par naudu. Tās ir ideoloģiskā un konceptuālā vara. Tātad apskatot varas hierarhiju tikai pašos galvenajos vilcienos, mēs jau redzam septiņas reālas varas struktūras.

Kas ir ideoloģiskā vara un kāda tās loma? Aizdomāsimies par to, kā likumdevēji raksta konstitūciju un citus likumus. No kurienes viņi šos likumus ņem? Izdomā no zila gaisa? Izsūc no pirksta? Nē! Konstitūcija un likumi nav primārie akti. Tie ir sekundāri attiecībā pret sabiedrības uzbūves ideoloģiju. Kādu ideoloģiju atbalsta likumdevējs, tādus likumus viņš arī raksta un vēlas ieviest dzīvē.

Turpināt lasīt »

Ļoti aktīva cīņa notiek 7. prioritātes līmenī – izglītības un audzināšanas sistēmā. Tās ietekme uz cilvēkiem ir pat augstāka nekā masu informācijas līdzekļiem. Ja cilvēks jau bērnībā iemācīsies patstāvīgi un pareizi domāt, tad vēlāk viņu ietekmēt un apmuļķot, ar masu informācijas līdzekļu palīdzību, būs ļoti sarežģīti. Tādēļ žīdu-masonu Sorosa fonds dāsni sponsorē t.s. „ticības mācības” ieviešanu skolās jau no pirmajām klasēm – tas ir spēcīgs līdzeklis, lai deformētu un ieprogrammētu bērnu apziņu sev vēlamajā virzienā.

Mūsdienās Rietumu pasaulē visu skolu izglītības sistēma pakļauta Iluminātu kontrolei, kuru uzdevums ir atradināt cilvēkus no patstāvīgas domāšanas un spriedumu pieņemšanas, no spējas meklēt un atrast likumsakarības, no cenšanās iegūt jaunas zināšanas. Cilvēku audzina nevis par personību, bet par pūļa cilvēku, bara dzīvnieku – lai cilvēka smadzenes strādātu tikai magnetofona režīmā – bez kritiska vērtējuma tikai ierakstītu (atcerētos) dotās komandas un pēc tam tās paklausīgi izpildītu. Tādēļ jau notiek apmācību sistēmas „modernizācija”, kad skolēnam praktiski vairs nav jāraksta, kad nav jāvērtē skolēnu zināšanu līmenis ar attiecīgām atzīmēm, utt., utt..

Šodienas masu informācijas līdzekļi ir cilvēku masveida dezinformācijas sistēma, kas paredzēta smadzeņu skalošanai un kodēšanai vajadzīgajā virzienā.

Nevajag domāt, ka vadīt var tikai aprobežotus un garā vājus cilvēkus. Nospiedošais vairākums cilvēku ir pavisam viegli vadāmi. Pat paši negantākie un varenākie diktatori bija un ir vadāmi. Kā tas tiek darīts? Ar bezstruktūru vadības metodi – ar informatīvā ieroča palīdzību.

Turpināt lasīt »

Kā konceptuālā vara realizē pasaules valstu vadību un sabiedrības pārvaldību? Lai pārvaldītu valstis un tautas, sarīkotu aukstos un karstos karus starp dažādām valstīm, izraisītu „tautu atbrīvošanās” kustības, lai jaunpakļautajās valstīs ieviestu „demokrātiju”, izraisītu regulāras lokālas un globālas „krīzes”, nomainītu savu darbu padarījušos „p-rezidentus” utt., utt., nepieciešamas ne tikai attiecīgas vadības metodikas, bet arī līdzekļi to īstenošanai dzīvē. Zemāk galvenās metodikas un to īstenošanas līdzekļi ir sagrupēti attiecīgu prioritāšu secībā. Šo shēmu var apskatīt gan detalizētāki, gan apvienot atsevišķas prioritātes vienā blokā, bet tas nemainīs lietas būtību – jo augstāka prioritāte, jo plašāks tās pielietojums un jo augstāka tās iedarbības efektivitāte.

..1. prioritāte – Metodoloģija (simboli, reliģija, informācija par patieso pasaules iekārtojumu. Vispārīgā filozofiskā informācija, kura ļauj saskatīt un izprast pasaulē notiekošos gan atsevišķos, gan savstarpēji saistītos procesus, kā arī ļauj saņemt jaunu informāciju un enerģiju no kosmosa un Dieviem);

..2. prioritāte – Faktoloģija un hronoloģija (faktiskā un vēsturiskā rakstura informācija);

..3. prioritāte – Ideoloģija (dažādas reliģijas, filozofijas un ideoloģijas);

..4. prioritāte – Māksla (patiesai augstai mākslai ir dievišķa izcelsme un tā pastiprina saites ar Dieviem vai arī atjauno tās, ja tās ir pazaudētas);

..5. prioritāte – Virsvaldību vadība (slepenās okultās biedrības, pasaules finansu sistēma);

..6. prioritāte – Valsts (valsts varas orgāni, valsts likumi, valsts politika);

..7. prioritāte – Audzināšanas un izglītības sistēma (bērnu literatūra, skola, institūti un citas mācību iestādes. Sevišķu uzmanību pievēršot loģikas, matemātikas un vēstures mācīšanai.);

..8. prioritāte – Masu informācijas līdzekļi (Televīzija, radio, prese, u.c.);

..9. prioritāte – Ekonomika (nauda, īpašumi, ekonomiskās struktūras un to savstarpējie sakari);

10. prioritāte – Izklaižu industrija un brīvā laika pavadīšanas mehānismi (kinofilmas, seriāli, koncerti, šovi, konkursi, nakts izklaides, azartspēles, datorspēles, visatļautības reklāma, brīvais sekss, utt..);

11. Genocīda ieroči – (tabaka, alkohols, narkotikas, psihotropās vielas, gēnu inženierija);

12. Parastie ieroči cilvēku iznīcināšanai – (nazis, pistole, automāts, lielgabals, lidmašīna, raķete, atombumba, utt.)

Prioritātes 5, 6, 9, 11, 12 ir materiālie ieroči. Prioritātes 1, 2, 3, 4, 7, 8, 10 ir informatīvie ieroči. Informatīvie ieroči (sevišķi no 1 – 4 prioritātei) ir daudz efektīvāki nekā materiālie ieroči. Kāpēc? Tāpēc, ka tie globālā mērogā programmē cilvēku apziņu un zemapziņu, tātad – programmē viņu uzvedību.

Turpināt lasīt »

Senajā Ēģiptē augstāko priesteru klans sastāvēja no desmit Ziemeļu augstākajiem priesteriem un desmit Dienvidu augstākajiem priesteriem. Katru šo desmit priesteru grupu vadīja virspriesteris. Visi priesteri tika izvēlēti pēc pārmantojamības principa: pēc tēva – dēls. Ja paaudžu ģenealoģiskās saites pārtrūka (tēvam nebija dēla), tad komandā tika pieņemts kāds cits speciāli izvēlēts priesteris. Jau toreiz šī valdošā elite saprata, kādas „tandēma” principam ir priekšrocības salīdzinot ar vienvadību. Ja, pieņemot kādu lēmumu, abu „komandu” un viņu vadītāju balsis sadalījās līdzīgi, tad abu grupu vadītājiem divatā bija obligāti jāatrod un jāpieņem galīgais lēmums.

Šī gadsimtiem virs faraoniem un valsts pārvaldes struktūras stāvošā konceptuālā vara, kopā ar Mozu un Amona kulta hierarhijas pārstāvjiem, pameta Ēģipti un pārgāja virsvaldību vadītāju līmenī un pielāgoja viņiem esošās konceptuālās zināšanas un to pielietošanas metodikas savu klanu (dzimtu) savtīgo mērķu sasniegšanai, nevis rūpēm par visas cilvēces labklājību un sadzīvošanu ar apkārtējo vidi.

No tā laika līdz mūsdienām maz kas ir mainījies. Globālās virsvaldību vadības augstākajā līmenī joprojām atrodas šo 22 klanu (dzimtu) pēcteči, kuri mākslīgi sadalīti divās komandās – „kreisajos” un „labējos”, kuri, caur masu informācijas līdzekļiem, pūļa priekšā izspēlē iluzoru konfrontāciju.

Turpināt lasīt »

Vispirms neliela atkāpe. Kad mēs saņemam informāciju, tad paralēli vārdiem (vai izlasītajam tekstam), vajadzīgas arī kādas ar tiem saistītas vizuālās formas (ilustrācijas). Tas labāk palīdz uztvert un iegaumēt jauno informāciju. Ja cilvēka atmiņā līdz ar jauno informāciju nepaliek arī to pavadošais vizuālais attēls, tad bieži vien notiek tā, kā teikts tautas parunā: „Pa vienu ausi iekšā – pa otru ārā.” Sapratne rodas tikai tad, ja vārds un tā pavadošā vizuālā forma apvienoti vienā veselā. Tikai tad mēs varēsim viens otru pareizi saprast. Ne jau velti savulaik skolas klasēs bija tāfele un krīts. Ne jau velti mācību stundas laikā skolotājs jauno vielu pasniedza arī vizuālā formā.

Piemēram, ja kāds sacītu „zāle”, tad (ja nebūtu dota ar šo vārdu saistītā vizuālā forma), runātājs ar to būtu domājis skolas aktu zāli, viens klausītājs – zāli pļavā, kurā ganās govis, otrs klausītājs – zāles pret iesnām, bet trešais – narkotiku (marihuānu), jo katrs šim vārdam bija iedomājies savādāku vizuālo formu (tēlu).

Līdzīgi ir arī tā saucamo konceptuālo varu – iekšējo sajūtu līmenī mēs katrs nojaušam, ka pēc tā saucamās „demokrātijas” ieviešanas, kaut kas ar mūsu valsti un sabiedrību nav kārtībā, ka valsti pārvalda un mūs vada ne tā kā vajadzētu. Ka valsti nevada ne tad īsti Saeima, ne Prezidents, ne valdība. Ka viss notiek kaut kā savādāk, ka faktiski visu nosaka kāds cits, kuram nav pat nosaukuma. Ka saradušies bezgala daudz visādu „speciālistu”, kuru viedoklis ir vienīgi pareizais. Ka daudzi no viņiem pabijuši gan formālajā „valsts pārvaldes” aparātā, gan Prezidenta postenī. Ka viņi ieteica iznīcināt mūsu rūpnīcas, fabrikas un lauksaimniecisko ražošanu. Ka viņi izveidoja milzīgo bezdarbnieku armiju, ka viņi lielu tautas daļu piespieda doties emigrācijā, bet daudzus, atstājot bez iztikas līdzekļiem un medicīniskās aprūpes – nomirt badā un aukstumā. Viņi apgalvo, ka bijušas nepareizas daudzu desmitu gadu laikā pārbaudītās mācību metodes un skolēnu zināšanu vērtēšanas sistēmas. Viņi apgalvo, ka noziedzniekiem ir „cilvēka tiesības”, ka narkomānija, pederastija un totālais sekss jau no pusaudža gadiem ir normāla parādība. Tagad, kad „valsts” ir pilnīgi izlaupīta, tās infrastruktūra sagrauta un paņemti miljardiem latu lieli parādi (kurus neizmanto jaunu rūpnīcu un fabriku būvē, lai radītu jaunas darba vietas, bet atbalsta mafijas finansiālos avotus – bankas), slēdz skolas, slimnīcas, „apcērp” algas, pensijas un pabalstus. Lai detalizēti aprakstītu visus „demokrātijas sasniegumus” (turpat 20 gadus masu informācijas-dezinformācijas līdzekļos tas tika dēvēts par valsts „izaugsmi” un „attīstību”) būtu nepieciešama bieza grāmata. Pat galīgam idiotam ir skaidrs, ka kaut kas ar „valsti” un tās pārvaldi nav kārtībā, ka faktiski viss tiek darīts kāda cita – tautai sveša un naidīga spēka interesēs.

. Turpināt lasīt »

Tam, ka cilvēks kļūst par pūļa cilvēku, ir divi cēloņi.

Pirmais – iedzimta vāja intelektuālā kvalitāte (pēc ģenētiskiem rādītājiem).
Otrais – nepareiza, aplama izglītības un audzināšanas sistēma.

Pirmais cēlonis, dabīgu apstākļu dēļ, bija un būs vienmēr, bet jūdu-kristiešu garīdznieki un „elite” to vēl vairāk apzināti pastiprina. Viņiem tas ir izdevīgi. Kādā veidā viņi to pastiprina? Uz mērķtiecīga nācijas genocīda rēķina. Genocīda pret tautu galvenos paņēmienus un metodes iepriekš jau minējām.

Pūļa cilvēku otro grupu, ciešā sadarbībā veido divi spēki:

pirmais – jūdu-kristiešu garīdznieki (cilvēku garīgā debilizācija, padevības iedvešana, apgraizīšana, u.c.);
otrais – sabiedrības elite (vēstures falsificēšana, narkotiku un seksuālā perversuma propaganda, zināšanu pieejamības un to kvalitātes samazināšana, sadzīves apstākļu un veselības aprūpes pasliktināšana, u.c.).

Tie, kas tūkstošiem gadu valdīja pār kristīgo pasauli un valda pār to arī šodien, konsekventi izkropļo un degradē cilvēka sugu – no Dieva doto cilvēka dabu. Tas viņiem ir izdevīgi – garā vājos ir vieglāk pārvaldīt.

Turpināt lasīt »

No kā sastāv cilvēku sabiedrība? Kārlis Markss dalīja sabiedrību šķirās un vienas šķiras uzrīdīja citām. Nabadzīgos uzrīdīja bagātajiem, proletāriešus – buržujiem, ekspluatējamos – ekspluatatoriem. Mūslaiku sociologi mīl sabiedrību dalīt sociālajās grupās un arī šim sadalījumam ir noteikta jēga. Tikai kāda? Lūk, kāds jautājums. Arī sabiedrības sastāvu var apskatīt no dažādiem redzes viedokļiem, bet galvenais – dažādos tālejošos nolūkos.

Dzīvojot padomju periodā, mēs tikām gremdēti melīgajā marksisma-komunisma informatīvā laukā. Markss apgalvoja, ka cilvēku darbs dalās garīgajā darbā un fiziskajā darbā. Tie ir meli un meli ar iepriekšēju nodomu, lai noslēptu reālo lietu būtību. Tiešām, ja ņemam tā saucamā fiziskā darba darītāju, piemēram, atslēdznieku vai virpotāju – vai tad viņš nedomā, kad dara savu darbu? Nē, domā, jo jebkurš darbs prasa domāt arī ar galvu. Nav darba, kura laikā nevajadzētu veicamā darba procedūru apdomāt. Bet tagad ņemsim kādu garīgā darba darītāju, piemēram, dizaineru, kurš izstrādā kādu jauna tērpa modeli. Vai tad viņam nav jāveic zināms fizisks darbs ar bezgala daudzajiem materiāliem un palīginstrumentiem? Ir jāveic. Jebkurā garīgā darbā ir fiziskā darba elementi un otrādi – veicot jebkuru fizisku darbu, jāstrādā arī „ar galvu”.

Patiesībā cilvēku darbs dalās vadošā darbā un izpildītāja darbā. Tas nozīmē, ka sabiedrībā ir vadītāji, kuri vada citus cilvēkus un ir izpildītāji, kuri izpilda vadītāju lēmumus.

Turpināt lasīt »