Katram latviski vai vismaz nacionālāk domājošam mazliet pārdomāšanai Bābelstorņa ēnā…

v

Kāds būtu Latviju glābjošs pavērsiens 2010. gadā pirms 10. Saeimas vēlēšanām?

„ …mūsu valstiskā pastāvēšana ir apdraudēta un to neapdraud ārvalstu karapūļi, bet gan pašu stulbums un muļķība” – raksta politiķis Artis Pabriks (Latv Av. 10.10.2009.). Abas vispārinātās īpašības – stulbums un muļķība – Pabrikprāt izpaudīšoties arī, ja samazināsim ierēdņu skaitu. Mēdz sacīt – kāda tauta, tādi tās ierēdņi. Stulba tauta, stulbi ierēdņi. Bezizeja. Latvijas valstiskai pastāvēšanai paši pārvelkam svītru. Nevarējām iedomāties nepilnos divdesmit gados palikt – kā zēni teiktu – bez biksēm. Vēl ļaunāk, mums zūd cerība nopirkt pat visvienkāršākās padomju laika „bumbierenes”; visa pasaule pieskandināta, ka aizņemties miljardus protam, bet ar atdošanu tā būs, kā būs. Ir rūpnieciskās, agrārās un rūpnieciski-agrārās valstis, mēs esam aizdevējiem procentus maksājošā valsts. Cik ilgi vēl dīrās pliku tautu? Jābūt galīgam antiņam, lai apgalvotu, ka tās ir „pārejošas grūtības”, un Latvijas tuneļa galā saredzama gaisma. Lai politikāņi tā vaukšķ. Latviešiem jārīkojas.

Kas sargā valsti no pazušanas? Vara. Diktatoriska vai demokrātiska. Labāk tomēr demokrātiska, vismaz nepakārs ar kājām gaisā. Kas ir demokrātijas vismodrākie sargātāji? Partijas! Lūk, laikmets izvirza nepieciešamību dibināt jaunu partiju! Ne labēju, ne centrisku, ne kreilisku, tās visas vāvuļoja un vāvuļoja, līdz novāvuļoja tur, kur esam. Darītājai partijai jau nosaukumā nepārprotami jāpauž, kādam nolūkam tā dibināta - „Latvietis Latvijā”. Latviešu nācijas izdzīvošana savā vēsturiskajā teritorijā.

Bija, ir un būs politiķi un filozofi, kas latviešus mudināja būt internacionāliem, tagad ķīlē globalizācijas bluķī, kurā vispirms nonīks skaitliski mazās nācijas, it īpaši ātri, kas ārēja spiediena nomāktas tiecas sajūgt savu dilstošo etnisku grupu vienotā iejūgā ar otru desmitos miljonu skaitāmu etnisku daudzumu. Mums jākļūst piesardzīgākiem. Jāvelk tik, cik spējam pavilkt. Tāda valsts, kāda tā mums ir šodien, nav pavelkama. Ārējā parāda smagums vien jau salauzis visu četru riteņu asis.

Turpināt lasīt »

Latvijas dabas skaistums…

Mērenais klimats dāvājis mainīgus gadalaikus – dzīvības plaukumu pavasarī, sakuplojumu vasarā, rudens krāsainību, ziemas baltumu. Lapkoku šalkas, zaru kailums, skujkoku zaļums jūlija tveicē un februāra saltā spelgonī, pakalni kā lēzeni jūras viļņi mijas ar ieplakām, aizslīd baltie gubu mākoņi, iekrāsojas pasteļkrāsu dūmakaini iezilganās tāles, viz ezeru spožās acis, gausāk un mundrāk plūstošas četras upes, burzguļojoši strautiņi, sakopti tīrumi, ziedu pārpilnas pļavas, vijīgo lielceļu aicinošais – iet, braukt, redzēt… Gleznieciskajā dabas ainavā lauku viensētas ieliktas kā meistarīga gleznotāja otas trāpīgs pieskāriens.

Latvijas kapsētu skaistums…

Piederīgo sēras par aizgājēju, šķiet, saplūstam ar sirmajiem ozoliem, liepām, bērziem, kļavām, tie kā uzticami sargi nostājušies starp kapu kopām un raugās lejup. Dabas doto daiļumu papildina palicēju iekšējā vēlme pēc sakoptības, ziediem, vēlme uzlikt pieminekli, iekalt akmenī vārdus un uzvārdus, gadskaitļus, mirušajiem un dzīvajiem tuvu domu…

Izdots milzums grāmatu par mūsu teritorijā uzceltajām pilīm, muižu ēkām, daždažādām būvēm dzīvošanai un saimnieciskam pielietojumam, ir grāmatas par lielākajām un nozīmīgākajam kapsētām. Vienīgi nav visaptveroša Latvijas kapsētu grāmata. Rakstu „visaptveroša” lai gan – vai var aptvert neaptveramo?! Kapsētu uzskaitījums un ģeogrāfiskās vietas norādījums vien aizņemtu prāvu apjomu. Neiztikt bez kapsētas īsas vēstures, raksturīgāko kapliču un izteiksmīgāko pieminekļu fotoattēliem, pāris ievērojamāko apbedīto vārdiem, dzimšanas un miršanas gadiem, viens otrs teksts kapakmenī pārpublicējams kā tautas dzīves gudrības apliecinājums.

Turpināt lasīt »

Sveicināti!

Es uz „Apollo” nosūtīju asu vēstuli. Tādas līdzīgas nosūtīšu citiem mēdijiem, kas man parādīja garu degunu. Tas ir neticami, kas notiek! Vai nevarētu „Aisbergā” publicēt, lai citi zinātu, kāda brīvība ir Latvijā?

Lotārs Stūre,
19.11.2009.

Portāla „Apollo” vadībai,
Dacei Ponomarova-Bunte kundzei,
Voldemāra Oliņa kungam.

Es kā Latvijas Republikas pilsonis oficiāli griežos pie Jums, ko paredz Latvijas likumdošana, dot atbildi un izskaidrojumu par manu rakstu „Aizliegtais apsveikums un pārdomas par patriotismu” neievietošanu, jo uzskatu, ka Jūsu portāls ir diskriminējis mani vai lietojis cenzūru, kas ar likumu aizliegta, lai neļautu paust man savu viedokli, ko paredz Latvijas likumdošana. Tas ir pretrunā arī jūsu paziņotam, kas lūdz rakstīt uz portālu, ka to ievietos 24stundu laikā.. Mana rakstā NAV pārkāpts NEVIENS lietošanas noteikums, bet tieši pretējais ir pausta mīlestība, patriotisms un cieņa mūsu dārgai tēvzemei Latvijai. Laikam jau gribat man kā latvietim aizliegt mīlēt savu Latviju, ko esmu mīlējis visu mūžu? Kad ikdienā jūsu portālā tiek publicēti visādi murgi, bez satura mēsli, surogāti un vāvuļošana.

Turpināt lasīt »

AIZLIEGTAIS APSVEIKUMS UN PĀRDOMAS PAR PATRIOTISMU

Klāt mūsu lielākie valsts svētki - Latvijas neatkarības diena. Tā ir diena, kad mēs latvieši nodibinājām savu valsti, lai brīvi skanētu latviešu valoda, koptu savu identitāti un nacionālas vērtības, lai patiesi būtu kungi savā dzimtajā tēvu zemē. Tas jau ir pašsaprotami, jo to uz zemeslodes īsteno ikviena neatkarīga valsts, kas domā par savu nākotni. Pašsaprotami, ka latviešiem būtu jāatceras savi varoņi, kas riskējot ar savu dzīvību un personīgo laimi cīnījušies, lai mēs būtu brīvi. Bet laikā, kad daudzi zaudē darbu, strādājošiem un pensionāriem krasi samazina ienākumus, ka tiem pat nepietiek līdzekļi dienišķai maizei, tad daudziem svarīgāk ir domāt par savu eksistenci.

Pašam izbaudot PSRS okupācijas režīma represijas, tuvojošos valsts svētkos nolēmu apsveikt savus līdzcilvēkus, kas riskējot ar savu dzīvību un brīvību uzdrošinājās stāties pretī nīstajam okupācijas režīmam, kas beigās sabruka, ka kāršu namiņš. Tie ir mūsu varoņi Linards Grantiņš un viņa vadītais Helsinki 86. Uz latviskāko LR2 15.novembra koncertu latviešiem pasaulē nosūtīju divus apsveikumus. Vienu atskaņoja, bet otru cenzori aizliedza. Tāds gadījums nekad agrāk nav bijis, jo visi apsveikumi ir tikuši atskaņoti. Tā kā arī iepriekš apsveicu patriotus, tad zināju, ka cenzori to pārveidos pēc savas patikas. Tādēļ pats veicu krasu pašcenzūru, līdz maksimumam apslāpējot patriotismu, lai nekur nevarētu piesieties. Arī Grantiņa kungam rakstīju, lai viņš atlicina laiku un paklausās minēto raidījumu, jo gribam viņu pārsteigt. Man tagad ir ļoti neērti, jo Grantiņa kungs var domāt, ka esmu krāpnieks un blēdis. Tādēļ ir liela laime, ka tagad ar Jūsu starpniecību, tikai rakstiskā veidā varu apsveikt mūsu tautas sirdsapziņu un patriotu. Nedomāju, ka tekstā būtu kas aizliedzams un par to varēs ikviens pārliecināties.

Turpināt lasīt »

Ko darīt?
.

Tuvojoties vēlēšanām, mūsu politiskā elite uzsākusi kārtējo pārgrupēšanos. Atkal skan skaļi paziņojumi un solījumi cīnīties, uzlabot, novērst, attīstīt, pilnveidot, pārveidot… Īstenībā nekā jauna jau nav. Tās pašas sejas, kas spietojušas mūsu valsts varas gaiteņos visu šo laiku, kārtējo reiz spodrina savu „gaišo” tēlu. Vai viņiem var ticēt? Vai uz viņiem var cerēt? Pirms atbildēt uz šiem jautājumiem, uzaicinu mazliet netradicionāli palūkoties uz procesiem mūsu valsts pārvaldē sākot ar Latvijas formālās neatkarības pasludināšanas brīdi.
.

Iedomāsimies, ka mēs visi esam viena kooperatīva biedri, kuri savā īpašumā iegādājušies automobili. ( Latviešu tauta ieguvusi savu valsti.) Atsevišķi kooperatīva biedri, liekot roku uz sirds, apgalvo, ka viņi ir ļoti labi auto speciālisti, tādēļ lūdz viņus iecelt par atbildīgajiem visos ar automobiļa remontu un ekspluatāciju saistītajos jautājumos. (Atsevišķi mūsu valsts pilsoņi, uzsverot savu kompetenci valsts pārvaldes jomā, izvirza savas kandidatūras uz Saeimu.) Apzinoties, ka mums, pārējiem kooperatīva biedriem zināšanas par automobiļiem nav īpaši labas, mēs šiem pašpasludinātajiem speciālistiem, demokrātiski nobalsojot, arī piešķiram šādas pilnvaras. (Deputātu kandidāti tiek ievēlēti Saeimā un kļūst par valdību.) Par cik iegādātais automobilis nav jauns, bet gan lietots, mēs no saviem ievēlētajiem auto pārvaldniekiem gaidām, lai viņi vispirms izdara auto tehnisko apskati – revīziju, kuras laikā atklāj un novērš visas tās kļūmes un bojājumus, kas automobilī varētu būt palikuši no iepriekšējo īpašnieku veiktās ekspluatācijas. (Latviešu tauta gaida, ka valstī pēc neatkarības atjaunošanas tiks veikta starptautiski noteiktā deokupācijas un dekolonizācijas procedūra.)
.

Turpināt lasīt »

Sakarā ar smago ekonomisko krīzi Latvijas ministru prezidents V.D. piedāvā Krievijas MP priekšsēdētājam V.P. pirkt Latviju.
Tas jautā : „ Ar vai bez cilvēkiem?”
Atbilde: „Ja šogad – tad ar, bet ja nākošgad, tad – bez…”.
………………………………………………. «DADŽA» anekdote.

v

Izmiršanas budžeta virzība…?

Latvijā notiek daudz dažādu svarīgu un ne tik svarīgu lietu. Un daži sīkumi. Par kuriem prese pat izvairās runāt, laikam jau lai nekavētu laiku tautai. Pats svarīgākais, ja notic preses rosībai, kas varot ietekmēt tautas nākotni un izdzīvošanas iespējas krīzes apstākļos, protams, ir skandāliņš starp teātru direktoriem – konsultantiem… Svarīgs jautājums ir vai Mozgis, kurš ir tik pat nevainīgs kā Loskutovs (to gan aizstāvēja opozīcijas imitācija), ka viņa vadītajā iestādē zūd naudiņas kaudzītes, ņems vai neņems, vai paņems vēlāk to nozīmīti, kuru tam piešķīra iestādes gadadienai… Latvijas pensionāru iespējas paēst iespējams nopietni ietekmēs arī Vairas sēdēšana vai nesēdēšana kādā skaistā krēslā… Protams, Latvijas un tautas nākotni ietekmēs piespiedu vienotība (kā savādāk izvērtēt preses lēdijas pūles savest kopā nespējīgos agrāk politiķus jaunā savienībā?) veciem vēžiem (kuri, starp citu, kopā noveda valsti šodienas situācijā), pārejot jaunā kopīgā kulītē… Uz šī fona tāds sīkums, kā budžeta pieņemšana, jau nav tik svarīgs un apspriežams. Faktiski tikai presē, kura domāta uzņēmējiem, var nedaudz atrast kādu atsevišķu likumprojektu ietekmes uz uzņēmējdarbību ietekmes analīzi. Protams, uzņēmējus interesē tikai ražošanu ietekmējošie faktori. Kopējā aina no tā paliek tomēr neatklāta. Parunājoties pie alus kausa ar banku darbiniekiem, nācies dzirdēt viedokļus un baumas, kuras vilina uz vienu slēdzienu – no saimnieciskās aprites tiek izņemtas finanses. No saimnieciskās asinsrites tiek izņemtas asinis..? Un saņemtie kredīti veicina naudiņas aizplūšanu no valsts. Un visa šī brīža valsts politika vērsta uz darba vietu samazinājumu ražojošajā sfērā.

Turpināt lasīt »

APŅIRGĀTĀ DEMOKRĀTIJA UN ILUZORAIS TIESISKUMS

Ja 18. novembra Latvija no drupām un posta 20 gados kļuva par patiesi tiesisku plaukstošas ekonomikas un labklājības zemi, tad 4.maija Latvija no “attīstīta” sociālisma un pēc 50 mierīgas jauncelsmes gadiem sekojošajos 20 patstāvības gados ir novestā līdz galīgam bankrotam. Nevainosim pasaules ekonomikas krīzi. Arī trīsdesmito gadu nogalē pasaulē valdīja lielā ekonomikas depresija, bet Kārļa Ulmaņa vadītā Latvija nejuta ne bezdarbu, ne trūkumu. Latvijas laukos strādāja tūkstošiem poļu laukstrādnieku, bet Latvijas lauksaimniecības produkcija neskatoties uz krīzi bija pieprasīta pasaules tirgos.

Beidzot līdz galam sevi ir pierādījis tas kriminālais elements, ko no Latvijas cietumiem izlaida PSRS okupantu varza.  Okupantu līdzskrējēji arī pēc okupācijas varas šķietamās krišanas, veikli “pārkārtojušies” palika varas gaiteņos.

Krievijas impērijas – PSRS sabrukums radīja nepieciešamību pārkārtot Latvijas ekonomiku.

Mantotā bāze un iespējas bija pietiekoši labas, lai īsā laikā Latvija kļūtu par labklājības valsti. Labākā mantojuma daļa no okupācijas varas bija jūras transporta flote. Uz 1991. gadu tajā bija 100 lietošanas kārtībā esoši kuģi. 43 tankkuģi, 7 gāzes pārvadātāji, 26 saldētājkuģi, 11 konteineru pārvadātāji, 8 ģenerālkravas kuģi un 4 ķīmisko kravu pārvadātāji. Atlika tikai pārorganizēt lauksaimniecības produktu tirgu uz naftas ieguvējām valstīm un Latvijai būtu nodrošināta vispusīga enerģētiskā bāze līdz ar visām neatkarīgas ekonomikas attīstības iespējām. Taču ne tāds bija valdošo kriminālistu mērķis. Nosakot garu un sarežģītu īpašumu atgūšanas procesu un atverot Latvijas tirgu ārvalstīs subsidētai  lauksaimniecības produkcijai, Latvijas lauksaimniecība tika nolemta nāvei.

Turpināt lasīt »

Iekšdedzes dzinējs, ko darbina 80% ūdens

Gribu jums pastāstīt par kādu revolucionāru tehnoloģiju, kas ļauj pārveidot parasto iekšdedzes dzinēju tā, ka tas darbojas ar līdz pat 95% ūdeni un tikai 5% benzīna. Šāds pārveidots dzinējs ir videi draudzīgs, jo izplūdes gāzu daudzums samazinās par 90%, bet dzinēja jauda pieaug par trešdaļu. Gandrīz neticami? Iespējams, jo tehnoloģijas autors Pauls Pantons tika ieslodzīts Jūtas štata garīgās aprūpes centrā, bet, par spīti tam, internets ir pilns ar tūkstošiem ziņu rakstu un video, kuros šī tehnoloģija redzama darbībā.

Šī uzlabojuma pamatā ir gudra metode ar kuras palīdzību dzinēja izplūdes gāzēm tiek atrasts lietderīgs pielietojums, lai vienkāršos apstākļos iegūtu ūdeņraža gāzi, kas pēc tam tiek izmantota kā degmaisījums dzinēja cilindros. Aptuvenu šīs tehnoloģijas izskaidrojumu var aplūkot MIT plazmatrona demonstrācijas video.

Sīkāka informācija par šo tehnoloģiju un saites uz preses ziņojumiem par veiksmīgiem šīs tehnoloģijas pielietojumiem dzīvē atrodama peswiki.com. Runā, ka pat vidusskolnieki ar minimālām zināšanām par dzinējiem var šo metodi pielietot dzīvē, izmantojot internetā bez maksas pieejamos un ļoti detalizētos šīs tehnoloģijas plānus un pamācības, kā to pielietot. Otrs avots šeit.

Konspirāciju cienītājiem piedāvāju Wikipēdijas dzīlēs noslēptu Paula Pantona lapu, jo viņa oriģinālā lapa ir dzēsta.

Veiksmi eksperimentos

Autors: Orvils
2009. gada 7. maijā
No: http://fizmati.lv/zinas/zinatne/ieksdedzes_dzinejs_ko_darbina_80_udens/

v