Krievijā (arī Latvijā – tulk. piezīme) ir divas tautas – atklātā un slepenā. Atklātā tauta nemīl televīziju. Skatās, bet nemīl.
Visas sociālās aptaujas rāda: cilvēkiem līdz kaklam apriebušies skandāli, viņiem ir pretīga neķītrība, cietsirdība, asinis, banalitāte, idiotiskais humors un perversums.
Bet visi reitingi (it kā tautas gribas izpausme) rāda, ka cilvēkiem tieši tas patīk. Kanibālismam ir milzīgs reitings, bet pedofilijai vēl lielāks!
Kas tad ir šie draņķību cienītāji? Kas ir šī slepenā tauta, no kuras balsīm veidojas reitings? Televīzija taču māca mums kā dzīvot. Bet televīzijas priekšniecība (orientējoties pēc reitinga) izlemj, ko mums rādīt.
Mums saka: „Televīzija tāpēc ir tāda, ka mēs esam tādi”. Bet kādi tad mēs esam?
It kā mēs esam labi. Esam sašutuši par to, ko mums rāda.
Kā tas var būt: televīzija ir tāda kā mēs, bet mēs neesam tādi kā televīzija. Šeit kaut kas nav kārtībā!
Sociālā aptauja – gadījuma cilvēku atbildes.
TV reitings – atbildes, kuras snieguši nebūt ne gadījuma cilvēki.
Reitings ir kaut kādu cilvēku izvēle. Kādu? Izrādās, ka eksistē pastāvīgie anonīmie eksperti.
Šos ekspertus izvēlas speciāla vispasaules organizācija «Gellap Media» (Гэллап Медиа). Tiek apgalvots, ka viņu izvēlei ir gadījuma raksturs.
.
Cik ir šo ekspertu? Kas viņi ir?
***
Ja kādas pārraides reitings ir 10 procenti, tad ļaudis domā, ka to it kā skatījušies 10 procenti iedzīvotāju (Maskavā tas ir miljons cilvēku). Bet tas nepavisam nav tā!
Reitingu, ar „piplmetru” (пиплметр) palīdzību izskaitļo «Gellap Media».
„Piplmetrs” ir speciāls aparāts, kurš pieslēgts televizoram. Tas fiksē tieši KO dotajā brīdī skatās un tieši KAS to skatās.
Cik tad šo „piplmetru” ir uzstādīts un kas ir tie, kuru izvēle nosaka to, ko mums patīk skatīties? Cik viņu ir Maskavā, kurā dzīvo 10 līdz 12 miljoni cilvēku? Pavisam 550 „piplmetru”, kuri uzstādīti 550 dzīvokļos!
Sarežģīta skaitļošanas sistēma satur informāciju par skatītāju dzimumu, vecumu un virkni citiem datiem. Tātad – šo 550 aparātu iegūtie dati tiek attiecināti uz visiem Maskavas iedzīvotājiem. Statistika uzskata, ka šādā veidā iegūtā informācija pieliekoši precīzi atainojot faktisko lietu būtību.
Ja eksperti (vidēji ņemot) ir tādi paši cilvēki kā visi pārējie, tad viņu izvēle ir viduvēja cilvēka – viduvējības izvēle. Un tas nemaz nebūtu tik slikti, lai gan labāk būtu orientēties virsotni, nevis uz vidu.
Valstī ir trīs Nobela prēmiju laureāti un 11 miljoni alkoholiķu un narkomānu. Nosakot vidējo, ar garantiju iegūsim ekspertu-alkoholiķi. Visā pasaulē Nobela prēmijas laureāts ir augstākā autoritāte, bet reklāmdevēju acīs viņš ir tūkstoš reižu mazāks par statistisko kļūdu. Un tas ir pareizi – viņš ir niecīgs mazgājamo pulveru pircējs – viņš nav vajadzīgs.
Bet iepriekš minētie eksperti nav pat viduvējības. Viņi nav tādi kā visi!
.
