Mainās raidījumu programmu saturs – mainās skatītāji.
Daudzi vispār pārstājuši skatīties televīziju un klausīties radio tādēļ, ka ēteris kļuvis savādāks – tā lozungs: „Skatītājiem jāsaņem viss! Tāda ir dzīves realitāte!”
Televīzijas un radio bosu iemīļotais arguments ir šāds: „Ja reiz tas eksistē, tad tam jābūt mūsu raidījumos!” Reizēm arī paši dabū ciest – arvien biežāk dzirdam, ka radioraidījumu vadītāji tiešajā ēterā apsauc nesavaldīgus klausītājus.
Cienījamie ētera priekšnieki! Mēsli tiešām eksistē, bet kādēļ tad viņus jāceļ galdā? Sadisti un pedofili diemžēl eksistē, bet kādēļ tad viņus aicināt uz raidījumiem? Lai vairāk būtu labu cilvēku? Vai tāpēc, lai augtu pircēju skaits?
Parādot aizliegto augli, pievilināt pūli? Jā, tas ir viņu vienīgais mērķis. Viņi pat neaizdomājas par to, pēc kā scenārija strādā.
Televīzijas skatītāju maiņa notiek tāpat kā publikas maiņa pludmalē. Dienā – vecmāmiņas ar mazbērniem, vakarā – iemīlējušies pārīši un ģimenes pāri… Bet, ja dienas laikā pludmalē ieradīsies kaut pāris nūdisti, bet vēlā vakarā – huligāni un narkomāni, atstājot aiz sevis sasistas pudeles, šļirces un piedauzīgus gumijas izstrādājumus? Pazudīs gan vecmāmiņas ar mazbērniem, gan iemīlējušies pārīši un jūrmala kļūs par vēl vienu bīstamu un netīru vietu.
Rādot draņķības, no ekrāniem tiek padzīti normālie ļaudis, bet pievilkti kropļi. Un vēl daļa normālo, ar nestabilu psihi, kuri arī kļūst par kropļiem. Tas ir process, kurš virzās vienā virzienā.
.
Vecmāmiņas ar mazbērniem aizgāja, bet narkomāni un dzērāji atnāca. Sabiedrībai tās ir sliktas izmaiņas. Bet skatītāju skaits pie televīzijas ekrāniem palielinājās! Tas nozīmē, ka reitings pieaudzis!
Veltīgi visu to stāstīt televīzijas darboņiem un reklāmdevējiem. Viņu prātā operē tikai jēdzieni „budžets”, „atskaitījumi”, „ienākumi”.
Sirdsapziņa neeksistē. Gods? „Tiksim skaidrībā” – saka nelietis – „ko jūs ar to domājat?”
Jo vairāk cilvēku (vienalga kādu) televīzija nosēdina pie ekrāniem, jo vairāk naudas viņa saņem. Televīzija ir kā cietsirdīga skopule, kura ubago naudu „priekš bērna”. Viņas rokās ir mazulis, kurš piedzirdīts ar dimedrolu, guļ. Ļoti ērti: nekliedz un ēst arī neprasa. Varbūt viņš jau ir miris?
Bet tas taču nav bērns. Tas ir instruments naudas iegūšanai.
Skatītāji, kuri nodrošina reitingu, arī ir tikai instruments.
.
