Nostradamuss par cilvēces nākotni un galu

1993. – Sarežģīsies Tuvo Austrumu problēmas. Iesējams ķīmiskais karš Izraēlā.

1996. – Tuvajos Austrumos gaidāma jauna vadoņa parādīšanās, kurš ļoti saasinās situāciju. Ļoti iespējams jauns karš Persijas līcī. Iespējams, ka atkal liesmos naftas urbumi. Karā tiks pielietots jauns ierocis, kas izsauc izmaiņas asinīs. Arī šo karu musulmaņi zaudēs.

1998. – Gaidāma avārija vienā no Lionas AES blokiem Francijā. Vislielākajām briesmām pakļautas Vidusjūras ziemeļu valstis. Iespējama reaktora iekšējās daļas izkušana.

1999. – Izbeigsies 80.gados uzsāktā globālā starptautiskā saspīlējuma politika. Gaidāms ierobežots konflikts ar tādu ķīmisko ieroču pielietošanu, kuru efekts palielinās mākoņainā laikā un ar nokrišņiem.

2000. – ASV nostiprinās savas pasaules līdera pozīcijas. Krieviju joprojām nodarbina iekšējās problēmas. Parādīsies milzīgas mašīnas, kas pārvietojas pa jūrām un sauszemi un pārvadā tūristus uz visattālākajiem pasaules stūrīšiem. Jauns emigrācijas vilnis no jaunattīstības zemēm uz industriālajām valstīm.

Turpināt lasīt »

Vangas pareģojumi.

2008 - Atentāts pret četru valdību vadītājiem. Konflikts Indostānā. Tas būs viens no Trešā pasaules kara iemesliem.

2010 - Trešā pasaules kara sākums. Karš sāksies 2010. gada novembrī un beigsies 2014. gada oktobrī. Sāksies kā parastais karš, pēc tam tiks pielietoti atomieroči, bet pēc tam ķīmiskie ieroči.

2011 - Radioaktīvo nokrišņu rezultātā Ziemeļu puslodē nepaliks vairs ne dzīvu būtņu, ne augu valsts. Pēc tam musulmaņi sāks ķīmisko karu pret vēl dzīvi palikušajiem eiropiešiem.

2014 - Vairums cilvēku cietīs no strutojošām brūcēm, ādas vēža un citām ādas slimībām (ķīmiskā kara sekas).

2016 - Eiropa praktiski neapdzīvota.

2018 - Par jauno pasaules lielvalsti kļūst Ķīna. Jaunattīstības valstis no ekspluatējamām kļūst par ekspluatatoriem.

2023 - Nedaudz mainās Zemes orbīta.

2025 - Eiropa joprojām maz apdzīvota.

Turpināt lasīt »

Kā nogalināja Argentīnu

Nekā unikāla vai ekstraordināra Argentīnas katastrofā nav. Vienkārši Argentīna kļuva par transnacionālo korporāciju (TNK) un to izveidotā finansiālā ieroča – Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) politikas kārtējo upuri.

SVF nav nekāda starptautiskā labdarības organizācija, kura (kā to mums mēģina iestāstīt paši SVF ierēdņi) steidzas palīgā jebkurai pasaules valstij, kurai radušās finansiālas grūtības vai nepieciešami līdzekļi ekonomikas stabilizēšanai. TNK izveidoja Pasaules Banku (PB) un SVF nevis filantropiskos nolūkos, bet gan tādēļ, lai uzspiestu pasaules valstīm TNK stratēģiju. Pie tam ir jāsaprot, ka pašas TNK par tādām skaitās tikai pēc nosaukuma un darbības sfēras. Visām šīm kompānijām ir skaidra nacionālā piesaiste – visu TNK štāba mītnes ir izvietotas kādā konkrētā valstī un tās maksā šai valstij nodokļus.

Ar tā saucamo antiglobālistu spēkiem ir izdevies noskaidrot, ka vairāk par 90 % TNK patiesībā ir ASV kompānijas, un to darbība padara bagātāku ASV finansu virsotni. Tieši TNK kontrolē SVF un PB darbību, jo lēmumu pieņemšana tur notiek nevis ar balsu vairākumu, bet visu nosaka tie, kas tur ieguldījuši vairāk naudas (tieši ASV baņķieri ir visvairāk ieguldījuši naudu gan SVF, gan PB).

Visa SVF un PB darbība balstās uz puslegālu nolīgumu paketes starp šīm organizācijām un ASV finansu ministriju. Šīs paketes (dēvētas par «Vašingtonas konsensuss»), darbība ir virzīta uz ASV finansu kapitāla ietekmes pastiprināšanu visā pasaulē un pasaules valstu finansiālo uzkrājumu akumulāciju ASV bankās.

Turpināt lasīt »

Latvijas vairogs

Nu pēc ilgiem gadiem ir pienācis laiks, kas mums atnesis senkārotu domu brīvību, un tagad mēs varam bez kādiem ierobežojumiem runāt par lietām, kas mūs interesē. Un interesē mūs ļoti daudz kas un viss tas attiecas uz tautas garīgiem jautājumiem un uz mūsu tautas varenumu. Senāk, pie vecās kārtības, tas nebija iespējams; jo svabadi kādā valstī var runāt tikai par tām lietām, kuŗas tā ņēmusi savā aizsardzībā, kuŗu attīstību tā pabalsta. Un pirms piecpadsmitā maija valsts savā aizsardzībā ņēma visu ko, bet tikai ne tautu un tās vajadzības. Tā aizsargāja demokratiju un demokratijas intereses, tādu izdomātu, no dzīves tāli stāvošu kārtību, kas tautai ne tikvien nepieskaras, bet pat savažoja to pie rokām un kājām. Patiesībā, toreiz latviešu tautas nemaz nebija, bet bija balsotāji. Šīs demokratiskās idejas paudēji izlietoja latviešus kā vārtu vērējus un pa tiem sagāja iekšā krievi, žīdi, vācieši. Visus tos viņi salaida latviešu mājas pagalmā, aizcirta ar visviltīgākās konstitūcijas palīdzību vārtus cieti un uzsauca mājas īpašniekam latvietim: «Valdi nu un saimnieko!» Bet ar to šo cilvēku nodevība nebeidzās. Lai novērstu no tās ļaužu acis, viņi teicās stāvot tikai par latviešiem, bet ar latviešu interesēm pirka sveštautiešu balsis, lai nokārtotu savus personīgos veikalus un demokratijas darīšanas. Tā bija ne tikvien vairāksolīšana, bet arī gada tirgus, kur nejēgu balsis sajaucās ar cilvēku balsīm.

Bet latviešu pacietībai beidzot pienāca gals. Kādā maija naktī latvieši salauza demokratijas žogus, izpostīja tās vārtus, un nu pirmo reizi mēs vārējām justies kā brīvi ļaudis. Valsts tūlīt pirmā dienā paņēma to akmeni, kas bija atmests, un padarīja to par stūŗa akmeni. Tā bija latviešu tauta. Pirmo reizi pirms[?] Latvijas pastāvēšanas valsts to ņēma savā aizsardzībā un nu nāca sengaidītā domu un darbības brīva tiem, kas par nāciju domāja un gribēja tās labā strādāt.

Ja tagadējā kārtība piegriež tautai tik lielu vērību, tad tā nemaz nav lieta, kas pati par sevi saprotama. Jaunās Latvijas veidotāji, sākot ar visaugstāko un beidzot ar zemāko, ir vienkārši ļaudis un vienkāršs un pazemīgs ir viņu uzdevums. Tie ir aicināti, lai atkal celtu godā kādu vecu un sen aizmirstu lietu, kas tomēr ir visa pamats. Tie grib, lai tāpat kā senos laikos radi pie radiem atkal sāktu braukt ciemā, tie grib atjaunot radniecību un radniecīgus sakarus.

Turpināt lasīt »

Mazliet par kādu pavisam ikdienišķu, gandrīz katrā TV raidījumā dzirdētu un glancētā žurnālā lasāmu vārdiņu „sekss”. Kas tad īsti ir „sekss”? Daudzi, izdzirdot šādu jautājumu, noteikti pasmaidīs…

Bet kā jums patīk šāda (varbūt šokējoša) atbilde: «Lūk. žogmalē „mīlējas” divi suņi – tas ir 100% sekss tā vistīrākajā izpausmē, veidā un vietā!» No savstarpējām augstākām jūtām, no patiesas mīlestības šajā „seksā” nav ne smakas. Tāpat kā divkājainiem „dzīvniekiem” – cilvēkiem no „pirktā”, „brīvā”, „drošā”, u.c. „seksa”.

Pie mums, konceptuālās varas pakalpiņu nopirktajos televīzijas kanālos un „brīvajā presē”, arī cilvēku dzimumu attiecības, zēna un meitenes attiecības, vīrieša un sievietes attiecības cenšas nonivelēt un pielīdzināt šādam „suņu seksam”. Ar savas tautas mentalitāti un senču tradīcijām saikni zaudējušie cilvēki (un jo sevišķi – narkotiku pārņemtā jaunatne) ar sajūsmu uzņem šos „demokrātiskās” brīvības un visatļautības sludinājumus. Aug un veidojas jaunā paaudze, kurā sieviete ir tikai „gaļas gabals” (kā teikts «Talmūdā»), tikai fiziskas iekāres objekts vienai naktij (labākajā gadījumā), vai dažām minūtēm pavārtē (sliktākajā gadījumā).

Kādas ir šī informatīvi-bioloģiskā ieroča – seksa propagandas iedarbības sekas? Postošākas, nekā vispār iespējams iedomāties. Tikai viens aspekts – pēc „demokrātijas” ieviešanas, saslimšana ar sifilisu pieaugušo vidū palielinājusies 40-56 reizes, bet pusaudžu vidū līdz pat 600 reizēm! Tiešām – efektīvs genocīda ierocis!

* * *

Telegonija ir zinātne, kura pagājušā gadsimta divdesmitajos gados radās visai savādos apstākļos. Tolaik tika veikti zinātniskie eksperimenti, lai savā starpā sakrustotu dažādus dzīvniekus. Piemētam, sakrustojot ķēvi (zirgu) ar ēzeli radās mūlis (zirgēzelis). Bet sakrustojot ķēvi ar zebru, nekas neiznāca – ķēvei nebija pēcnācēju un eksperimentētāji atmeta šai iecerei ar roku. Bet kad pēc gada šo ķēvi aplecināja ar ērzeli, tai piedzima strīpains kumeliņš. Tas zinātniekos izraisīja šoku! Kā tas var būt, jo krustojot ar zebru taču pēcnācēju nebija, bet tagad, sakrustojot viņu ar normālu zirgu – piedzima kumeliņš, kuram ir zebrai raksturīgās svītras. Izpētot šo problēmu visās detaļās noskaidrojās, ka jebkurš pirmais vīriešu kārtas pārstāvis, kurš sakopojas ar mātīti (pat neapaugļojot viņu) ģenētiski „iezīmē” visas viņas olšūnas. Tas pats notiek arī ar nākošajiem „seksuālajiem” kontaktiem – katrs tēviņš atstāj uz visām mātītes olšūnām „savu pirkstu nospiedumus”.

Turpināt lasīt »

Uz tautas zemi un tautas debesīm

Nemiers zemē aug auguma, visas attiecības ir tik ļoti sarežģījušās, ka to izšķiršana nav paredzama, un kā rodas sektes kādai reliģijai bojā ejot, tā aug slepenas polītiskas apvienības, demokrātiskam režīmam grūstot. Ikviens, kam nav slinkums, izlieto šīs kārtības absolūtās domu brīvības dogmu, lai grieztos pret Latvijas pamatiem. Latvija saplaisā tik daudz gabalos, cik viņā ir patmīlīgu demagogu. Tās polītika nonāk atkarībā no nespējīgākiem saeimas deputātiem, kas burbuļodami paceļas augšup. Valdības galva savos braucienos pa Latviju dod pabalstus uz visām pusēm – kabineta rīcībā esošās summas. Visi polītiskie un morāliskie jēdzieni ir apgriezušies otrādi, un valsts ratu vilcēji viens pēc otra izjūdzas no ilksīm, līdz tie paliek ceļa vidū stāvam. Pie tiem redz tikai Ulmani un viņa zemnieku savienību.

Viņa satversmes grozījumu projekts ieiet saeimas maltuvē, bet ārā nāk tikai smalki milti. Saeima redz visus draudus, kas šajā projektā slēpjas. Tas var nopietni apdraudēt simt vīru valdību. Katra frakcija atrauj no projekta to, kas tai liekas neērts un nesavienojams ar tās interesēm. Tās tagad paceļas augšup un valda kaili un atklāti. Ulmanis ārēji samierinās ar to, bet attīsta darbību pavisam citā virzienā. Viņu tagad redz darbīgāku kā jebkad. Neapnicis viņš biedina partiju līdeŗus no briesmām, kas var rasties. Ulmanis stāv lielu lēmumu priekšvakarā. Bet pirms tam pēc veca un mūžīga latviešu paraduma viņš grib izjautāt savas tautas garīgo zemi un uzklausīt tās padomus. Viņš sasauc savas partijas deviņpadsmito kongresu, kur būs visu pagastu priekšstāvji. Zaļie karogi vēl nebijušā skaitā paceļas un nāk uz Rīgu.

Turpināt lasīt »

Ne bads, ne mēris, ne kaŗš, ne zemes trīces nav spējīgi kādu valsti tik ātri izpostīt, kā to spēj demokratiskie principi, ja tie tiek par tās pārvaldīšanas principiem. Pirmie var gan nodarīt lielus materiālus zaudējumus un apturēt uz laiku tautas progresu, bet tie negriežas pret organiskās vienības ideju, kas visu satur kopā. Tāpēc pēc katras sabiedriskas vai dabas katastrofas tautas organisms atkal salasās, lai dzīvi turpinātu.

Demokratiskie principi ķeŗas pie pašu pamatu iznīcināšanas. Tie iznīcina papriekšu galvu un tās funkcijas piešķiŗ rokām, kājām jeb kaut kam citam. No tā ceļas sajukums visā organismā, jo vienas pavēles vietā katra daļa sāk dzīvot pati savu dzīvi, nonākdama savukārt juceklī.

Demokratisko principu postošo dabu ļoti labi zināja krievu impērijas laika revolucionāri un tāpēc viņi iestājās pret centrālo varu šo principu vārdā. Revolūcionāru darbīgākā daļa sastāvēja ne no krieviem, bet impēriju apdzīvojošo tautu piederīgiem, un tāpēc, gribēdami savas tautas atsvabināt, tie strādāja kā demokratiskā ideāla piekritēji. Un tiešām, līdzko demokratija Krievijā tika pie varas, tā sajuka nepilna gada laikā. Bet Krievijas nākošie cēlēji atsacījās no demokratijas ideāla un sāka to izbūvēt un salasīt kopā pavisam citas idejas vārdā, kas bija diktātoriska.

Latvijas traģēdija pastāvēja iekš tam, ka latvieši demokratiskos principus, kas derēja noārdīšanai un sagāšanai, gribēja padarīt par valsts uzbūves principiem. Tāpēc, liela akluma sisti, tie iznīcināja savas valsts satversmē galīgi centrālo varu, sadalīdami to starp simts valdniekiem jeb deputātiem. Ievēlēts varēja būt tas, kas dabūja visvairāk balsu, un vairāk balsu varēja dabūt vislielāko labumu solītājs. Tā deputāts, ja viņš gribēja tikt arvien ievēlēts, kļuva bez apstāšanās arvien tālāk dzīts ne vien pa solīšanas, bet arī pa solīšanas izpildīšanas ceļu.

Turpināt lasīt »

Vēstures notikumi pierāda, ka militārais spēks (kas ir viszemākā – 12. prioritāte) valstu pakļaušanā ne vienmēr ir pats efektīgākais līdzeklis, jo agresors ir redzams un bieži vien ir iespējams mobilizēt aizsardzībai nepieciešamos materiālos un cilvēku resursus.

Pakāpi augstākas efektivitātes līdzekļi ir genocīda ieroči (11. prioritāte), bez kuriem realizēt cilvēku totālu vadāmību ir absolūti neiespējami. Šo līdzekļu arsenāls ir plašs un daudzveidīgs: no vieglas cigaretes un šampanieša pokāla līdz vīna glāzei, konjakam, spirtam un heroīnam.

Lai cilvēki nesaprastu, ka tas ir pret viņiem un viņu saprātu vērsts ierocis, tiek izmantota tā saucamā „matricas” sistēma. Sabiedrība tiek noskaņota un turēta it kā „matricas” informatīvajā laukā, kad bērns jau no pirmajiem dzīves gadiem redz, kāds izskatās „moderns dzīvesveids”, kā tiek organizētas „izklaides”, kā notiek jubileju un svētku „svinēšana”, kāda izskatās „īsta atpūta”, kādas ir „tautas tradīcijas”, utt. Beidzot skolu viņš nevar pat iedomāties sevi nesmēķējam un atrasties draugu pulkā bez pudeles uz galda. Jo televīzijas raidījumos nav neviena galvenā varoņa, nevienas „seksīgas” meitenes, kas nesmēķē. Nav nevienas „saviesīgas” ainas bez obligātās pudeles galda vidū. Jo tas taču ir normāli – alkoholiskie dzērieni taču ir tikai „pārtikas produkti” un tiek tirgoti pārtikas veikalos. Turpat dabūjamas arī cigaretes. Visas šīs indīgās vielas tiek ikdienā skaļi un pievilcīgi reklamētas, punktu pa punktam tiek ieprogrammēts cilvēku apziņā, ka bez viņām „īsta” dzīve nemaz nevar būt, ka citādi tu nebūsi ne „moderna” meitene, ne „spics” puisis…

Turpināt lasīt »

Devīto – ekonomisko prioritāti, konceptuālā vara visai veiksmīgi izmanto pasaules valstu (sevišķi viegli – t.s. „demokrātisko” valstu) pakļaušanai un totālai pārvaldei. Pie tam – tā ir ļoti ātrdarbīga valstu un cilvēku pakļaušanas metode. Šīs ekonomiskās prioritātes mehānismi tikai izpilda augstāk stāvošās virsvalstu pārvaldes hierarhijas lēmumus par to, kuru valsti, kurā laika posmā viņi nolēmuši pakļaut un tās iedzīvotājus – nolemt bankotam un iznīcībai, bet no kuras valsts izveidot priekšzīmīgu buržuāziski-demokrātisko vērtību demonstrācijas vitrīnu – „acu aizmālēšanai” saviem nākamajiem upuriem.

Jebkuras pasaules valsts reālā pārvalde notiek caur naudu. Rotšilds esot teicis: «Ļaujiet man pārvaldīt valsts naudu un man neinteresē, kas tajā raksta likumus.» Ja kāds no ārpuses pārvalda valsts naudu, tad ne šīs valsts parlamentam, ne deputātiem, ne viņu sarakstītajiem likumiem vairs nav nekādas varas par savā valstī notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem.

Kā iznīcībai nolemtā valsts tiek sagatavota tās ekonomikas sagrāvei un finansiālai pakļaušanai? Kur slēpjas šīs virsvalstu pārvaldes metodes būtība, kas sagrāva arī mūsu valsti un pakļāva iznīcības draudiem tautu? Mums taču bija izglītoti cilvēki un augsti kvalificēti visdažādāko profesiju speciālisti. Valstī bija attīstītā materiāli-tehniskā bāze, sekmīgi strādājoša rūpnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana, kura pilnībā nodrošināja valsts iekšējo patēriņu un vēl ļāva eksportēt gan lauksaimniecības, gan rūpniecības, gan zivsaimniecības produkciju. Ļāva eksportēt augsti kvalitatīvus, bioloģiski tīrus pārtikas produktus. Galu galā – valstij ir arī izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis. Un visbeidzot – nebija neviena (rubļa, dolāra) valsts parāda!

Turpināt lasīt »

Ļaundabīgais audzējs, tautā saukts par vēzi, organismā ieperinās slepeni, ārēji nepamanāmi. Ja pareiza diagnoze nokavēta un metastāzes kā odzes turpina noindēt ķermeņa veselās šūnas, tad iespējams tikai viens rezultāts – nāve!

Slimo cilvēks, slimo sabiedrība, slimo valsts.

Sabiedrībā ļaundabīga audzēja aizmetnis piedzimst kā ideja, kura spēj inficēt aizvien plašākas ļaužu masas, tā teikt, līdzīgi gripas vīrusam aplipina, pat izraisa pandēmiju, piemēram, Eiropā 20. gadsimtā izveidojās trīs ļaundabīgi paveidi – fašisms, hitlerisms, staļinisms. Cik cilvēku dzīvību paņēma un kādas ciešanas sagādāja katrs no šiem politiskajiem vīrusiem, pāraugot varas ļaundabīgā audzējā ,– tagad varam izlasīt simtiem grāmatās.

Visilgāk izdzīvoja no izfantazētās komunisma paradīzes idejas praksē pielietotais sociālisms, izdzīvoja, jo to sargāja proletariāta diktatūras lodes un gulagi, sargāja militārs monstrs – PSRS. Sargāja, sargāja, tomēr sākumā stadijā tik daudzsološais sociālisms pēc septiņdesmit gadiem bija pārtapis tik ļaundabīgā audzējā, ka tas apēda pats sevi kopā ar visu lielvalsti.

Turpināt lasīt »