Tuvojas 18. novembris. Un atkal šajā dienā augstas valsts amatpersonas no augstām tribīnēm teiks svētku runas, kurās stāstīs, cik ļoti viņi mīl šo zemi un valsti, cik ļoti viņi tur cieņā un godā Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu. Droši vien, ka tiks pieminēti arī grūtie laiki, kas šobrīd, tā sauktās „dižķibeles” veidā nez no kurienes un nez kādēļ piezagušies Latvijai. Un izskanēs aicinājumi kopīgiem spēkiem ar pašaizliedzīgu darbu un nesavtīgu uzupurēšanos šo „dižķibeli” pārvarēt. Bet ļaudis, ar ziediem un karogiem rokās, kā jau tas svētku reizēs pieklājas, sveiks runātājus ar aplausiem.

Kad svētku pasākums būs beidzies, visi ar izpildīta pienākuma apziņu atgriezīsies savā ikdienā. Vieni savās lepnajās savrupmājās, ofisos un valsts iestāžu kabinetos. Citi savos ar kredītiem apliktajos dzīvoklīšos un uz izdzīvošanas robežas eksistējošajās lauku saimniecībās. Vieni, lai imitējot rūpes par valsts un tautas interesēm, turpinātu pildīt savas personīgās kabatas. Citi, lai (neskatoties uz kārtējiem algu un pensiju samazinājumiem, nodokļu palielinājumiem un darba vietu likvidāciju) meklētu iespējas kā izdzīvot un pie dzīvības uzturēt savu ģimeni.

Turpināt lasīt »

Sadaļa «LEJUPIELĀDĒM» papildināta ar divām dokumentālām filmām

1. Videoklips «400_cigaretes», kurā vizuāli parādīts ar kādiem „biezumiem” (neņemot vērā indes) cilvēks „bagātina” savu organismu, izsmēķējot 400 cigaretes (”pieticīga” smēķētāja mēneša “norma” - divas paciņas trijās dienās).

Faila formāts – mov
Lielums – 12,1 MB
Demonstrēšanas ilgums – 4 minūtes

==============================

2. Videoklips «Tabaka», kurā parādīta šī „produkta” „labvēlīgā” ietekme uz cilvēka organismu.

Faila formāts – MP4
Lielums – 4,83 MB
Demonstrēšanas ilgums – 2 minūtes

Skatīt grupā «Video faili (dokumentālās īsfilmas) krievu valodā».

v

Piezīmes pie internetā ievietotajiem komentāriem

Nebrīnos, ka daudziem lasītājiem gribētos turēt rokās detalizēti izstrādātu un hronoloģiski precīzu «Baltu senvēsturi». Taču mans uzdevums nav pelnīt maizi profesionāļiem un titulētiem vēstures zinātniekiem.

Mana «Baltu senvēsture» ir protests pret vēstures zinātnieku bezdarbību. Tur jūs neatradīsiet vairāk par viena cilvēka divos gados paveikto. Mana darba pamatā ir burtnieku vēsts par obru tautu un viņas pēdējo, ar uzvaru vaiņagoto karagājienu. Vēstures dokumentu klāsts, kurā es pārbaudīju burtnieku vēstis nav plašs, bet pietiekami ticams.

Tiem, kuri manā darbā grib saskatīt „zinātnisko fantastiku”, ieteiktu iepazīties ar izmantoto literatūtu. Tur vienīgi I. Vīka „Mūsu dzīve senatnē” varētu pretendēt uz tādu apzīmējumu, taču arī tajā ir daudz patiesības graudu. Kas attiecas uz fantastiku, tad tieši pēdējā laikā LU vēstures fakultātes izdotajā žurnālītī ir cilāta doma, ka visa vēsture sastāvot tikai no „mītiem”. Domāti gan komunistu, fašistu un liberāļu veidotie vēstures mīti. Ar vēstures politisko mitoloģizēšanu kopš 17.gds. līdz mūsdienām aktīvi nodarbojas Krievijas imperiālisti. Tā ir fantastika un apzināti meli.

Noklusēta patiesība un nozagta vēsture var likties fantastika, tomēr tā nav zinātniskā fantastika, ja satur patiesību. Vienīgi patiesība vēsturi padara par zinātni!

Turpināt lasīt »

«AISBERGS» piebilde:

Šo rakstu iespējams lejupielādēt no sadaļas LEJUPIELĀDES.

————————————————————–

.

CEĻOJUMS PA APZĪMOGOTO ZEMI

Divdesmit pirmais gadsimts ir atnesis daudzas sabiedrības attīstībai nevēlamas tendences. Tajā skaitā robežu nojaukšanas un tautu sajaukšanas tieksmi. Par pēdējo neviena tauta nejūt prieku, jo katrai sava identitāte ir dārga. Kas attiecas uz attīstītu tūrismu, tad tas var būt gan nožēlojams un negatīvs, gan arī apsveicams un pozitīvs. Jo tūrisma vērtība ir tieši atkarīga no pašu ceļotāju tieksmēm. Dzērājus un izvirtuļus interesē krogi un bordeļi, komersantus – veikali un ražotnes, dabas draugus – ainavas, ūdeņi un kalni, kultūras cilvēkus – māksla, mūzika un vēsture. Par laimīgiem var saukt cilvēkus, kuri ar tūrisma iespējām prot bagātināt savu dvēseli, uzkrāt zināšanas un gudrību, padziļināt atziņu. Tomēr liela daļa ir to, kuri tikai klīst pa pasauli, gan daudz ko redzēdami, bet ne nieka nesaprazdami, mierina sevi ar domu: es esmu daudz ko redzējis.

Dzīvo baltu tautu – latviešu un lietuviešu tūristiem ir kāda liela priekšrocība: lai kurp mēs arī dotos, mēs vienmēr nonāksim tur, kur tuvākā vai tālākā senatnē ir dzīvojuši mūsu senči – protobalti vai kromaņonas cilvēki. Neapšaubāmi arheoloģijas un antropoloģijas fakti liecina, ka mūsu senči dziļā aizvēsturē ir apdzīvojuši visus kontinentus. Tāpēc baltiski upju, ezeru un apdzīvotu vietu nosaukumi ir sastopami visneiedomājamākās vietās visā pasaulē. Ar baltu hidronīmiem un toponīmiem ir apzīmogots viss Eirāzijas kontinents un daudzviet arī Āfrika. Austrālijā un Amerikā sakarā ar jauno tautu veikto brutālo kolonizāciju ir izpostīts ne tikai baltu, bet arī jaunāko vietējo tautu kultūrvēsturiskais mantojums. Un tomēr šis tas var atrasties pat tur. Brazīlijā, Ekvadorā un Viskonsinas štatā ASV ir atrasti arheoloģijas materiāli ar baltu rakstu zīmēm. Tas liecina, ka baltu kultūra ir bijusi globāla jau dziļi aizvēsturiskos laikos.

Turpināt lasīt »

Grāfa de Gobino slēdzieni

179. lpp. Keferšteins vācu valodu uzskatīja par ķeltu (baltu) un gotu valodu maisījumu.
186. Ipp. Apustuļa Pāvila laikā Gallijā runāja divas vulgārajās valodās – gallu un ķeltu (baltu).
190. lpp. Valodu izmaiņas nav laika plūsmas, bet ir nacionālās sajaukšanās rezultāts.
218. lpp. Vana ezera apkaimē esošie milzu kurgāni līdzīgi Indijas un ķeltu (baltu) kurgāniem, kas izplatīti no Jeņisejas un Amūras līdz Parnasam Eiropā un Meksikai.
264. lpp. Ēģiptes apvienotājs Meness un senās Indijas likumdevējs Manu varētu būt viena persona.
273. lpp. Hiksi bija baltās rases tauta…
309. lpp. Indija saukta par Aria Varta – godājamo ļaužu zemi.
324. lpp. Manu likumi karavīriem – godprātības paraugs.
387. lpp. Tjurku, mongoļu, tungusu un mandžūru valodās daudz indoeiropisku piemaisu, bet kirgīzi no balto asins mantojusi visvairāk.
400. lpp. Utara-Kuru – Kūru lielvalsts, kuras sākumi galējos ziemeļos – hiperboreju zemē.
418. lpp. Kimbri-kimeriesi vai ķelti (balti) no stepēm iebruka Mazāzijā un ieņēma Sardu pilsētu. Viņu vietu aizņēma jaukteņi – sarmati pēc 8.gds.pr.m.ē. Bet skiti Asīrijā sakāva Kserksa armiju un aizgāja līdz Ēģiptei.

Turpināt lasīt »