Ir tāda sajūta it kā klavieres, kuras liesmoja Rolanda Kalniņa filmā Akmens un šķembas, būtu aizdedzinātas atkal. Lai put! Nacionālais botāniskais dārzs slēdz siltumnīcu un atlaiž darbiniekus. Kļuvis zināms par profanācijas triumfu Latvijas valsts muzeju apvienošanas plānā — muzeju vērtību un funkciju apdraudējums šobrīd ir lielāks nekā jebkad padomju laikos. Latvijas radio (LR) ģenerāldirektora vietas izpildītājs Dzintris Kolāts (tiesa, pats atzīst, ka bez gandarījuma) pieļauj, ka radio parādus varētu palīdzēt dzēst Latvijas Radio kora likvidēšana. Savukārt Ainaram Šleseram šķiet, ka beidzot ir pienācis laiks īstenot jau agrāk izrādīto interesi par savdabīgo neoklasicisma vaibstu Doma laukuma sejā — proti, LR būtu jāpārdod tai piederošā Mendelsona projektētā ēka (Šlesera pārstāvis Ģirts Dripe teic: “Politiķi neuzspiedīs savu scenāriju, tas būs Kolāta kunga plāns.”).

Lai put tas viss, un ne tikai tas! It kā krievu tanki jau brauktu pagalmā. Taču taisnība Marinai Kosteņeckai: “Nevajag vairs krievu tankus.” Tā vien izskatās, ka mēs paši esam gatavi viens otru piespiest nokaut lopus, izcirst ābeļdārzus, izmīdīt puķes, pārdot to, kas steigā vēl pārdodams, bet pārējo izmest atkritumos.

Turpināt lasīt »

Izlasot Lailas Pakalniņas rakstu, rodas asociācija ar taupīšanu uz lauku rēķina! Pašlaik par medicīnas pakalpojumiem paceltajām cenām vispār nav ko runāt! Vai tiešām visi mūsu politiķi nāk tīri no Rīgas pilsētas, vai viņi ir aizmirsuši, ka Latvija sastāv no laukiem?

Strādājot lauku ātrās palīdzības brigādē par mediķi, braucot pa lauku mājām, pārņem šausmas - veci mammuki atstāti vieni - likteņa varā! Līdz pēdējam cīnījušās par savas mājas pastāvēšanu! Jāved prom uz slimnīcu - insults vai kāda cita nopietna vaina, bet mazbērni pat neceļ telefonu, lai viņiem varētu pateikt, ka ome ir slima! Un cik skaistas mājas paliek, ja jūs to zinātu! Bijušas iekoptas, lielas, apsaimniekotas labajos laikos! Nu tik sāk pakši grūt, jo nevar zināt, vai tas vecais cilvēks izķepurosies no slimības un atgriezīsies, ja atgriezīsies, tad droši vien uz aprūpes centru. Un tā aiziet tā Latvijas godība!!!

Un kas tik vēl tagad būs! Cik tālu jānolaiž ekonomika - visi daudz maz domājoši cilvēki - arī droši vien šie bērni un mazbērni - omes mazbērni ir ārzemēs, jo laukos nu galīgi nevar izķepuroties, ja nu vienīgi vēl kādas medmāsas un kādas skolotājas - patrioti! Cik tukšu māju jau ir un cik vēl būs - atbrauciet un paskatieties!!!

Tiešām deputātu kungi tālāk par savu degungalu neredz! Mīļā pasaulīt, sirds sāp, šo visu redzot, nevaru izteikt! Un tai pašā laikā pārņem tāds prieks, ja kāda saimniecība ir apkopta, mājas sakoptas, vismaz vizītes laikā ir kur kāju spert, jo nevar noliegt, ka ļoti liela daļa cilvēku vienkārši ir nodzērušies un nolaidušies! Tās arī ir šausmas. Smagi, ļoti smagi un katru dežūru ar tādu bagāžu jāsadzīvo!!!

Valda
Piektdiena, 30. janvāris (2009)

No: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_raksta/smagi-loti-smagi-ir-laukos

Jo tālākā pagātnē paliek “Parex” bankas pārņemšana, jo šī lieta šķietami noklust. Tā teikt – pārņēmām, izglābām Latvijas finanšu stabilitāti, jo citādi nemaz nevarēja. Tajā pašā laikā neoficiālas, pusoficiālas un pilnībā oficiālas informācijas drumslas liecina pavisam ko citu - “Parex” pārņemšana bija izdevīga tikai pavisam nelielai ļaužu grupiņai, par kuru zināmu ķermeņa daļu glābšanu tagad nāksies maksāt mums visiem.

Nu jau aizvien redzamāk kļūst, ka bankas glābšanai nāksies tērēt ap 1,5 miljardiem latu, savukārt cerības, ka kantori kāds vēlēsies arī iegādāties (pie kam par šādu naudu) kūst kā pavasara sniegs – šādu banku šobrīd ir pilna pasaule, un vai katrā valstī amatpersonas cenšas potenciālajiem investoriem iesmērēt pa izputējušam finanšu institūtam. “Parex” pavisam noteikti neatrodas nedaudzo iespējamo pircēju interešu saraksta augšgalā.

Turpināt lasīt »

Manu interesi par šo divu valstu ekonomisko problēmu līdzību izraisīja Pauls Krugmans (Paul Krugman), kurš savā lekcijā Stokholmas Ekonomikas augstskolā Zviedrijā izteica apgalvojumu, ka Latvija ir nākošā Argentīna (saite). Viņa vārdos būtu jāieklausās kaut vai tā iemesla dēļ, ka 2008.gadā viņš kļuva par Nobela prēmijas laureātu ekonomikas pētījumos.

Jo ilgāk vēroju Latvijā notiekošo, jo vairāk pārliecinos, ka Paula Krugmana teiktais varētu izrādīties skarbāka patiesība nekā daudziem gribētos ticēt (t.sk. arī man). Lai nebūtu jāiztiek ar tukšiem vārdiem, mēģināšu norādīt uz šo līdzību, uzskaitot sakritības starp Latviju tagad un Argentīnu toreiz:

Turpināt lasīt »

Ventiņu Venta prāt, “tas ir tāds ķinīts, kur paš aktier skats sovs films, ko viņ ir iespēlējš“.

Ventiņu Vents, īstajā vārdā Jānis Reinholds (1896.-1933.), strādājis par aktieri, bijis humora žurnāla “Svari” literārās nodaļas redaktors un cita starpā arī izdevis vairākas komēdiju grāmatas, avīzēs iespiesti viņa stāsti un apraksti.

Salīdzinoši nesen, atkārtoti izdota viņa grāmata “Uz Dzīves plosta”, kura šobrīd ir manā priekšā un pierāda to, ka - pirmkārt, problēmas, ar kurām Latvija saskaras šodien, nav nekas jauns un nebijis, lasot grāmatu ļaujot piedzīvot tik trāpīgu dežavu efektu, ka nezinātājam varētu šķist - attiecīgās rindiņas ir sarakstītas šodien un nevis pirms gandrīz 100 gadiem. Otrkārt, grāmata, kā lielisks satīra izdevums, tiem, kuri uzskata, ka latviešu literatūrā principā nav kvalitatīvu vieglā humora izdevumu, liek ielīst dziļi alā un ļoti, ļoti nokaunēties.

Turpināt lasīt »

16472. Latvieši ir mierīga tauta, strādīgāki, saimnieciskāki, taupīgāki un ar labākām tieksmēm kā igauņi.
/A. V. Hūpelis, Top. Nachrichten I, 1774, 136./

16473. Baltija ir zeme, kur kungs ir viss, zemnieks nekas… Likās, ka cilvēkam še nebija daudz vērtības, zemniekam pret ierēdni un sulainim pret cienīgu lielkungu… Nesaprotama man palika zemnieku nabadzība pie tik plašiem laukiem, pļavām, ganībām un mežiem, pie tik nabadzīga ēdiena, dzīvokļa un apģērba. Nesaprotama arī mežonībai līdzīga rupība, šis patstāvības trūkums, kas Amerikas mežoni paceļ par aukstu kungu, salīdzinot ar šiem nabaga ļaudīm. Un tas par spīti sešu gadu paraugam no slavenāko rietumnieku puses. Vai nu šo senāk brīvo tautu apspiedēji ar savu pārāko prātu ir pratuši kalt stiprākas važas kā spānieši, portugālieši un holandieši citās pasaules malās, vai arī šīs tautas (t. i. latvieši un igauņi) bija gļēvākas, sliktākas un vairāk piemērotas verdzībai. /Prof. J. Krauze,
1784. g., Baltische Monatsschrift, 1900./

Turpināt lasīt »

To, kādus produktus un cik daudz drīkst ēst, diabēta pacientiem ir nācies dzirdēt teju vai katru piecgadi savādāk, sakot ar „ …neko saldu!!!”, tad „ …neko treknu!!!”, beidzot ar „ …maksimāli daudz šķiedrvielu” un Stradiņu slimnīcas pamācošo bufetnieces „ …Jums ir vispārīgā diēta, tāpat kā visiem, cukurs Jums nepienākas, sviests Jums nepienākas, mērci Jūs nedrīkstat…es (bufetniece) to zinu!”

Ir skumji secināt, ka pat vienas slimnīcas ietvaros zināšanas par diabētu un diētu ir palikušas „padomju skolas” līmenī, kad nebija pieejami tik efektīvi medikamenti un paškontroles līdzekļi, kā arī zināšanas par diabētu kopumā arī pašu medmāsu un ārstu vidū.

Turpināt lasīt »

Šīs nedēļas sākumā kā zibens no skaidrām debesīm nāca ziņa, ka valsts populārākais medijs, “Latvijas Radio” (LR) iedzīvojies 700 000 latu lielos parādos, bet radio bankas kontā atlikuši vien 8000 latu, līdz ar ko radās pilnīga neskaidrība, kā viens no diviem Latvijas sabiedriskajiem medijiem, kurš lielā mērā ir arī latviskās vides un kultūras uzturētājs, varēs turpināt savu darbu.

Galvenais LR virsuzraugs Latvijā ir Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP), kuras sēdē, izvērtējot situāciju, tika pieņemts lēmums par “ugunsdzēsēju” jeb ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecelt bijušo LR ģenerāldirektoru un pašreizējo LR Ziņu dienesta vadītāju Dzintri Kolātu. Tautā cienītu un mīlētu cilvēku, ja kas. Kā stāsta, tad balsojuma iznākums bijis negaidīts pašiem politizētās NRTP locekļiem, jo no politikas aizkulisēm uz šo posteni tika virzīts izbijušais politiķis un VDK aģents Edvīns Inkens. Pēdējam gan konkrēta plāna radio glābšanai nebija, un arī ar priekšstatiem par šīs iestādes funkcionēšanu izrādījās tā pašvaki, un tieši tamdēļ ar minimālu pārsvaru priekšroka tika dota pārbaudītām vērtībām Dz. Kolāta personā.

Turpināt lasīt »

Bardaks - tā ar vienu vārdu visprecīzāk varētu raksturot Latvijas atbildīgo amatpersonu “plānus” par valsts ekonomikas glābšanu. No vakar “Kas Notiek Latvijā?” redzētā vienīgais secinājums varēja būt tāds, ka vai nu neviens nezin, ko darīt, vai arī neprot/negrib to pastāstīt. Nepretendēju uz to, ka kaut ko saprastu no ekonomikas, tāpēc manis uzdotie jautājumi ir vienkārša pilsoņa uzdoti un jomas speciālistiem droši vien liksies dumji, taču tas raksturo tikai to, kāda ir komunikācijas procesa kvalitāte starp varu un tautu - ja tauta nesaprot, ko dara (ja dara) vara, tad tā iet uz arvien asākiem un radikālākiem protestiem, jo tai nav nekāda pamata ticēt, ka pie varas esošie grib un prot meklēt izeju no krīzes. Tāpēc jo svarīgāk tieši krīzes laikā ir, lai cilvēkiem (arī tiem, kas nav ieguvuši ekonomistu grādus) tiktu saprotami izskaidrotas vismaz elementārākās lietas, kas tiek darītas ar viņu naudu. Ne visi var būt tik pieticīgi kā Zatlera kungs, kura ideālā premjera definīcijai acīmredzot pietiek ar norūpējušos seju, kas centīgi uzskaita visdažādākos no tabulām izrautos ciparus, taču nevieš nekādu konceptuālu skaidrību būtiskos jautājumos.

Turpināt lasīt »

No 2009.gada 1.janvāra Latvijā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka regulējumu ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu audzēšanai Latvijā. Eiropas Savienībā un arī Latvijā šobrīd ir atļauts audzēt vienu ĢM kultūraugu – ĢM kukurūzu MON 810, TVNET informēja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības valdes priekšsēdētāja Dzidra Kreišmane.

Bioloģiskās lauksaimniecības nozares pārstāvji ir satraukti ne vien par to, kā ģenētiski modificētie organismi (ĢMO) pārtikā ietekmēs cilvēku veselību un apkārtējo vidi, bet arī par bioloģiskās lauksaimniecības pastāvēšanu gadījumā, ja Latvijā atļaus audzēt arī citus ĢM kultūraugus.

“Kā zināms Latvijā pēdējos gados veiksmīgi ir attīstījusies bioloģiskā lauksaimniecība, kuras ietvaros tiek ražota ekoloģiski tīra pārtika, domājot par cilvēku veselību un apkārtējās vides saglabāšanu. Ja Latvijā sāks audzēt ĢMO augus, tad visas bioloģiskās saimniecības būs lemtas izzušanai, jo ĢMO augiem ir tieksme nomākt un iznīcināt mazāk spējīgos parastos augus. Amerika to jau ir pieredzējusi,” uzsver Dzidra Kreišmane, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības valdes priekšsēdētāja.

Turpināt lasīt »