VALSTS «Likums» izstrādāts un pieņemts ar vienu vienīgu nolūku – garantēt katram GODĪGAM iedzīvotājam iespēju GODĪGI strādāt, saņemot algu, kas dod iespēju DROŠI dzīvot VESELĪGU dzīves veidu savā VALSTĪ, kur katram iedzīvotājam ir savas, stingri reglamentētas TIESĪBAS un PIENĀKUMI savu līdzcilvēku, visas sabiedrības un VALSTS priekšā, kā arī nekavējoties un bargi sodīt tos indivīdus, kas šo «Likumu» neievēro.
«Likuma» normas formulētas īsi, skaidri un nepārprotami …, ievērojot sekojošus galvenos pamatprincipus:
1. Nedari otram to, ko nevēlies piedzīvot pats. (Vēsturiski pārbaudīta patiesība vēstī: „Likuma pārkāpēji ir kā spēlmaņi – viņi gatavi likt uz kārts visu, ja ir kaut viena iespēja no tūkstoša, ka paliks nesodīti. Atņemiet šo vienīgo iespēju un viņi nespēlēs!”)
2. Cilvēka dzīvība, veselība, pašcieņa un viņa īpašums, kā arī VALSTS un kooperatīvais īpašums ir neaizskarams.
3. Jēdziens „cilvēka tiesības” attiecas tikai uz godīgiem VALSTS iedzīvotājiem, bet «Likuma» pārkāpēji, uz soda izciešanas laiku, zaudē CILVĒKA tiesības.
. . . . . . . . . .
.
5. Sodam par «Likuma» pārkāpumu jābūt nenovēršamam, ātram un sabiedrībai zināmam (VALSTS neslēpj noziedznieka personību, dzīves vietu, izdarītā nozieguma sastāvu, soda veidu un tā izciešanas vietas).
6. Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā, VALSTS nekavējoties atlīdzina cietušajam noziedznieka radītos materiālos zaudējumus un pilnā apmērā kompensē visus izdevumus fiziskās un garīgās veselības atgūšanai, jo viņa (VALSTS) nav spējusi cietušo personu savlaicīgi aizsargāt.
7. Personai, kas tīši izdarījusi vai pasūtījusi slepkavību, nav tiesības dzīvot.
8. Tīši izdarījušam pārejošus miesas bojājumus, ar savu darbu «Darba Iestādē», jākompensē VALSTIJ visi ar cietušā ārstēšanu otrā līmeņa (maksas) ārstniecības iestādēs un viņa rehabilitāciju saistītos izdevumus.
. . . . . . . . . .
10. Tīši izdarījušam zādzību, īpašuma bojāšanu vai iznīcināšanu, ar savu darbu «Darba Iestādē», jākompensē VALSTIJ radušies zaudējumi divkāršā identiska jauna priekšmeta vai īpašuma vērtībā. Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā, VALSTS zādzības upurim izsniedz jaunu, nozagtajam identisku priekšmetu vai arī pilnā apmērā kompensē nodarītos zaudējumus…
11. Notiesātās personas (vai to grupas) soda laiks beidzas brīdī, kad tā ar savu darbu „Darba iestādē’” ir nopelnījusi un pilnībā atlīdzinājusi visus ar savu noziedzīgo rīcību radītos zaudējumus, kā arī savas aizturēšanas, tiesāšanas un ar uzturēšanos «Darba Iestādē» saistītos izdevumus.
. . . . . . . . . .
16. VALSTĪ nav tāda jēdziena kā „naudas sods”, jo šāds sods visvairāk skar nevis pašu vainīgo, bet gan viņa ģimeni un citus piederīgos. Kompensācija (divkāršā apmērā) par jebkuru nodarīto kaitējumu ir jānopelna vainīgajam pašam ar reālu darbu.
17. VALSTĪ nav tāda jēdziena kā „sods uz noteiktu laiku” (dienām, mēnešiem, gadiem) – soda laiks beidzas tikai tad, kad pilnībā atlīdzināti visi nodarītie zaudējumi. Pietiekoši cītīgi nestrādājot, sods par automašīnas zādzību var pārvērsties mūža ieslodzījumā.
18. Jebkurš mehāniskais transporta līdzeklis (kuru nevirza cilvēka muskuļu spēks) ir potenciāls vairāku cilvēku dzīvību un veselību apdraudošs ierocis…
19. VALSTĪ nav jēdziena „nesakārtots likums”. Nepieciešamības gadījumā konkrēto «Likuma» normu nekavējoši precizē «Tautas Pārstāvju Palātas» deputāti, paraksta un izsludina Valsts Prezidents. Visa šī procedūra tiek veikta ne ilgāk kā 10 kalendāra dienu laikā.
Fragmenti no: http://www.aisbergs.lv/?p=3740
(viss teksts: http://www.aisbergs.lv/?cat=70)
V
24.03.2010 at 22:20
Vareni ! Akurāt taisni tā, kā es arī domāju ! Nu gan - vienkārši, precīzi un katram saprotami !