Šodien notiek visīstākais informācijas karš. Ienaidnieka informācijas armija izposta mūsu valsti spēcīgāk nekā kādreiz sveši karapulki. Informatīvā bombardēšana sagrauj iedzīvotāju apziņu. Nekāds Hitlers nevarēja pārvērst cilvēka apziņu miltos, kā to šodien dara Rietumi. Galīgais mērķis – novērst pat iespējamību, ka radīsies kolektīvi, kas saliedēsies ap ko citu nekā tikai savtīgas intereses.
. . . . . . . . . .

No tautas veido „skursteni”, kura eksistēšanas mērķis ir tikai viens – izlaist caur sevi arvien pieaugošu produktu daudzumu. Manipulējot ar apziņu, izsmejot vēsturi, kultūru, ticību, tradīcijas un stimulējot patērētāja egoismu, cilvēku atrauj no savām saknēm. Viss tas tiek darīts izklaides formā, kas slēpj bīstamo saturu. Rezultāts ir viennozīmīgs – Rietumu okupanti kļūst par stāvokļa noteicējiem. Visu okupēto pilsētu galvenajās ielās plīvo uzvarētāju karogi – ārzemju firmu un monopolu izkārtnes.
. . . . . . . . . .

Manipulācija ar apziņu iespējama tikai tad, kad cilvēks ir pārliecināts par to, ka viņš pats izvēlas savu uzvedības modeli – brīvi un bez piespiešanas. Manipulācijas mērķis ir iedvest vēlmi, kura rosina rīkoties nevis savās reālajās interesēs, bet gan manipulatora interesēs. Šāda manipulācija vienmēr notiek slēptā veidā un obligāts tās piesegs ir mīts par politisko brīvību.
. . . . . . . . . .

Turpināt lasīt »

Ne bads, ne mēris, ne kaŗš, ne zemes trīces nav spējīgi kādu valsti tik ātri izpostīt, kā to spēj demokratiskie principi, ja tie tiek par tās pārvaldīšanas principiem. Pirmie var gan nodarīt lielus materiālus zaudējumus un apturēt uz laiku tautas progresu, bet tie negriežas pret organiskās vienības ideju, kas visu satur kopā. Tāpēc pēc katras sabiedriskas vai dabas katastrofas tautas organisms atkal salasās, lai dzīvi turpinātu.

Demokratiskie principi ķeŗas pie pašu pamatu iznīcināšanas. Tie iznīcina papriekšu galvu un tās funkcijas piešķiŗ rokām, kājām jeb kaut kam citam. No tā ceļas sajukums visā organismā, jo vienas pavēles vietā katra daļa sāk dzīvot pati savu dzīvi, nonākdama savukārt juceklī.

Latvijas traģēdija pastāvēja iekš tam, ka latvieši demokratiskos principus, kas derēja noārdīšanai un sagāšanai, gribēja padarīt par valsts uzbūves principiem. Tāpēc, liela akluma sisti, tie iznīcināja savas valsts satversmē galīgi centrālo varu, sadalīdami to starp simts valdniekiem jeb deputātiem. Ievēlēts varēja būt tas, kas dabūja visvairāk balsu, un vairāk balsu varēja dabūt vislielāko labumu solītājs.
. . . . . . . . . .

Turpināt lasīt »

Saimnieciskās krizes pie gojiem mēs radījām ne ar ko citu, kā ar naudas izņemšanu no apgrozības. Lieli kapitāli koncentrēdamies uzsūca valsts naudu, tā kā valstīm bija jāgriežas pie šiem kapitāliem pēc aizdevuma. Šie aizņēmumi apgrūtināja valstu finanses ar procentu maksājumiem un noveda tās minēto kapitālu kalpībā… Rūpniecības koncentrācija kapitālistu rokās, iznīcinot amatniekus, izsūca dzīvības sulu tautām un līdz ar to arī valstīm.
. . . . . . . . . .

Ikviens aizņēmums pierāda valsts nevarību un savu tiesību nepazīšanu. Aizņēmumi karājas kā Damokla šķēps virs valdnieku galvām, kuŗi neuzliek vis nodokli saviem pavalstniekiem, bet iet ar izstieptām rokām lūgt žēlastības dāvanas no mūsu baņķieŗiem. Ārējie aizņēmumi ir dēles, ko nekādi nevar noņemt no valsts miesas, līdz viņas pašas nenokritīs, vai arī valsts pati tās nenometīs. Bet goju valstīs tās nemet nost, tikai liek vienmēr jaunas sev klāt, tā kā viņām neizbēgami jāiet bojā no labprātīgas asinsnolaišanas.

Īstenībā, kas gan cits ir aizņēmums, it īpaši ārējs?! Aizņēmums – tas ir valdības vekseļu izlaidums, kas satur aizņemajamam kapitālam samērīgu procentu saistību. Ja par aizņēmumu maksā 5%, tad divdesmit gadu laikā valsts par neko samaksā sumu, kas līdzinās aizņemtajam kapitālam; četrdesmit gados viņa samaksā divkāršu sumu, sešdesmit gados – trīskārtīgu, bet parāds tāpat paliek nenomaksāts.

Turpināt lasīt »

Atmetuši liekas frazes, runāsim par katras domas nozīmi, apgaismosim apstākļus ar salīdzinājumiem un slēdzieniem. Tā tad, es formulēju mūsu sistēmu no mūsu un goju viedokļa.
Jāaizrāda, ka ļaudis ar ļauniem instinktiem ir vairākumā, tādēļ labākos rezultātus viņu valdīšanā sasniedz ar varu un iebiedēšanu, bet ne ar akadēmisku spriešanu.
. . . . . . . . . .

Polītiskā brīvība ir ideja, bet ne fakts. Šo ideju vajag mācēt pielietot, kad par idejisku „kumosu” vēlas iegūt tautas piekrišanu savai partijai, ja tā nodomājusi salauzt otru, kas atrodas pie varas..
. . . . . . . . .

Mūsu laikos liberālo valdnieku vietā stājusies zelta vara.
Bija laiks, kad valdīja ticība. Brīvības ideja nav reālizējama, tādēļ, ka neviens nemāk viņu izlietot ar mēru. Vajag tikai tautai uz kādu laiku dot pašvaldību, un šī pašvaldība pārvērtīsies izlaidībā. No šā brīža ceļas savstarpējas ķildas, kas drīz pāriet sociālās cīņās, no kuŗām valstis sāk degt un viņu nozīme pārvēršas par pelniem.
Vai valsts pati novājinās konvulsijās, vai arī iekšējās ķildas to nodod ārējo ienaidnieku varā – katrā gadījumā viņu var skaitīt par neglābjami pazudušu; viņa ir mūsu varā. Kapitāla despotisms, kas viss atrodas mūsu rokās, sniedz valstij salmiņu, pie kuŗas tai gribot negribt jāķeras, jo citādi tā iekritīs bezdibenī.
. . . . . . . . . .

Turpināt lasīt »

Aicinājums! Vai turpināt meklēt glābiņu starptautiskos naudas aizdevējos un uzkraut mūsu bērniem un bērnubērniem svina smaguma parādnastu? Nē, jāglābjas pašiem un nekavējoties! To varam izdarīt ar Progresīvo ienākuma nodokli, pilnīgi atbrīvojot no tā mazturīgos, lai kāpinātu iekšzemes patēriņu, un līdz ar to ražošanu, un tādejādi veicinātu nodarbinātību. Ienākumi samazināsies turīgajiem.

Glābsim Latviju!

Ja ar Progresīvā ienākuma nodokļa likuma izstrādi kavēsies 9. Saeima, likuma, kas darbojas visā civilizētā pasaulē, tad 10. Saeimā vēlēsim tikai likuma atbalstītājus!

Rītdiena mūsu rokās!

Turpināt lasīt »

Kā iznīcībai nolemtā valsts tiek sagatavota tās ekonomikas sagrāvei un finansiālai pakļaušanai? Kur slēpjas šīs virsvalstu pārvaldes metodes būtība, kas sagrāva arī mūsu valsti un pakļāva iznīcības draudiem tautu? Mums taču bija izglītoti cilvēki un augsti kvalificēti visdažādāko profesiju speciālisti. Valstī bija attīstītā materiāli-tehniskā bāze, sekmīgi strādājoša rūpnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana, kura pilnībā nodrošināja valsts iekšējo patēriņu un vēl ļāva eksportēt gan lauksaimniecības, gan rūpniecības, gan zivsaimniecības produkciju. Ļāva eksportēt augsti kvalitatīvus, bioloģiski tīrus pārtikas produktus. Galu galā – valstij ir arī izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis. Un visbeidzot – nebija neviena (rubļa, dolāra) valsts parāda!
. . . . . . . .

Turpināt lasīt »

Kāda ir reālās varas struktūra? Šāda informācija arī tiek slēpta un sabiedrībai pasniegta sagrozītā veidā. Vispār pieņemts uzskatīt, ka “demokrātiskās” valstīs ir trīs varas struktūras: izpildvara, likumdošanas vara un tiesu vara. Tas ir nepilnīgs un melīgs uzskats, kas aizsedz citas svarīgākas varas struktūras. Par ceturto varu – masu informācijas līdzekļiem jau runā atklāti. Bet ir arī vēl citas varas struktūras, kas cieši saistītas ar visām iepriekš minētām pārvaldes līdzekļu prioritātēm.

Piektā vara – naudas vara, finansu oligarhijas vara, kura “demokrātiskās” valstīs ir daudz spēcīgāka nekā izpildu, likumdošanas un tiesas varas kopā ņemtas. Vairums šīs varas pārstāvju tiek elementāri nopirkti. Bet ir varas struktūras, kas stāv augstāk par naudu. Tās ir ideoloģiskā un konceptuālā vara. Tātad apskatot varas hierarhiju tikai pašos galvenajos vilcienos, mēs jau redzam septiņas reālas varas struktūras.

Kas ir ideoloģiskā vara un kāda tās loma? Aizdomāsimies par to, kā likumdevēji raksta konstitūciju un citus likumus. No kurienes viņi šos likumus ņem? Izdomā no zila gaisa? Izsūc no pirksta? Nē! Konstitūcija un likumi nav primārie akti. Tie ir sekundāri attiecībā pret sabiedrības uzbūves ideoloģiju. Kādu ideoloģiju atbalsta likumdevējs, tādus likumus viņš arī raksta un vēlas ieviest dzīvē.
. . . . . . . . . .

Turpināt lasīt »

Demokrātijas teorija apgalvo, ka valstī vara netiek sagrābta ar spēku. Un netiek dota no Dieva. Valsts varu izvēlas pati tauta. Tauta, kā valsts varas avots un apliecinājums, izvēlas pašus cienījamākos, kuriem uztic varu. Lai demokrātija nekļūtu par diktatūru, vara tiek uzticēta uz fiksētu laiku, pēc kura tā tiek nodota nākošajam izvēlētajam. Ja izvēlētais neattaisno uzticību, tauta izvēlas citu. Tā ir demokrātijas būtība.
. . . . . . . . . . .
No pirmā acu skatiena – viss saprātīgi. Bet ir viens liels „BET”. Lieta tā, ka, lai veiktu apzinātu izvēli ir nepieciešamas zināšanas. Ne daļējas un virspusīgas, bet gan dziļas zināšanas. Aicinājums vēlēt „pēc sirdsapziņas” liecina – vēlēšanu rīkotāji atzīst faktu, ka tautai nav šādu zināšanu. Bez zināšanām izvēle nav iespējama. Jūs taču neizvēlieties zāles, ja jums nav attiecīgu zināšanu. Pēc iepakojuma skaistuma izvēle nav iespējama tādēļ, ka tā būs iepakojuma nevis zāļu izvēle. Tāpat „ar sirdi” nevar noteikt labāko zinātnisko darbu no diviem pieejamiem, ja nav attiecīgu zināšanu. Ja cilvēku, kuram nav attiecīgu zināšanu, mudinātu izvēlēties, viņš izvēlēsies nevis zinātnisko darbu, bet tā iesējumu; nevis zāles, bet iepakojumu.
. . . . . . . . . . .
Visas tautas vēlēšanas tiek pārvērstas par klaju dumjību – tauta kā bērns, vienmēr dod priekšroku konfekšu papīriņam nevis tā saturam. Tautas izvēle balsojot „ar sirdi”, vienmēr noved pie formas, nevis būtības.
. . . . . . . . . . .

Turpināt lasīt »

Atvērsim Bībeli un iepazīsimies ar mītu par cilvēku izcelšanos no Ādama un Ievas. Pirmie (it kā) cilvēki Ādams un Ieva dzemdēja divus dēlus – Kainu un Ābelu. (Genesis 4: 1, 2) Nekādu meitu viņiem nebija, nekādu sieviešu un vispār jebkādu citu cilvēku uz zemes arī (it kā) nebija. Pēc tam Kains nogalināja Ābelu un uz zemes palika tikai 3 cilvēki (Ādams, Ieva un Kains) un Dievs izsūtīja Kainu uz Noda zemi, austrumos no Ēdemes. (Genesis 4: 16)

«Un Kains atzina savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja viņam Ēnochu.» (Genesis 4: 17) No kurienes radās Kaina sieva? Ar ko tad viņš apprecējās, ar kazu, vai? Un visu Kaina pēcnācēju dzimšana ir tāds pats absurds. «Un Ēnocham piedzima Irads, bet Irads dzemdināja Mehujaēlu, un Mehujaēls dzemdināja Metusaēlu, un Metusaēls – Lamechu. (Genesis 4: 18) Kas tad tos visus dzemdēja? Vai viņi paši? Pilnīgs absurds.

Ļaudis nelasa Bībeli. Taču ir pilnīgi pietiekami, ja uzmanīgi izlasa tikai vienu Bībeles lapaspusi un jūdu-kristiešu mīts, par cilvēka izcelsmi, pārplīst kā ziepju burbulis.

Bez tam – Bībelē aprakstītā vēsture ir tikai ebreju tautas vēsture. Lai Kains dzemdē no neesošajām sievietēm, ebreji ir viltīga tauta, viņi vienmēr atradīs no kā dzemdēt. Bet no kurienes radās citas tautas? No kurienes radās latvieši, krievi, baltkrievi, ukraiņi, tatāri, gruzīni, kirgīzi, kazahi, tadžiki, lietuvieši, ķīnieši, japāņi, indieši, turki un simtiem citu tautu? Kāda ir šo tautu vēsture?

Turpināt lasīt »

Dokumentālā filma krievu valodā.
Izlaiduma gads: 2010
Lielums: 1,26 GB
Formāts: AVI
Demonstrēšanas ilgums: 1:37:00

Filmas anotācija:

2009. gada augustā ASV Veselības aizsardzības aģentūras farmaceitiskās rūpniecības kuratoru – izmeklētāju-ekspertu grupa publicēja dokumentus, kas atmaskoja diversiju, ko, izgatavojot sevišķi toksiskas vakcīnas pret cūku gripu H1N1, veikušas virkne farmaceitisko kompāniju, kas apvienojušās starptautiskajā kartelī.

Izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ko visas pēdas ved uz korporāciju «Partnership of New York», kuru sponsorē «Deivida Rokfellera Trasta kompānija», (Trust company of David Rockefeller), kurai savukārt ir virkne bagātu un ietekmīgu partneru «Wall Street» aprindās.

Turpināt lasīt »