Sveiciens gadu mijā
(sugas māsām un brāļiem)…

… vietējiem, (kuru skaits un kažoka kvalitāte Jaunajā Gadā,
velkot dzīvību bada maizē, ievērojami samazināsies) …

.

… jau integrētajiem (guļ un gremo) …
…vēl neintegrētajiem (stāv un gaida komandu no…) …

.

… tiem, kuri iztikas meklējumos dodas svešumā …

.

… tiem, kuri jau atraduši iztiku dienvidu pusē…

.

… tiem, kuri jau atraduši iztiku ziemeļu pusē …

.

… „n”-tajām „patriotiskajām” organizācijām un to biedriem
(katrā koka pusē savs un vienīgi pareizais vadonis) …

.

… viesstrādniekiem
(mafijas jaunajam lētajam darbaspēkam) …

.

… jauktajām ģimenēm
(globalizācijas un integrācijas produktam) …

.

… un viņu bērniem (latvijiešiemi) …

.

… „in memoriam” – vecajiem vietējiem
(kuriem jau atrasts praktisks pielietojums).

.

Skats pārredzamā nākotnē – «Zelta Miljarda» atpūtas parkā
(ekspozīcija: «Viņi izskatījās šādi»).

.

Pašportrets (Juris. P.)

Turpināt lasīt »

Darba līgums ir civiltiesiska vienošanās starp darba devēju un darbiniekiem, kas izpaužas pušu brīvībā vienoties par līguma noteikumiem.

Šobrīd, kad valstī ekonomisko apstākļu dēļ aizvien biežāk gan privātajā, gan valsts sektorā vērojama darbinieku skaita samazināšana un darbinieku atlaišana, Labklājības ministrija (LM) aicina darbiniekus iepazīties ar savām tiesībām par darba attiecību izbeigšanu, lai darbinieki neapjuktu un varētu izvairīties no iespējamām konfliktsituācijām ar darba devējiem.

Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, Darba likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi. Darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar rakstveidā noslēgtu Darba līgumu.

Darba likumā ir noteikti vairāki nosacījumi, kas darbiniekam jāzina pirms darba attiecību pārtraukšanas.

Turpināt lasīt »

Bezdarba līmenis Latvijā strauji pieaug. Iestādes un uzņēmumi turpina štatu samazināšanu, gada nogalē daudzi iedzīvotāji palikuši bez darba. Parasti šādos gadījumos taisnākais ceļš darba meklētājus ved uz Nodarbinātības valsts aģentūru.

Bezdarbnieka statuss

Saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu tiesības uz bezdarbnieka statusu ir cilvēkiem, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un kuri:

a) nestrādā;
b) meklē darbu;
c) ir darbspējīgi un gatavi nekavējoties sākt darbu;
d) ir sasnieguši 15 gadu vecumu;
e) nav sasnieguši valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu;
f) klātienē nemācās vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, izņemot vakarskolu;
g) neveic komercdarbību vai arī minētā darbība ir apturēta;
h) neatrodas pilnā valsts apgādībā.

Cilvēki ar invaliditāti tiek uzskatīti par darbspējīgiem, izņemot tos cilvēkus, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija ir noteikusi simtprocentīgu darbspēju zaudējumu.

Turpināt lasīt »

„Kļūs tikai sliktāk…” Šāda noskaņa valda lielākajā daļā sabiedrības. Laikraksti ir pārpildīti ar ziņām par augsto inflāciju, tarifu pieaugumu, pieaug arī bezdarbs un iztikas minimums, uzņēmumi bankrotē, pasaules finanšu krīze plešas plašumā, tikai ienākumi neaug tik strauji, kā gribētos. Ko darīt, kad nav izejas? Ko darīt cilvēkam, kurš nonācis krīzes situācijā un ir palicis bez iztikas līdzekļiem? Būtiski ir atcerēties par iespējām!

Ko darīt, ja ienākumi nav pietiekami, lai samaksātu par dzīvokļa īri un apkuri, kas nebūt nepaliek lētāka?

Tādā gadījumā pēc palīdzības var vērsties savā pašvaldībā vai pašvaldības sociālajā dienestā. Būtiski ir atcerēties, ka tās ir katra cilvēka tiesības un pašvaldībai ir pienākums rūpēties, lai būtu nodrošinātas katra tās iedzīvotāja pamatvajadzības (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība). Tomēr katras pašvaldības iespējas materiāli atbalstīt savus iedzīvotājus ir atkarīgas no to finanšu resursiem.

Turpināt lasīt »

Starp diviem prieka pilniem notikumiem - Ziemsvētkiem un Gadumiju bija arī kāda skumjāka atceres diena. Šogad 28. decembrī palika 20 gadi kopš mūžībā aizgājis viens no latviešu nelokamākajiem cīnītājiem par tautas brīvību - Juris Ziemelis. 2. Meža kapos, kur viņš apglabāts, notika viņa draugu un cīņu biedru organizēts piemiņas pasākums.

Tiem, kuri piedalījās 1987. gada 14. jūnijā pirmajā pret okupācijas režīmu vērstajā publiskajā demonstrācijā, Juris Ziemelis palicis atmiņā kā kaismīgs un drosmīgs orators ar savu aizraujošo runu Bastejkalnā pirms gājiena uz Brīvības pieminekli. Kad pēc pusotra gada viņš nomira, viņa kapu draugi aizbēra ar rokām, līdzīgi kā pirms tam J. Ziemeļa drauga un cīņu biedra Gunāra Astras kapu.

Turpināt lasīt »

Kā katru gadu, arī šā gada nogalē mūsu valstiski svarīgākie un sociāli atbildīgākie kungi jau sākuši uzstāties ar cildenām un iedvesmojošām uzrunām savai mīļajai tautai.

Ak, cik aizkustinoši Ziemassvētku priekšvakarā izteicās mūsu gādīgais Ministru prezidents, - Godmaņkungs, lūk, esot pārliecināts, ka «mēs spēsim pārvarēt grūtības, ja veidosim savstarpējās uzticības kapitālu mūsu valsts attīstības un sabiedrības labklājības veidošanā».

Piebalsoja Valsts prezidents – arī Zatlerkungam par valsts un tās iedzīvotāju grūto situāciju izrādījās bija kas valstisks un rūpjpilns sakāms – redziet, «asaras nelīdzēs, bet ir nepieciešams veikt nopietnas reformas» un vēl papildus tam «sargāt savu mīlestību, ticību un vienotību».

Turpināt lasīt »

Īsais kurss valsts novešanā līdz bankrotam, jeb kā mēs nonācām līdz tādai dzīvei - 1

Jauns gads vienmēr sākas ar jaunām cerībām un ticību, ka tas būs labāks, nekā iepriekšējais. Iespējams, tā arī notiks, jo vismaz politiskajā ziņā 2009. gadam vajadzētu kļūt par pārmaiņu gadu. Un lai vēlētāji kārtējo reizi neļautos masveida pseidopozīvismam, ir nepieciešams atrast atbildes uz dažiem jautājumiem – sākot ar to, kā Latvijas valsts īsti nonāca visaptverošās ekonomiskajās grūtībās.

Vainot pie Latvijas problēmām globālo krīzi un nesaprātīgos kredītņēmējus ir tas pats, kas vainot pie zobu sāpēm sievasmāti. Protams, tie ir faktori, kas pasliktina situāciju, taču kaut vai netālajā Igaunijā globālā krīze ir tāda pati, un privātpersonu kredītu ir paņemts vismaz tikpat daudz, tomēr igauņiem tas ne tikai netraucē maksāt krietni augstākas vidējās algas, pensijas un pabalstus, nekā Latvijā, bet vēl ir ļāvis arī uzkrāt krietnas rezerves nebaltām dienām, uz kuru rēķina var atļauties cēli aizdot Latvijai 100 miljonus eiro.

Turpināt lasīt »

Šo dienu aktuālākais notikums, protams, ir Latvijas gatavība sadarboties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), valsts ekonomikas glābšanai no katastrofas ņemot pagaidām nezināmu apmēru kredītu. Cik liels šis kredīts varētu būt, skaidrības nav pat abiem galvenajiem atbildīgajiem – premjerministram Ivaram Godmanim un finanšu ministram Atim Slakterim. Jebkurā gadījumā abi valstsvīri neizceļas ar spēju izskaidrot, ko tad īsti valdība plāno darīt ar šo pagaidām nezināmo summu, un kādi tā tiks izmantota ekonomikas stabilizācijai. Šāda tradicionāla mistika daudzos rada bažas, ka briest, piemēram, vēl viena naudas izzagšanas afēra, kaut gan šoreiz situācija ir nedaudz cita.

Ir aprēķināts, ka lai valsts un tās iedzīvotāji (visi kopā) nomaksātu savus parādus – ap 20 miljardiem latu, būs nepieciešams bezmaksas darbs vismaz sešpadsmit mēnešu garumā. Par cik neko diži daudz mēs neražojam, imports ir ievērojami lielāks nekā eksports, liela daļa atlikušo līdzekļu (kredītu atmaksas veidā) aizplūst no valsts, nonākot mūsu banku mātes uzņēmumos Skandināvijā, utt., nepieciešamība nodrošināties pret valsts maksātnespēju kļūst aizvien aktuālāka. Šādā griezumā SVF atbalsts ir nepieciešams, jo šis ir tas gadījums, kad procesu kontrolē līdzekļu piešķīrēji un neko izvazāt mūsu bāleliņi vienkārši nevarēs. Nav arī tā, ka visiem nodokļu maksātājiem nāksies burtiski atmaksāt summu, lai nu cik miljardi eiro tie arī nebūtu. Nauda tiek vienkārši rezervēta, visbiežāk izsniedzot pa daļām, nepieciešamības gadījumā un konkrētiem mērķiem.

Turpināt lasīt »

Nezaudējiet galvu!

Valdība, glābjot Parex banku, aicina iedzīvotājus nekrist panikā, bet uzticēties tai un arī Latvijas Bankai. Uzticēties, kā zināms, var tam, kurš apliecinājis, ka ir uzticības vērts. Vai valdība, tās pilnvarotās amatpersonas, valsts banka un citas finanšu prominences, pieaugot ekonomikas problēmām, ir to apliecinājušas? Vai varbūt viņi ir pastāvīgi ignorējuši brīdinājumus par valsts ekonomikai draudošo smago piezemēšanos? Taču labāk nejautāsim, bet dosim vārdu viņiem pašiem.

Latvijas Televīzija, 2005.gada 31.decembris. Premjers Aigars Kalvītis: “Mīļie tautieši, ja netiks sadarītas kādas muļķības, tad mums priekšā ir septiņi bagāti gadi. Treknie gadi, ja atceras stāstu par Jāzepu.”

Turpināt lasīt »

Ekonomiskā krīze vairumam Latvijas iedzīvotāju ir ne tikai dārgi izmaksājusi, bet noteikti ir arī ļoti, loti mulsinoša un absurdu pilna parādība, jo vairums ar to saistīto lietu virzījušās pretēji veselā saprāta likumiem.

Nu kā gan nemulst, ja ekonomikas teorijas saka: valsts ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez ražošanas izaugsmes, nemitīgi eksportam nomācoši pārsniedzot importu, bet Latvijas valdība gadiem ilgi rīkojās tā, it kā šis princips būtu tieši pretējs? Kā lai nemulst, ja jau kopš 2004.gada starptautiskas finanšu institūcijas, aģentūras un pat citu valstu valdību pārstāvji brīdināja, ka Latvijas ekonomikā ir lielas problēmas, bet Latvijas valdība turpināja izturēties tā, it kā tie būtu nevis brīdinājumi, bet uzslavas? Kā lai nemulst, ja vēl oktobrī Latvijas valdības pārstāvji saka, ka ASV finanšu krīze mūsu valsti faktiski neietekmēs, bet jau pēc mēneša Latvija izrādās esam uz bankrota sliekšņa? Kā lai nemulst, ja šādā situācijā finanšu ministrs dodas atvaļinājumā? Tas viss normālam cilvēkam ar tradicionāli orientētu loģiku nav saprotams, jo viņš domā, ka valdība ir institūcija, kas radīta, lai strādātu valsts interesēs.

Turpināt lasīt »