Jebkurus parasto cilvēku mēģinājumus saliedēties, sistēma nekavējoties apspiež. Nē, ne jau fiziski – tas ir pārāk vecmodīgi. Šodien ir izstrādāti ļoti daudzi varianti personības apspiešanai nelietojot rupju spēku. Jūs padarīs par apsmieklu, izveidos negatīvu tēlu, kuram nav nekā kopēja ar īstenību, īstenos pašu neiedomājamāko provokāciju. Jūs sodīs informatīvi un ar to būs pietiekoši, lai visi novērstos no jums un jūsu idejām. Tādēļ, ka ļaužu masām nav raksturīgi domāt un veidot savus uzskatus. Masa vienmēr atdarina. Un šo masu vada tas, kurš izveido objektus atdarināšanai.
………………..
Eksperimenti ir pierādījuši, ka milzīgas cilvēku masas, saglabājot viņiem darbaspējas, uz ilgu laiku var iegremdēt dziļā hipnotiskā miegā. Nohipnotizēti ļaudis nekad nedomā patstāvīgi. Viņi rīkojas vadoties no masu informācijas līdzekļu izveidotās virtuālās realitātes ainas. Ja šajā virtuālajā realitātē teikts, ka dzīves jēga slēpjas tajā, lai sekotu modes tendencēm, cilvēks rīkosies tieši pēc šādiem uzstādījumiem. Praksē pierādījusies šā uzskata pamatotība. Piemēram – mēs redzam, ka mietpilsoņi nomaina vecāka modeļa mobilo telefonu uz jaunu ne jau tāpēc, ka vecais slikts, bet gan tāpēc, ka saņemts uzstādījums: „Mainīt!”. No vienas puses skatoties liekas, ka ļaudis tā kā būtu brīvi, bet no otras puses redzam, ka viņi savu brīvību izmanto tikai tajā virzienā, kurā to norāda masu informācijas līdzekļi. Pie tam cilvēki ir absolūti pārliecināti, ka viņu rīcība ir brīvas izvēles rezultāts, nevis svešas gribas izpildīšana.
……………….
Šobrīd ir parādījies termins „sociālais Mauglis”. Zinātnei ir zināmi gadījumi, ka bērnu uzaudzinājuši savvaļas zvēri un ja tas ildzis vairāk par četriem gadiem, bērns uz visu mūžu paliek zvērs tikai cilvēka ķermenī. Analoģisks process šodien notiek ar mūsu tautu. Ja cilvēku 20 līdz 30 gadus audzina „brīvie” masu informācijas līdzekļi, viņš pārvēršas par sociālu dzīvnieku, kuram nav izprotamas augtākas tēmas un visas tās īpašības, kuras veido cilvēka būtību – sapratne par tādiem jēdzieniem kā pienākuma apziņa, gods un sirdsapziņa. Viņam neliekas savādi, ka viņš nezina dzīves jēgu. Vēl vairāk – viņam liekas savādi, ka dzird jautājumu: „Kas tā ir – dzīves jēga?” Neuzdot dziļus jautājumus, mūsdienu cilvēkam kļuvis par normu.
Tikai nedaudzi, ar ļoti stipru gribu apveltīti cilvēki, ir spējīgi izrauties no šī psiholoģiskā „krātiņa”. Pārējā ļaužu masa sastāv no vājiem cilvēkiem, kuri tādēļ arī nodzīvos savu dzīvi tā, kā viņus ieprogrammēja. Pie tam cilvēka statusam absolūti nav nekādas nozīmes. Primitīvs mietpilsonis var būt kā zemnieks tā ministrs. Viņu dzīves augstākais mērķis būs vienāds – materiālā sfēra. Un nekad viņi neizkļūs no šī „krātiņa”!
——————————————————————————-
Tulkotāja piezīmes:
a) Fragmentu virsraksti – mani;
b) Teksta izcēlumi – mani;
c) Jautājums retajiem lasītājiem, kuri acīm redzot vēlas izkļūt no «krātiņa»: „Cik gadu jau pagājis kopš tā saucamās „trešās atmodas?”
No krievu valodas tulkoja: Juris P.
<<<<<<<<<< — >>>>>>>>>>
.
Jaunākie Komentāri