Pagaidām vēl mēs saucam par kropļiem tos, kas lamājas bērnu klātbūtnē lietojot „mat” un demonstrē savus vai citu orgānus… Bet laiks iet, televizors strādā – apmāca, audzina un drīz kropļi kļūs par vairākumu. Un sauks mūs par kropļiem.
Vairāki zinātnieki, vērojot kā televīzija ātri un efektīgi atbrīvo sabiedrību no morāles normām, ētiskajiem aizliegumiem un labestīgajām jūtām ir pārliecināti – tas viss notiek pēc plāna.
Tas ir kā audzējs. Tas arī taču nevēlas nogalināt – viņš tikai strauji attīstās.
Daži iesaka izveidot uzraudzības padomi. Vājš līdzeklis! Uzticēt bērnu audzināšanu maniakiem un pēc tam izveidot uzraudzības padomes, lai maniaki neizvarotu pārāk nežēlīgā veidā un ne tik bieži. Nē, pašreizējā TV programmu atlases sistēma ir jāmaina. Jāievieš cita, kurā ņemtu vērā arī cilvēku morāli, nevis tikai naudu.
***
Pašreizējā sistēma ar labu neatkāpsies. Tās pusē ir neiedomājama finansiālā varenība, cinisms un cietsirdība.
Ar audzēju taču neviens necenšas vienoties. To iznīcina – ar ķīmiju, apstarošanu vai ķirurga skalpeli.
Nesaprotot notiekošo, neticot diagnozei, kura jau sen un nekļūdīgi ir uzstādīta, mēs uzvedamies kā gļēvuļi – piemiedzam acis.
Bet audzējs iet plašumā un drīz kļūs neoperējams!
***
.
Televizors mums liekas kā viens no lielākajiem civilizācijas sasniegumiem…
Romiešiem, pirms diviem tūkstošiem gadu, ūdensvada svina caurules arī likās kā liels zinātnes un tehnikas sasniegums. Bet trīsdesmit gadu laikā viņi nomira no saindēšanās ar svinu.
Pirms simts gadiem mērķis bija braukt – ātri, skaisti un prestiži. Bet izplūdes gāzes bija tikai blakus produkts. Tagad tā ir planētas galvenā problēma.
Pavisam nesen (Mao laikā) ķīnieši iznīcināja visus zvirbuļus, lai tie neknābātu rīsus. Tas bija kultūras revolūcijas sasniegums! Bet tā rezultātā vaboles un kāpuri apēda visu rīsu.
Cilvēki izdara kļūdas un par to tiek smagi sodīti. Zināma netaisnība ir tā, ka nogalināt zvirbuļus pavēlēja lielais vadonis, bet tā rezultātā badojās visa tauta, izņemot lielo vadoni.
Izmantojot savu ietekmi, televīzija varētu izaudzināt daudz veselīgāku, gudrāku un labestīgāku paaudzi. Bet šim nolūkam TV programma ir jāizvēlas gudrākajiem, talantīgākajiem un labestīgākajiem – zinātniekiem, ārstiem, garīdzniekiem un skolotājiem.
Žēl, ka netika uzstādīts šāds mērķis!
Bet mērķis – izvēlēties „vidējo” pēc prāta, labestības un sirdsapziņas arī netika uzstādīts!
Mērķi noteica nevis cilvēku sabiedrība, bet gan PATĒRIŅŠ.
Mums iestāstīja, ka visas bagātās valstis, tajā skaitā Krievija, dzīvo patērētāju sabiedrībā, bet nabadzīgās valstis ļoti ilgojas iekļauties šādā sabiedrībā. Bet šī termina būtība ir pilnīgi aizmirsta. Patērētāju sabiedrība – tā ir ēšanas un dzeršanas sabiedrība. Nekādu ideju un augstu mērķu!
Tā ir ļaunprātīgas izmantošanas (ar varu, ēdienu u.c.) sabiedrība. Galvenais – pārdot preci šodien, bet nevis cilvēki un vēl jo mazāk – nākotne (daudziem tas ir abstrakts un neko neizsakošs vārds). Tiem, kuru uzdevums ir pārdot – viss pārējais ir blakusefekts.
Televīzijas reklāma palīdz pārdot preces, bet tai ir blakusefekts. ASV arvien biežāk bērni atnāk uz skolu ar automātu un (tas ir svarīgi) nogalina nevis savus ienaidniekus vai pāri darītājus, bet visus pēc kārtas, kuri gadās pa rokai. Krievijā pusaudži biežāk gan uzspridzinās – vai nu autobusā, vai mājās. Viņiem vieglāk ir izgatavot dinamītu nekā nopirkt automātu. Skinhedi un varmākas vairojas tūkstošiem, bet iekrīt (ja vispār iekrīt) tikai daži un arī tad tikai pēc izdarītās slepkavības. Visai drīz šie bērni izdomās tādu spēli, parādīs vecajai, glupajai pasaulei, kura moka viņus ar mājas darbiem un trauku mazgāšanu, tādu velnu…
Kad viņi spridzina, bojā iet tie, kuri gadījuma pēc bijuši līdzās. Atcerieties manus vārdus, kad viņi izdomās paspēlēties ar ķīmisko uzbrukumu „izindē savu dzimto pilsētu – padari to tīru”!
Jūs neesat ievēlējuši maniakus, bet jūs uz mūžu un brīvprātīgi esat viņu varā!
„Jo vairāk cilvēku, jo labāk!” – sludina varasvīri un subsidē dzimstību. Kādu cilvēku – tāds jautājums pat netiek apspriests. Labāk? Kam? Valstij? Kādai? Nākotnei? Kādai? Un pats galvenais – KĀDAI VALSTIJ?
Vara ir tā iekārtota – no visa gūt peļņu. Kad cilvēki iet bojā, varas reitings aug. Pēc uzbrukuma Ņujorkas debesskrāpjiem, Buša reitings pacēlās neiedomājami augstu – līdz 80 procentiem.
Nezin vai vara izmainīs televīziju. Ja būtu gribējusi – sen jau būtu to izdarījusi. Vara nav muļķe. To, kas viņai šobrīd ir izdevīgi, viņa enerģiski izdarīs, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem. Bet, kad šī vara sāk runāt par nākotnes plāniem – smieklīgi pat klausīties. Uzreiz ir saprotams, ka tie ir tikai vārdi, kuri (kaut vai smukuma dēļ) varētu būt gudrāki.
Televīzija varētu mācīt labajam. Kāpēc gan nē? Tādēļ, ka tas nav izdevīgi varai un pārdevējiem! Gan vieniem, gan otriem nepieciešami dumji un satraukušies cilvēki. Dumjie vairāk dzer, smēķē, ieziežas un tic visādiem tur pret aizcietējuma-blaugznu-sviedru līdzekļiem. Satraukušies vairāk dzer zāles. Abas šīs kategorijas tic varai vairāk nekā mierīgie un pašpārliecinātie, kuri perfekti zina savas tiesības.
Satraukums padara cilvēkus daudz vairāk iespaidojamus, daudz vieglāk vadāmus.
Patērētājam jājūtas nepilnvērtīgam un uztrauktam. Kā izglābties? Tūdaļ nāk palīgā televizors: „Mēs tevi izglābsim! Vai tev ir izsitumi, celulīts, blaugznas… Ej ātrāk nopirkt šīs zāles, šo alu, nobalso par šiem, uz mītiņu neej – piekaus!”
Dobjas, draudīgas vīriešu balsis piesaka visus raidījumus, neatkarīgi no to satura.
Ja tādā tonī, kā televizors ikdienā saka: „Tikai mūsu kanālā!”, kāds uzrunātu jūs uz ielas – jūs acumirklī saprastu, ka ar jums ir beigas. Bet šeit – nu tā: tikai neliela pieredzes paplašināšana.
Tava māja vairs nav tavs cietoksnis! Tā ir tava kamera, kurā netraucēti var ienākt, lai veiktu ar tevi ļoti sliktus eksperimentus!
.
14.03.2009 at 21:08
Mani vissirsnīgākie laba vēlējumi autoram!
Bet ko, kā rīkoties?
Ko mēs varam darīt, lai mainītu tv programmu saturu?