Kad intervētājs (nejauši) pienāk pie jums pirmo reizi, viņa uzdevums ir noteikt: vai jūs (un jūsu ģimene) esat derīgi, lai jūsu dzīvoklī tiktu uzstādīts „piplmetrs”. Bet par pašu aparātu viņš pagaidām nebilst ne vārda.
Vispirms tikai anketa. Un pirmais jautājums ir: „Vai jūs strādājat preses izdevumā, reklāmas vai imidža sfērā?” Ja jūsu atbilde ir „jā”, tad anketēšana noteikti un enerģiski tiks pārtraukta. Tālākos jautājumus jūs vairs nedzirdēsiet.
Atbildēt uz anketas jautājumiem piekrīt apmēram 60% cilvēku. Pārējie 40% dažādu iemeslu dēļ atsakās.
Varena Šveices izdevniecība (vairāk kā 200 avīžu un žurnālu visā pasaulē), pēc mana lūguma vairākus mēnešus centās uzzināt, kā Eiropā tiek veidots reitings. Ne Šveicē, ne Francijā, ne Vācijā viņiem nekāda informācija netika sniegta un standarta aptaujas anketu neparādīja.
Samulsuši viņi paziņoja man par savu neveiksmi, piebilstot, ka pat izmantojot personīgos sakarus, neko nav izdevies uzzināt. Kara noslēpumus uzzināt ir daudz vieglāk. Bet mēs uzzinājām.
Lūk, anketas jautājumi:
1. Vai jums ir pastāvīga dzīvesvieta (dzīvoklis)?
2. Kādus televīzijas kanālus varat uztvert?
3. Cik bieži skatāties televīziju? (No „vienas” līdz „septiņām” dienām nedēļā.)
4. Cik ilgi dienā skatāties? (No „mazāk par stundu” līdz „vairāk par deviņām stundām”.)
5. Kādus TV kanālus skatāties?
6. Cik reizes dienā un kādās diennakts stundās skatāties?
7. Cik jums ir televizoru? Vai krāsainie? Vai ar pulti? Vai ar teletekstu? Kādas antenas? Kādi kabeļi?
.
Un tikai pašās beigās – anketas 10 lappusē ir teksts, kuru intervētājam ir jāpasaka: „Noslēgumā – daži jautājumi statistikai par jums un jūsu ģimeni”.
Turpat arī instrukcija: „Intervētāj! Tabulu aizpildiet ārkārtīgi uzmanīgi. Sāciet aptauju par pašu mazāko ģimenes locekli, tad šos pašus jautājumus uzdodiet par nākošo pēc vecuma ģimenes locekli utt.. Pārliecinieties, ka intervējamais nav aizmirsis pats sevi, bērnus no nulles gadu vecuma, pensionārus un visus, kuri pie viņa dzīvo un ar kuriem viņam ir kopēja saimniecība”.
Kā jums patīk uzskaite par „bērniem no nulles gadu vecuma”? Interesanti, kādus kanālus skatās zīdainis?
Lūk, jautājumi par ģimeni:
1. Dzimums, vecums, izglītība, darba vieta un nodarbošanās.
2. Kas ir ģimenes galva? Kam ir lielāki ienākumi? Kas izlemj to, ko pirkt?
3. Vai jums ir atsevišķs dzīvoklis? Vai ir vasarnīca?
4. Vai ir telefons, fakss, peidžeris, internets?
5. Kāds ir jūsu materiālais stāvoklis? (No „pietrūkst ēdienam” līdz „neierobežoti līdzekļi”.)
6. Kāda daļa no ģimenes budžeta aiziet par ēdienu un komunālajiem maksājumiem? (No „mazāk par ceturtdaļu” līdz „vairāk kā trīs ceturtdaļas”.)
Kas gan slepens ir šajos jautājumos? Tieši tas, ka tajos nav nekā cilvēcīga.
Nekas nav zināms par šo ekspertu morāli, kuras izpausme formē TV programmu. Par viņu labestību un bērnu mīlestību. Visi jautājumi ir aprobežoti materiālā plāksnē. Tikai nauda. Ne prāta, ne dvēseles, ne goda, ne sirdsapziņas.
Būtībā šādi ļaudis audzina mūsu bērnus. Viņi nosaka, ko rādīt tautai sākot no nulles gada vecuma. Viņus izvēlas pēc naudas daudzuma, bet pēc tam viņi mūsos formē garīgumu.
Pēc anketēšanas tiek piedāvāts „piplmetrs”. Lūk, teksts, kuru no galvas un nepiespiestā izteiksmē jāpasaka intervētājam: „Starp citu – tuvākajās dienās mēs sāksim ļoti interesantu un svarīgu pētījumu, lai noskaidrotu televīzijas skatītāju intereses. Mūsu pētījuma rezultātus saņems visi Krievijas TV kanāli. Pateicoties jūsu atbildēm, viņi varēs noteikt kad un kādus raidījumus rādīt. Aptauja tiek veikta ar speciālu aparātu, kuru sauc par „telemetru.” (Tas tā labskanībai. Savā starpā visi TV darboņi to sauc par „piplmetru” – A.M.) Telemetrs tiek pieslēgts televizoram un automātiski fiksē kādu kanālu un kādu pārraidi cilvēks skatās. Telemetra pultij ir personālās podziņas katram ģimenes loceklim. Ieslēdzot televizoru, jums tikai jānospiež savu personālo podziņu, lai telemetrs varētu „zināt”, ka tieši jūs skatāties televīziju. Vairāk neko nevajag darīt. Tas ir tik viegli un interesanti, ka pētījumā bieži vien piedalās visa ģimene – pat bērni no 4 gadu vecuma. Katra ģimene, kura aptaujā piedalījusies ne mazāk kā gadu, saņem dāvanu…”
No visiem, kam to piedāvā, apmēram 40% piekrīt uzstādīt „piplmetru” (no tiem 60%, kuri piekrita intervijai).
Pēc kāda laika jums pazvanīs un pajautās: „Nepārdomājāt?” Un izrādās, ka divas trešdaļas ir pārdomājuši un vairs nevēlas aparātu uzstādīt. Paliek viena trešdaļa no tiem 40 procentiem, kuri sākumā piekrita (un ir starp tiem 60 procentiem, kuri vispār piekrita intervijai).
Bet kad meistari ierodas aparātu uzstādīt, vēl ievērojama daļa no tiem atsakās pēdējā momentā.
Beigu beigās tikai 5% piekrīt uzstādīt „piplmetru”. Tie ir neparasti cilvēki. Ja jau 95% atteicās, tad šie 5%, kuri piekrita, krasi atšķiras no nospiedošā vairākuma.
Statistika ir stabila (gan Krievijā, gan citās valstīs) – neskatoties uz visiem vilinājumiem un dāvanām, tikai 5 procenti aptaujāto piekrīt uzstādīt savās mājās „piplmetru”.
Tieši viņi ir tie „eksperti”, kuri spiež podziņas un nosaka, kas patīk „tautai”.
.
