Atklājuma jēga ir sekojoša:
Ne Kremlis, ne tauta, ne reklāmdevēji, ne TV kanālu vadītāji, bet gan nezin kas (no pieciem procentiem dzīves apdalīto psihu slāņa) izlemj to, ko skatīsies nācija.
Izlemj tie, kam mēs (redzot to, kas viņiem patīk) neuzticētu pat kaķēnu, kur nu vēl bērnu. Tie, no kuriem mēs censtos turēties pēc iespējas tālāk. Tie, kuru vidū ļoti iespējams ir slēptie, bet varbūt arī praktizējošie maniaki.
To, kuri piekrituši dzīvot ar aparātu ir 5 procenti, bet homoseksuālistu – 10 līdz 15 procentu. Tas ir divas līdz trīs reizes vairāk. Taču gejus neuzskata par normāliem (visas pasaules iedzīvotāji, to skaitā arī geji, ir dzīvi tāpēc, ka normāla skaitās cita orientācija). Ja „zilā minoritāte” pēkšņi sāktu izlemt visu vietā – ko skatīties, kā dzīvot…
Visās valstīs, kurās strādā „piplmetri”, to uzstādīšanai piekrīt apmēram 5 procenti. Tas nozīmē, ka visur „eksperti” (ar „gadījumu izvēlētie”!), tiek ņemti nevis no visas tautas – no vairākuma, bet gan no ļoti savāda mazākuma.
Labāk, ja izvēli veiktu augsta saprāta un garīguma cilvēki, nevis padibenes. Jā, svēto ir maz, bet tieši tādēļ viņi ir jārāda. Liekas, ka viņi ir – cilvēki, par kuriem precīzi zināms, ka viņi ir gudri un nemeklē personīgo labumu. Ja jau nav svēto un ģēniju, ja nav (visā Krievijā?) nesavtīgu, gudru un labu cilvēku, tad lai TV programmas izvēlas kaut vai garīgi veselie – normālie cilvēki.
Kandidātu aptaujas anketai vispirms jānoskaidro cilvēciskās īpašības un tikai pēc tam finansiālais stāvoklis.
.
Mūsuprāt, pat „viduvējo” viedoklis ir divdesmit reizes svarīgāks, nekā „piecprocentīgo”! Tā ir vienkārša aritmētika. Bet izlemj viņi!
Lūk, no kurienes nāk vairākuma riebums! TV ekrānos it sveša izvēle.
Ja cilvēku sejas atainotu viņu dabu, tad slepkava izskatītos nevis kā cilvēks, bet gan kā svešais no šausmu filmas – zvīņas, trīs rindās haizivs zobi un lipīgas siekalas. Un televīzijas ķēmu un asins cienītāji izskatītos apmēram tāpat. Viņi ir svešie, kas tikai slēpjas zem cilvēku ārējā izskata. Slēpjas, kamēr nekļūs par vairākumu.
Kastrēt maniakus, nošaut, nocirst rokas un kājas… To visu, protams, var, bet vispirms viņi ir jānoķer. Bet ķert viņus sāk tikai tad, kad parādās upuri. Bieži vien – desmitiem upuru. Pičuškinu meklēja 14 gadus. Viņa „kontā” – 48 līķi (pats gan apgalvo, ka 61 – viņam taču labāk zināms!)
Mēs pieprasām maniakus stingri sodīt, bet viņus rada pilnīgi nesodīti. Ja eksperti-psihologi nonāks pie secinājuma, ka kārtējais nagu maucējs kļuvis par maniaku televīzijas raidījumu iespaidā, kas „paplašināja viņa pieredzi”, tad vajadzētu kastrēt gan raidījumu veidotājus, gan (noteikti) TV kanāla direktoru. Ja tā izdarītu kaut vai vienu reizi, notiktu spējas (tajā pašā vakarā ) TV programmu izmaiņas.
Bet, ja televīzija nemainīsies, ja tā arvien dziļāk līdīs aizliegtajās sfērās… Starp citu – liekas, ka televīzija jau ir ieprogrammējusi mūsu nākotni.
Mēs visai drīz to redzēsim. Mēs jau to redzam!
.
