Izlasīju Raivja Dzintara rakstu, ka latvieši ir brīnumdari, jo – tad, kad tautas stāvoklis kļuvis bezcerīgs, tad spēj sacelties un aizstāvēt sevi. - Jā, tā nu tas ir. Tikai tas nav latvieša, bet gan dabas brīnums.

Jebkurai sugai, vai tas ir koks, vai dzīvnieks, vai cilvēks – ir raksturīgs pašsaglabāšanās instinkts. Tas ir vissvarīgākais instinkts, kurš izlaužas uz āru tad, kad tautai vai kādai tās daļai draud briesmas, izmiršana. Daba raida šo izdzīvošanas signālu, impulsu, kuru uztver atsevišķi indivīdi un tad zibens ātrumā notiek mijiedarbība ar pārējiem, cilvēki sadodas rokās par izdzīvošanu, pastāvēšanu. Tā tas notika arī 1991. gadā, kad tauta kailām rokām devās aizstāvēt brīvību. Pašsaglabāšanās instinkts – svarīgākā pazīme, kura norāda uz sabiedrības, tautas dzīvotspēju. Tā izdzišana būtu nu jau pēdējais signāls nācijas bojāejai. Šādās ekstremālās situācijās spilgti izpaužas cilvēks. Katrs. Ikviens.

Daži izvēlas emigrēt, citi kļūst apātiski, daži turpretī tieši otrādi – ceļas cīņai un aizrauj sev līdzi masas. Šajā periodā parādās kolaboracionisti. Mētā kažociņu, kā nu kurā brīdī vajag. Te rodas nodevēji. Te situāciju izmanto daži it kā sabiedrības interešu aizstāvji, patiesībā tās ir apšaubāmas aktivitātes, it kā tautas labā. Lielā jezgā cilvēks ir apmulsis. Ar viņu var manipulēt. Un manipulē.

Turpināt lasīt »

Nedaudz par homoseksuālismu un robežu starp tiesībām un pienākumiem.

No vienas puses piekrītu - jā cilvēkam ir tiesības uz savu privāto dzīvi, ir tiesības izteikties un paust savu viedokli. Ir tiesības būt gejam vai tādam nebūt. Bet ir tāda lieta, ka cilvēks viens pats nav nekas. Nometini vienu cilvēku uz vientuļas salas vai dziļos džungļos un viņš drīz vien aizies bojā. Cilvēks ir sociāla būtne, viņš nevar bez citu cilvēku atbalsta izdzīvot, vienlaicīgi viņa pienākums ir palīdzēt citiem sabiedrības locekļiem. Bet sociāla vide nevar pastāvēt bez “iekšējās kārtības noteikumiem”. Tikai pateicoties cilvēka spējai ierobežot savas privātās vēlmes sabiedrības labā, mēs esam sasnieguši civilizācijas augstumus. Ja katrs darīs ko grib, mēs viens otru apsitīsim vai nomirsim badā.

Un tagad par galveno. Jautājums ir, vai geju un lesbiešu sabiedriskais akcepts tiešām ir tikai cilvēktiesību akcepts, vai tā tomēr ir sava veida viena no sabiedriskās sociālās vides - vides, kura ar saviem iekšējiem aizliegumiem un sabiedriskiem pienākumiem ir uzcēlusi mūsdienu civilizāciju, graušana? Droši vien jau tā māja (sociālā vide) tamdēļ nesabruks, ja izņemsim to vienu ķieģelīti (homoseksuālisma noliegšanu) no sienas ārā, bet cik lielā mērā mēs rodam precedentu, lai neizņemtu vēl kādu ķieģelīti ārā? Ja cilvēktiesību vārdā tiek akceptēts homoseksuālisms, tad ar kādām tiesībām lai neakceptētu incestu (brālis ar māsu vai vecāki ar bērniem), zoofīlus un citus “ekstrēmistus”?

Turpināt lasīt »

Pirms neilga laika, pildot pārdevējas pienākumus, sastapos ar ļoti nepatīkamu gadījumu — tiku rupji apvainota par to, ka atbildēju klientam valsts valodā. Par to saņēmu ne tikai krāšņus, krieviskus epitetus, bet arī draudus tapt iesūdzētai tiesā. Tas bija pat ļoti nepatīkams atgadījums, par ko daudzi varēja lasīt, redzēt un dzirdēt plašsaziņas līdzekļos.

Šodien apzinos, ka gadījums ir bijis pat ļoti būtisks un pamācošs. Pirmkārt, es sajutu, ka ar mani kopā ir ļoti daudz Latvijas pilsoņu, kas gatavi atbalstīt visdažādākajos veidos. Otrkārt, daudzi atzinās, ka ar savu piemēru esmu iedvesmojusi arī viņus būt principiāliem un nepiekāpties neloģiskām klientu prasībām.

Ar šīm rindām es vēršos pie ikviena Latvijas pārdevēja un jebkāda cita apkalpojošās sfēras pienākuma veicēja, lai paustu viedokli un aicinātu:

Var būt reizes, kad klientam tomēr nav taisnība. Pret klientiem ir jābūt laipniem, pretimnākošiem, iejūtīgiem, izpalīdzīgiem, bet tas nenozīmē, ka ir jāļauj sevi pazemot un vēl jo vairāk pazemot mūsu valsti un tautu.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam, neatkarīgi no tautības, ir morāls pienākums prast runāt latviski un izmantot valodas zināšanas saskarsmē ar šīs zemes pamattautu. Ja kāds šo morālo pienākumu pārkāpj, tad nevienam pārdevējam, frizierim vai oficiantam nav pienākums šo amoralitāti atbalstīt. Mēs esam tiesīgi runāt ar vietējiem iedzīvotājiem savā dzimtajā latviešu valodā.

Turpināt lasīt »

Vai ciešat no artrīta ? Varbūt Jūs bieži apmeklē neizskaidrojamas depresijas lēkmes? Epilepsija ? Varbūt Jūs nomoka slimība ar nosaukumu - Fibromiaļģija ? Atmiņas zudumi, izkaisītā skleroze ? Sāk parādīties Alceimera slimības simptomi ? Varbūt Jums ir novājināta imūnsistēma, kuru Jūs nespējat nostiprināt pat piekopjot veselīgu dzīvesveidu !? Vēzis ? Maniakālā depresija ? Šizofrēnija ? Jūsu bērnam ir autisms ?

Tas ir tikai neliels skaits slimību, ar kurām iespējams saslimt pēc saindēšanās ar dzīvsudrabu. Kā jau tas ir pieņemts mūsdienās, ārsti mēģinās ārstēt tieši šos simptomus, neiedziļinoties to izcelsmē, un sabeidzot Jūsu veselību ar zālēm divtik ātri. Visbiežāk no hroniskas dzīvsudraba saindēšanās cieš aknas, nieres un limfa.

Neskatoties uz desmitiem tūkstošiem liecību par dzīvsudraba graujošajām sekām uz veselību kopumā, modernā medicīna turpina uzskatīt, ka pierādījumu dzīvsudraba komponenšu kaitīgumam nav. Mediķi turpina slepkavot zīdaiņus injicējot vakcīnas, kas satur dzīvsudrabu un turpina gvelzt pilnīgas muļķības par neeksistējošu slimību - Sudden Infant Death Syndrome (SIDS), kura tieši tāpat kā autisms parādījās tikai pēc tam, kad sāka masveidā vakcinēt zīdaiņus ar kombinētajām potēm. Sen jau vairs nav jaunums, ka pārsteidzoši liels skaits mediķu savus bērnus nemaz neļauj potēt. Un viens no izskaidrojumiem tam ir – indīgā un toksiskā dzīvsudraba klātbūtne vakcīnās.

Turpināt lasīt »

Laikraksta Diena 19.10.2008 numurā ir raksts: “10 miljonus cilvēkgadu Latvija zaudējusi padomju okupācijas dēļ.”

Rakstā ir teikts, ka līdz ar to Latvija zaudējusi nacionālo ienākumu, ko nosacīti varētu radīt viens cilvēks aptuveni desmit miljonos gadu, kā esot pavēstījis komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai vadītājs Edmunds Stankēvičs.

Kā saprast rakstā teikto? Komentētājs Dārznieks saka, ka labs bizness esot tāda rēķināšana. Nemazinot Latvijas vēstures faktu starptautiskās atzīšanas nozīmi, viņam griboties teikt, ka šie fakti pielīdzināmi Jāņa Briesmīgā ekspansijai Vidzemē vai Lielā mēra postījumiem Kurzemē un to pētīšana vairāk pielīdzināma lubu literatūras vērtībai. Daudz vērtīgāk būtu pievērsties pēdējo 15 gadu cilvēkresursu un ekonomikas neattīstīšanās iemesliem. Kā piezīmi viņš saka, ka varētu jau būt, ka šis Stankēviča paziņojums būtu tāds mazs dūmu mākonītis, lai piesegtu šodienas notikumus valstī.

Turpināt lasīt »

Senā pagātnē Dievs bija radījis tautas un nu aicināja tās uz zemes dalīšanu. Katra saņēma, kādu vēlējusies. Kad visas ar guvumu izklīdušas, ierodas latvietis:

- “Es te pēc zemes… teica, ka dalīšot…”
- “Bet viss jau izdalīts. Kur tad tu biji?”
- “Nu… darbiņu bija jāpabeidz… Nevar jau pusratā pamest.”
- “Nu, re, nokavēji!”
- “Žēl gan, bet neko darīt!”

Dievam kļūst žēl latvieša. Viņš izņem no azotes tādu mazītiņu zemes gabaliņu un dod latvietim:

- “Es gan to taupīju sev, bet, še, ņem!”

No tā laika to zemes pleķīti sauc par Dievzemīti. Kad latvietis tur apmetās dzīvot, viņš to nosauca par Latviju! Tā nākam pie slēdziena, ka, lai Dievzemīte turpinātu palikt par Latviju, ir nepieciešams, ka Latvijā dzīvo latvietis.

Turpināt lasīt »

2005. gada septembrī toreizējais ministru prezidents Kalvītis, kopā ar ministriem Staķi un Baštiku ziņoja presei, ka sākot ar 2006. gada 1. janvāri „māmiņu algas“ tikšot paugstinātas par 100 latiem mēnesī un tas būšot par iemeslu tam, ka katrā ģimenē turpmāk dzimšot trīs līdz četri bērni.
Viņa teikto jāsaprot, ka sākot ar 2006. gadu visus turpmākos gadus dzimstības koeficients Latvijā būs vismaz 2.21, tāpat kā tas bija 1987. gadā. No diagrammas (pilns demogrāfiskās statistikas pārskats - .pdf datne) redzams, ka 2006. gadā dzimstības koeficients bija 1.35 un ne 2.21. ES statistiķi paredz, ka 2007. gadā dzimstības koeficients būs 1.27 un ne 2.21. Tas apstiprina plaši zināmo faktu, ka netiešā dzimstības veicināšana ar sociālo pabalstu palielināšanu nedarbojas. Bagātās valstis ir izdevušas triljonus dolārus tādam nolūkam, bet bez panākumiem.

Turpināt lasīt »

Pavisam nesen tika veidota jauna valdība. Jaunajai valdībai prezidents sagatavoja uzdevumu prioritāšu listi un tādu listi sagatavoja arī prospektīvais ministru prezidents. Latvijā jau ilgus gadus izmirst tauta. Uz norādījumu, ka šim Latvijas valsts un latviešu tautas pastāvēšanai kritiskajam jautājumam būtu jābūt sevišķi prominentā vietā topošās valdības darbības programmā tika saņemtas vairākas atbildes. Viena no tām: „Atbildot uz Jūsu jautājumu par tautas izmiršanas problēmas jautājuma iekļaušanu topošās valdības debašu ciklā, varu teikt, ka līdzšinējās valdības ar šo jautājumu jau ir strādājušas, veicinot dzimstību, un arī veidojot jauno valdību, šis jautājums tiks turpināts risināt un par to tiks domāts, sastādot jaunās valdības deklarāciju.

Līdzšinējais darbs ir samazinājis demogrāfisko lejupslīdi un jaunā vadība turpinās strādāt pie šīs problēmas.“ Otrs citāts: „Turpmāk lūdzam racionālāk izvērtēt sociāli ekonomisko un demogrāfisko situāciju Latvijā, kā arī aicinām saskatīt jau padarīto ģimenes politikas jomā, lai sekmētu latviešu tautas uzplaukumu Latvijā un vienotību pasaulē.“

Turpināt lasīt »

Mūdžu cīņas - tā varētu apzīmēt notiekošo Latvijā. Bet tāds jau ir tās vispasaules valdības valstu pārvaldes mehānisms. Nevienā valstī netiek pieļauta varas pilnīga centralizācija kādu vienu (vienalga kādu) aprindu rokās. Pretējā gadījumā var zust iespējas ( instrumenti) šo valstu iekš un ārpolitikas ietekmēšanai un vadīšanai no vispasaules valdības puses. Visās valstīs ir jābūt vismaz diviem konkurējošiem grupējumiem (partijām), kas savā starpā plēšas, viens otru kontrolē, savā starpā konkurē un ik pa brīdim nomaina viena otru no pozīcijas pārejot opozīcijā un otrādi.

To sauc par “demokrātiju”. Tikko kāds viens grupējums pārāk apreibst no varas un iespējām laupīt, tā otrs grupējums, tautai par lieliem priekiem, “demokrātisku” vēlēšanu ceļā šos pirmos nogāž no varas troņa un ieņem viņu vietu. Pēc kāda laika tautai notikušais ir aizmirsies un tā atkal metas balsot par iepriekš nogāztajiem. Tā ir normāla prakse “demokrātiskā” valstī, kas nodrošina pastāvīgu ekonomisku stagnāciju un atkarību no dažādiem t.s. starptautiskajiem finansējuma avotiem, likvidē iespējas valstij normāli attīstīties un virzīties uz politisku un ekonomisku patstāvību, vai, kas vispasaules valdībai ir īpaši nepieņemami - tautas pašnoteikšanos. Kamēr konkurējošo grupējumu spēku samērs valstī ir līdzsvarā, viss ir kārtībā.

Turpināt lasīt »

Mūsu valstī sākusies kārtējā krīze. Liela ļaužu daļa lamā valdības vīrus. Esot slinki, dumji, korumpēti, nedomājot par valsts interesēm, pildot tikai savas kabatas. Savukārt no valstsvīru puses dzirdam atrunas, ka viņi strādā pietiekoši kvalitatīvi un profesionāli, bet ekonomiskā krīze ir visā pasaulē un Latvija nevar eksistēt kā vientuļa sala, ir jāpieņem nepopulāri lēmumi, jāpilda Eiropas prasības, pretējā gadījumā jāgaida tiesu darbi un soda sankcijas, bet valsts kasē naudas ir tik, cik tās ir un viss maksā tik, cik tas maksā. Bez tam, par iestāšanos Eiropas Savienībā nobalsoja tautas lielākā daļa un pie mums taču valda demokrātija.

Starp šiem diviem pretējiem viedokļiem ir parādījies vēl viens – trešais. Tieši vai netieši tas izskan dažādās publikācijās un interneta komentāros. Jā, mūsu valdība ir slikta, bet paši vien jau pie tā esam vainīgi. Kāda tauta, tāda valdība. Esam saņēmuši to, ko pelnījuši…. u.t.t.

Nu ko, atliek vien kaisīt sev pelnus uz galvas un ar dziļu nopūtu uzņemties savu vainu Latvijas valstiskuma iznīcināšanā, valsts tautsaimniecības sagraušanā, valsts izlaupīšanā, jaunatnes degradēšanā… Kaut kas dziļi manā apziņā tomēr protestē pret šādu nostāju. Desmitiem un simtiem tūkstoši latviešu visu šo laiku ir godīgi strādājuši savās profesijās, apzinīgi sekojoši līdzi valsts politiskajai dzīvei un vēlēšanās balsojuši par tām partijām un tiem deputātu kandidātiem, kuri šķituši labākie no labākajiem, godīgākie no godīgajiem, perspektīvākie no perspektīvajiem. Latviešu tūkstoši visu šo laiku ir gribējuši kā labāk, bet….

Turpināt lasīt »