Zināšanai:
Dr. J. Pohl’a grāmatu «TALMŪDA GARS» var lejupielādēt no sadaļas «LEJUPIELĀDES» (arhivēta ”word” faila veidā).

===========================

v

Dr. J. POHL’S
TALMŪDA GARS
Tulkojusi no vācu valodas E. Pelšs
1. – 5. tūkstotis
Izdevniecība «Otto Pelle» Rīgā

.

.

Satura rādītājs

.
1. IEVADS

No Talmūda vēstures

1) Mozus likumi
2) Mišna
3) Gemara
4) Talmūda valoda
5) Talmūda citēšana
6) Talmūda komentāri
7) Talmūda kodeki

Talmūda teksta vēsture

1) Talmūda rokraksti
2) Talmūda iespiestie izdevumi

Talmūda raksturojums

Talmūda saistības

.
2. NO TALMŪDA SATURA

Žīdi un nežīdi

1) Žīdu lielummānija
2) Žīdu nostāja pret nežīdiem

No Talmūda tikumu mācības

Slepkavība – kaŗš – gļēvulība – sieviete – laulība – netiklība – solījums – meli – mānīšana – viltība – darbs – algas morāle

No Talmūda likumu mācības

Tieslietas – piekukuļošana – atrasto mantu zādzība – zādzība – laupīšana – maldināšana – bezīpašnieka manta – kontrabanda – algas ieturēšana - augļošana

Talmūda divkosības

Talmūda parunas

.
3. NO ŠULCHAN ARUCHA UN PĀRĒJĀS ŽĪDU RAKSTNIECĪBAS SATURA

Žīdi un nežīdi

Žīdu lielummānija – žīdu nostāja pret nežīdiem -

Tikumības mācība

Slepkavība – sieviete – laulība – maldināšana – solidaritāte – darbs – atalgojuma morāle

No likumu dzīves

Tieslietas – atrasto mantu zādzība – slēpšana – nežīdu maldināšana – parādi - augļošana

——————————-

.

1) Mozus likumi

Talmūds pamatojas uz Vecā derībā – Torā sakopotiem Mozus likumiem. Par Toru (mācība, likums) sauc piecas Mozus grāmatas, kas pēc žīdu uzskatiem attiecināmas tieši uz Mozu personīgi, jo Mozus tās 12. gadsimtenī pirms Kr. dz. esot sarakstījis saskaņā ar kādu pārdabisku Jāves pavēli.

Šī Tora uzskatāma par galveno un svētāko pamatu žīdu reliģijai, pie kam izcila nozīme ir tā sauktajiem Mozus likumiem, – otrā, trešā un ceturtā Mozus grāmatā – kas aptveŗ visāda veida noteikumus, gan tiesiskos, gan tikumības, gan izglītības jautājumos. Bet ne mazāk svarīgi žīdu reliģijas tālākā attīstībā un pat atsevišķa žīda dzīvē ir Torā atzīmētie vēsturiskie notikumi. Žīdu Vecās derības pārējās daļas tika pievienotas īsteniem Toras atklājumiem tikai kā otrās šķiras papildinājumi, un tām arī turpmākajā laikā attiecīgi mazāka nozīme.

Atzīmēt visus žīdiskās Toras uzdevumus šī izdevuma rāmjos būtu pārāk plašs temats. Pietiks, ja aizrādīsim uz 10. gadsimtenī pēc Kr. dz. rasto Vecās derības «Augstās dziesmas» (Midraš Šir ha-širim suta) žīdisko iztulkojumu, kur žīdi Torai piešķiŗ 70 nosaukumu. Dažus raksturīgus šeit minēsim, kā piem., viltība, atziņa, nepeļamā, izrādījusies kā patiesā, muļķus apgarojošā, dvēseli atspirdzinošā, tīrā, mūžīgi pastāvošā, acu mirdzumu izsaucošā, sirdis ielīksmojošā, lieliskā, zelts, dārgā, dziļā, neizsmeļamā, kairinājums, medus, dzīvības koks, līksmība, prieks u.t.t. Šie žīdiskās Toras nosaukumi ir skaidri pierādījumi žīdu lielummānijai, jo žīdi, uzskatot sevi kā Jāves izvēlēto tautu, aizraujas līdz šādai Jāves izdoto likumu tulkošanai.

Turpināt lasīt »

1) Talmūda rokraksti

No laikmeta pirms tipogrāfijas mākslas izgudrošanas (15. gadsimteņa vidū) ir uzglabājies tikai ļoti mazs krājums veco Talmūda rokrakstu, jo viduslaikos romiešu baznīca centās apkaŗot Talmūda izplatīšanu, apķīlājot un sadedzinot vecos rokrakstus (kā, piem. pāvesta Innozenz’a IV. 1244. g. 9. maija, ar rakstu «Impia Judaeorum perfidia», norīkotā Talmūda sadedzināšana Francijā). Romiešu baznīca saskatīja kristīgiem naidīgajos Talmūda traktātos briesmas savai varai un tādēļ ieņēma stingru prettalmūdisku nostāju. Talmūda apkaŗošanu romiešu baznīca pasaules priekšā attaisnoja no tīri reliģiskā viedokļa, bet īstenībā iemesls bija meklējams tikai varas polītiskos apsvērumos.

Vienīgais pilnīgais Babilonijas Talmūda rokraksts atrodas Minchenes valsts bibliotēkā un sarakstīts 1343. gadā.

.

2) Talmūda iespiestie izdevumi

Lai gan tipogrāfijas mākslas izgudrošana deva iespēju grāmatas ātri un neierobežotā daudzumā izplatīt, žīdi Talmūda izplatīšanai šo izdevību no sākuma neizmantoja. Tikai 1483. gadā viņi ķērās pie atsevišķo traktātu iespiešanas, izvēloties, protams, tās Talmūda vietas, kas vismazāk skāra nežīdu tautas. No 63 Talmūda traktātiem līdz 15. gadsimteņa beigām vispār drukāti un kļuvuši pieietami plašākām aprindām tikai 12.

Jau no paša sākuma žīdu cenzūra prata Talmūda kristīgos aizskaŗošās nodaļas pie iespiešanas aizstāt neapdrukātām baltām vietām. Bez tam viņi savus pirmos Talmūda iespiedumus tik veikli slēpa, ka pat kristīgie žīdu draugi, kas Talmūdu aizstāvēja, pašu Talmūdu nekad nedabūja redzēt.

Turpināt lasīt »

Neiespējami īsumā sniegt pārskatu par tiem jautājumiem, kas saista mūsu interesi Talmūdā. Mūs kā nežīdus pirmā kārtā skaŗ divas Talmūda izteicienu grupas:

1) Talmūdā noliktās attiecības starp žīdiem un nežīdiem;
2) visas tās Talmūda vietas, kas mums rāda žīdu savā žīdiski-orientāliskā īpatnībā, bez kādas maskas.

Gandrīz nepārskatāms ir tas materiāls, ko sniedz mums Talmūds:

* apgalvojumi, kas norāda uz žīdu likumu mācības, sevišķi Talmūda un Talmūdā sakopoto žīdu zinātnieku vārdu svarīgumu,
* Talmūda izteicieni par izredzēto žīdu tautu,
* Talmūda naidīgie un nicinošie izteicieni par nežīdiem,
* Talmūda izaicinājumi slepkavības mēģinājumiem pret nežīdiem,
* nežīdu sievietes nonicināšana,
* Talmūda kūdīšana uz kaŗu,
* Talmūda uzskats par sievieti kā dzimumu,
* Talmūdā atļautā rases sajaukšana, kas virtuozā dialektikā saskaņota ar žīdu rases likumiem,
* Talmūda svētītā, slepeni piekoptā netiklība,
* Talmūda uzskats par darba nicināšanu
* Talmūda atļautie dažādie noziegumi pret nežīdu, kā augļošana, krāpšana, maldināšana, izmantošana, zādzība, laupīšana, skaistas sievietes pavešana, slēpšana, kontrabanda, nodevas un algas ieturēšana, atrasto mantu piesavināšana,
* Talmūda uzskati par nežīda īpašumu kā bezīpašnieka mantu,
* «Miera uzturēšanas dēļ» atļauta nežīdu maldināšana,
* Talmūda noteikumi par piekukuļošanu, meliem un nepatieso zvērestu,
* Talmūda uzskati procesa lietās un par žīdu – nodevēju,
* vispārīgās Talmūda «Dzīves gudrības»,
* bezgalīgie Talmūda sacerējumi par «troņa mājiņu» (ateju), utīm un blaktīm,
* ar Talmūdu žīdiem atļautā, un kā «līdzeklis» nostādītā «viltība»,
* u.t.t.

Turpināt lasīt »

Talmūda mācības ir pierādījušās par netikumīgām un vērstām pret kristīgajiem. Vēstures gaitā redzam, ka žīdi gadsimteņiem ilgi, līdz pat šai dienai, ir izpildījuši Talmūdā aprakstītās neģēlības. Bet vai mūslaiku žīds vispār vēl saistīts pie Talmūda? Tas ir jautājums, kam piešķiŗama lielāka nozīme, jo ir starpība, vai žīdi – izpildot savas neģēlības – seko tikai žīdiskās rases instinktam, vai arī viņu aizmugurē slēpjas Talmūds kā visa ļaunuma cēlonis, izmantodams savu autoritāti zem reliģijas maskas.

Mēs piekrītam, ka Mišnā un tāpat arī Gemarā paretam atrodas likumi, kas attiecas vienīgi uz toreizējo laikmetu un šodien žīdiem kļuvuši nenozīmīgi (kā, piem. noteikumi sakarā ar žīdu templi Jeruzālemē, kas šodien vairs neeksistē) bet – un tas ir svarīgākais šinī varbūt garlaicīgajā Talmūda nodaļā – taisni šinīs Gemaras sacerējumos, rabīnu runu mudžekļa apslēpti, atrodas visai zīmīgi teikumi, kas mums parāda īsto žīdu bez maskas, teikumi, kuŗi arī šodien vēl žīdu pasaulē ir atzīti par svarīgiem. Minēsim vienu piemēru no tādiem slepeniem Talmūda izteicieniem: «Kā roka var nonāvēt, tā arī mēle var nonāvēt» (Arakin 15b).

Ja arī daži žīdi, ar nolūku slēpjot patiesību, apgalvo, ka Talmūda saturs pielīdzināms «apmācošo uzskatu kopojumam», un neprasa noteiktas saistības, jāatbild: Taisnība, ka Talmūda rabīnu uzskatu mudžeklī ir grūti kādam jautājumam atrast noteiktu, galīgu atbildi, bet to jau taisni Talmūds grib panākt, lai žīdam būtu iespēja pēc vajadzības vienmēr izraudzīt kādu viņam pašreiz izdevīgāku Talmūda mācību. Bet nekādā gadījumā žīds Talmūda saistošiem likumiem nepaies gaŗām.

Vai šinī ziņā nav starpība starp Austrum- un Rietumeiropas žīdu? Visiem ir zināms, ka Austrumeiropas žīds, kas audzināts kādā no daudzajām Austrumeiropā pastāvošām Talmūda skolām, piekrīt un tic sava Talmūda skolotāju apgalvojumiem, ka pasaules zinātne kopš Talmūda rakstu noslēguma nav nemaz kļuvusi bagātāka.

Turpināt lasīt »

1) Žīdu lielummānija

Neskaitāmi Talmūda izteicieni pierāda žīdu uzskatus un pārliecību, ka tikai viņi ir pasaules tauta.

.

Tikai žīdu dēļ pastāv pasaule.

« Kā pasaule bez vējiem nevar pastāvēt, tā viņa arī nevar pastāvēt bez žīdiem» (Taanit 3b; Aboda zara 10b).

«Katram atsevišķam (žīdam) jāiegaumē: manis dēļ radīta pasaule» (Sanhedrin 37a).

«Vispirms radīta izraēļu zeme un pēc tam tikai pārējā pasaule…»

«Izraēļu zeme tiek veldzēta ar lietus ūdeni, pārējā pasaule ar atlikumu» (Taanit 10a).

«Katrs, kas glābj dzīvību kādai žīdu dvēselei, līdzinās tam, kas glābj visu pasauli» (Baba batra 11a; Sanhedrin 37a).

«Katrs, kas iznīcina kādu žīda dvēseli, līdzinās tam, kas iznīcina visu pasauli» (Sanhedrin 37a).

Žīdi pārņēma no Vecā orienta tur daudzkārt pielietoto apgraizīšanas aktu, pie kam Jāves rīkojums žīdu ciltstēvam Ābramam par vīrieša dzimumorgāna apgraizīšanu tika uzskatīts kā kopas saite, kas vieno Jāvi ar žīdu tautu. Apgraizīšanas aktu nostādīja kā simbolu uzņemšanai kopā un kā galvojumu par glābšanu no elles, ko Talmūds pats apstiprina:

«Apgraizīšana ir svarīga; ja tās nebūtu, debess un zeme nevarētu pastāvēt» (Šabbat 137b; Nedarim 32a).

Turpināt lasīt »

Slepkavība

Par tik smagiem grēkiem, kas izpērkami tikai ar nāvi, žīdi uzskata elku pielūgšanu (atkrišanu no Jāves), asins grēku (žīdu rases apgānīšanu) un slepkavību. Bet tā kā žīda nostāja pret nežīdu ir ārkārtēja, par nežīda noslepkavošanu tālāk teikts:

«Asins izliešana starp nežīdiem, kā arī žīda noslepkavošana no nežīda rokas, ir sodāma, bet sods atkrīt, ja žīds noslepkavo nežīdu» (Sahedrin 57a).

«Nonāvē labāko no nežīdiem» (Aboda zara 26b Tosafot).

.

Kaŗš

Pēdējos gadu desmitos tik bieži pierādīta žīdu kūdīšana uz kaŗu izskaidrojama ar no reliģijas viedokļa atzītiem žīdiski talmūdiskiem ticības mācības apgalvojumiem:

«Ir atļauts šīs pasaules noziedzniekus (nežīdus) sakūdīt kaŗam» (Berakot 7b; Megilla 6b).

Turpināt lasīt »

Kā sarkans pavediens cauri Talmūda likumu mācībai vijas divas domas:

1. Nežīdi ir bez tiesībām,
2. Nežīdu krāpšana atļauta.

.

Tieslietas

«Ja prāvojas žīds ar nežīdu, tev būs attaisnot žīdu, ja taisnība viņa pusē saskaņā ar žīdu likumiem, un teikt nežīdam: tā tas ir pēc mūsu likumiem; ja vari attaisnot žīdu saskaņā ar nežīdu likumiem, tas tev būs jāizmanto un teikt nežīdam: tā tas ir saskaņā ar jūsu likumiem. Bet ja taisnība pēc žīdu un nežīdu likumiem ir nežīdu pusē, tad jāpielieto viltība» (Baba qamma 113a).

«Tādi (dāvināšanas dokumenti), kas pagatavoti nežīdu iestādēs, nav uzskatāmi par derīgiem» (Gittin 9b).

«Ja žīdu tiesa izsludina kādu par mirušu vai uz nāvi notiesātu, tad tā sieva var atkal precēties; bet ja kāds nežīdu ierēdnis izsludina kādu par mirušu, vai uz nāvi notiesātu, tad tā sieva nedrīkst no jauna apprecēties» (Gittin 28b, 29a).

«Katra šķiršanās apliecība, uz kuŗas parakstījies kāds nežīds kā liecinieks, ir nederīga» (Gittin 10a).

«Piespiestā laulības šķiršana ir likumīga, ja tā notikusi uz žīda spiediena; bet ja to šķīris nežīds, tad tā nav likumīga… Saskaņā ar likumu mācību jāatzīst gan arī nežīda šķirto laulību, bet to pasludināja par nelikumīgu, lai atņemtu žīdenei iespēju ar nežīdu palīdzību atbrīvoties no sava vīra» (Gittin 88b; Baba batra 48a).

Turpināt lasīt »

Sniedzam dažus piemērus no Talmūda mācības divkosībām, kādas atrodam gandrīz vai katrā lappusē. Mēs iepazīstamies šeit ar pasauli, kas mūsu domāšanas veidam pilnīgi sveša un ir tipiski žīdiska. Virtuoza frazeoloģija un asa dialektika ir žīdu «gara» pazīmes, ko faktiski nemaz par garu nevar saukt. Lasot žīdu «gara» darbus, mēs izjūtam tikai garu nomocošu tukšumu. Tā ir žīdiskā gara korrupcija, kas spēj pārtaisīt melnu par baltu.

«Sabatā atļauts uzlikt trauku ar ūdeni uz uguni, ne jau lai ūdens sasilst, bet lai aukstums zūd» (Šabbat 50a, 141a).

«Sabatā nav atļauts kaisīt gultā salmus ar rokām, bet gan ar ķermeni» (Šabbat 50a, 141a).

«Kas pārgājis sabata likumā noteikto, kaut vai tikai par vienu olekti (apm. par pusmetru), nedrīkst vairs atgriezties. Rabīns Eliezers mācīja: ja par divām olektīm, tad drīkst atkal atgriezties, bet ja par trim, tad nē» (Erubin 52b).

«Sievietes sabatā nedrīkst spēlēties ar riekstiem, jo varētu izsaukt (sabatā) aizliegtas skaņas, vai vēl ļaunāk, viņas spēlējoties varētu nogludināt rievas (skaņu izsaukšana un čaumaļu rievu izgludināšana uzskatāma kā darbs, un tas sabatā aizliegts)» (Erubin 104a).

Turpināt lasīt »

Jau Talmūda sakopošanas laikā izveidojās zināmi žīdiskā dzīves veida noteikumi, kas tika uzņemti žīdu reliģijas likumu grāmatā un līdz šai dienai no reliģijas viedokļa nosaka žīdu domāšanas veidu un rīcību.

«Esi asprātīgs! Ķer un ēd! Ķer un dzer! Jo pasaule, kuŗu reiz atstāsim, līdzinājās kāzu mielastam… Mans dēls, ja tev kas ir, lai tev labi klājas; jo pazemē nav vairs prieka un arī nāve necieš nokavēšanos» (Erubin 54a).

«Kas vēlas baudīt, lai bauda» (Berakot 10b).

«Nav jābaidās no lielīšanās» (Pesachim 55a).

«Allaž cilvēkam (žīdam) jālieto tāda valoda, kas viņu nostāda kā nevainīgo» (Pesachim 3a).

«Dodi priekšroku viltīgo valodai» (Pesachim 3a).

«Vienmēr cilvēkam (žīdam) jāuzmanās ar savām atbildēm» (Megilla 25b).

«Vienmēr lai cilvēks (žīds) būtu lokāns kā niedre, nevis ciets kā ciedrs» (Taanit 20a).

«Kas cilvēkam (žīdam) darāms, lai būtu iemīļots pie saviem ļaudīm? … Viņam jāpatīk būt par karali un tēlot valdnieku, un tas nedrīkst būt sīkumains pret ļaudīm» (Tamit 32a).

«Cilvēkam (žīdam) vienmēr jāpielāgojas ļaužu uzskatiem» (Ketubot 17a).

«Tāpat kā roka var nonāvēt, tā arī mēle var nonāvēt» (Arakin 15b).

«Kāda ir cilvēka (žīda) nodarbošanās zemes virsū? Jāizliekas mēmam» (Chullin 89a).

«Tiklīdz cilvēku (žīdu) pārņem gudrība, piebiedrojas arī viltība» (Sota 21b).

.